Par spīti izcilajai ziemcietībai un dekoratīvajiem baltajiem, smaržīgajiem ziediem, šis augs ir liels retums un sastopams lielākoties tikai kolekciju stādījumos. Latvijas apstākļos augs reti kad pagūst nogatavināt sēklas. Ar spraudeņiem sniegpārsliņu koku pavairot praktiski nav iespējams, jo auga jaunie dzinumi nobriest ļoti ātri un nedzen saknes. Savukārt potēšana nav efektīva piemērotu potcelmu trūkuma dēļ.
Virdžīnijas sniegpārsliņu koks savu atbilstību Latvijas klimata apstākļiem pārliecinoši parādījis ne tikai Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī, bet arī Kalsnavas arborētumā, kur tas krāšņi ziedējis gan pēc aukstām, gan nepastāvīgām un postošām ziemām.
Botāniskajā dārzā zied un smaržo arī citi Latvijā reti sastopami augi: Mosanas abēlija (Abelia mosanensis), kura savvaļā aug Japānā un Korejā, Ķīnas izcelsmes burvīgā kolkvīcija (Kolkwitzia amabilis) un asinssarkanā zirgkastaņa (Aesculus x carnea). Joprojām turpina ziedēt rododendri, īrisi, pirmos ziedus ver dienziedes un peonijas. Oranžērijā naktīs uzplaukst un līdz ar rītausmu aizveras «nakts karalienes» - kaktusa Selenicereus grandiflorus - brīnišķīgie ziedi.
Pumpuros jau ir Amerikas tulpjukoks (Liriodendron tulipifera), un cerams, ka 15.jūnijā, kad notiks Nacionālā botāniskā dārza stādu gadatirgus, apmeklētājiem tas savā 33 gadu jubilejā būs skatāms visā krāšņumā.
