Tabakas un kafijas ceļš uz Kurzemes hercogu galmu

Apollo.lv
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: http://www.flickr.com/photos/mhall209/ http://creativecommons.org/licenses/by-sa/2.0/deed.en

20.aprīlī plkst.16:00 Bauskas pils muzejā, Senā dzīvesveida skolas ietvaros, notiks pasākums «Tabaka un kafija». Klausītāji uzzinās kāds bija tabakas un kafijas ceļš uz Eiropu, to maģiskās īpašības. Būs iespēja degustēt pēc 17.gs. receptes gatavotu kafiju, izbaudīt 17.gs. tradīcijās ieturētu pīpēšanas procesu un apskatīties tematisko izstādi, portālam «Apollo» pastāstīja  Ilva Bitēna, Bauskas pils muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste.

Eiropieši kafiju iepazina 16.gs. beigās. Pirmo kuģa kravu ar zaļajām kafijas pupiņām uz Venēciju atveda eiropieši 1615.gadā. Kafijai piedēvēja ārstnieciskas īpašības - ar to ārstēja sliktu omu un kalpoja kā aizsarglīdzeklis pret mēri.

17.gs. sākumā Itālijā atvēra pirmos kafijas namiņus, kuros varēja baudīt kafijas dzērienus, vēlāk tie izplatījās visā Eiropā. Kafiju dzēra gan ar cukurniedru cukuru, gan nesaldinātu.

17.gs. II pusē angļi kafijas dzērienu sāk filtrēt un eksperimentēt ar kafijas garšu - pievienojot ēdieniem - kūkām, cepumiem, saldajiem ēdieniem. 18.gs. sākumā Venēcijā kafijai pievieno saldo krējumu - tā rodas kafijas dzēriena paveids - kapučīno (Capuccino).

Tabaku 15.gs. beigās Eiropā no Amerikas ieveda Kristofors Kolums (Cristoforo Colombo). 1571.gadā spāņu ārsts Nicolas Monardes (Nicol?s Bautista Monardes) saraksta grāmatu par ārstniecisko augu vēsturi no Jaunās pasaules, tajā viņš min, ka ar tabaku var ārstēt 36 kaites.

17.gs. sākumā eiropieši tabaku dēvēja par «brūno zeltu». Kurzemes hercogistes kolonijā Tobāgo 17.gs. II pusē, hercoga Jēkaba Ketlera valdīšanas laikā, audzēja tabaku. Eiropā pamatā smēķēja vīrieši, bet atsevišķos gadījumos, lai uzlabotu veselību, tabakas pīpēšanu ieteica sievietēm. Piemēram, diplomāts un izglītots cilvēks, Francijas vēstnieks Lisabonā, Jans Nikots (Jean Nicot 1530-1600), pēc atgriešanās no Portugāles Francijas karalienei Katrīnai Mediči (Catherine de’ Medici) migrēnas galvassāpju ārstēšanai ieteica šņaukt tabaku.

Tabaku tirdzniecības nolūkos viens no pirmajiem sāka audzēt eiropiešu kolonists Džons Rolfs (John Rolfe) Viņš 1620.gadā no Ziemeļamerikas uz Angliju atveda 40,000 mārciņas jeb 18 000 kg tabaku.

Tematiskajā izstādē būs redzami ar pīpēšanas procesu saistīti priekšmeti un spēles, kādas izmantoja īsinot laiku, dzerot kafiju un pīpējot pīpes. Priekšmeti atrasti Bauskas pils teritorijā arheoloģisko izrakumu laikā. Izstādē izmantoti Bauskas pils muzeja un Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja kolekcijā esoši priekšmeti.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu