Vieniem tā ir nozīmīga kulta celtne, otriem - vēsturiski atpazīstams arhitektūras piemineklis, trešajiem - vienkārši ērts orientieris Rīgā. Taču diezin vai Latvijā atradīsies kāds, kurš nezinātu vecās Ģertrūdes baznīcas atrašanās vietu, kā arī to, ka šī celtne ir cieši saistāma ar galvaspilsētas arhitektūras vēsturi.
Uz tagadējo Ģertrūdes un Baznīcas ielu krustojuma būvētā Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskās baznīcas (tāds ir baznīcas pilnais un oficiālais nosaukums) ēka ir gandrīz 150 gadus veca, un pašlaik piedzīvo vērienīgākos fasādes restaurācijas darbus kopš savas uzcelšanas brīža. Lai arī dievnama atjaunošanā jāiegulda vēl daudz darba un līdzekļu, pirmās ievērojamās pārmaiņas garāmgājēji var redzēt jau tagad. Neogotikas formās celtajai baznīcai, pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumam, tiks uzstādītas 37 jaunas krustapuķes, kā arī pilnībā atjaunoti tās balstošie jumta un fasādes dekoratīvie tornīši, portālam «Apollo» pastāstīja AS «Būvuzņēmums Restaurators» pārstāvis Jānis Riņķis.
Daži fakti par krustapuķu restaurāciju:
• Visas jaunās krustapuķes ir pārklātas ar speciālu betona virsmu kristalizējošu materiālu, kas nodrošina jauno jumta dekoru virsmas ūdens necaurlaidību.
• Atjaunoto tornīšu smaiļu pasargāšanai no plaisām, kas varētu rasties darba procesā, visi urbumi, kuri bija vajadzīgi nerūsējošā tērauda stieņu nostiprināšanai, tika veikti, izmantojot speciālus dimanta urbjus.
• Pūles tika ieguldītas arī pie tā, lai padarītu jumta dekorus ievērojami vieglākus. Sākotnēji pašu lielāko oriģinālo betona krustapuķu svars bija ap 200 kilogramiem, bet kopā ar betona tornīti tas sasniedza pat 500 kilogramus. Savukārt atjaunotās (jau ar betonu piepildītās un uz jumta uzstādītās) krustapuķes svars ir ievērojami mazāks - tikai ap 100 kilogramiem.
Daži fakti par vecās Ģertrūdes baznīcu
• Tagadējā vecā Ģertrūdes baznīca celta pēc pazīstamā arhitekta Johana Daniela Felsko projekta laikā no 1864. līdz 1866. gadam. Celtne ir tipisks eklektisma paraugs izkoptās neogotikas formās, kas ir būvēta kā trīsjomu pseidobazilika ar īsu transeptu.
• Baznīcas ārējā veidolā vērojama vertikālā dominante. To akcentē daudzi dekoratīvie tornīši ar krustapuķēm to galos, kas grezno pākāpienveida zelmiņus, kontroforsus un torņa smailes pakāji.
• Baznīcas tornis ir ar pakāpeniski sašaurinātu apjomu. Tas ir 63 metrus augsts, un tā smaile ir segta ar vara skārdu. Ārsienu apdarē izmantots sarkanais ķieģelis un betonā lieti arhitektoniskie elementi.
