Leģionāru kolektīvās biogrāfijas izpētes projekts top valsts pētījumu programmas «Nacionālā identitāte» projekta «Latvijas sociālā atmiņa un identitāte» ietvaros. Līdz šim leģionāru biogrāfijas analizējis vēsturnieks, sociologs un kādreizējais leģionārs Tālivaldis Vilciņš. Taču viņš 20. gs. 90. gadu pirmajā pusē veiktajā aptaujā pievērsies lielākoties sociāli demogrāfiskajiem biogrāfijas aspektiem. Latvijas Universitātes pētnieku grupa interesējas ne tikai par leģionāru dzīves apstākļiem un iespējām pēckara Latvijā iegūt izglītību un kvalifikācijai atbilstošu darba vietu, bet arī, piemēram, par viņu emocionālo noskaņojumu, dzīves pašvērtējumu.
Līdz šim pētījuma ietvaros iegūtās 114 anketas rāda dažādus bijušo leģionāru uzskatus – uz jautājumu par svarīgāko dzīves notikumu daļa atbildējuši, ka tā ir iziešana no kara dzīviem, citiem savukārt nozīmīgāka šķiet ģimenes izveidošana, vēl kāds atzīmējis, ka svarīgs brīdis ir bijusi dalība dziesmu un deju svētkos, bet kāds cits prioritāti piešķir pirmā «žiguļa» saņemšanai 20. gs. 70. gados. Ņemot vērā diskrimināciju un dažādas represijas, ar ko leģionāri ir saskārušies padomju periodā, var labāk iztēloties, kāpēc šādi it kā ikdienišķi notikumi ir ieņēmuši tik būtisku vietu kādreizējo leģionāru dzīvēs, norādīja viens no projekta pētniekiem komunikācijas zinātnes doktorants Didzis Bērziņš.
