Tuvojoties Baltijā lielākajai tūrisma izstādei «Balttour 2018», piedāvājam uzzināt, kā ceļo Latvijā pazīstami cilvēki. Uz jautājumiem par ceļošanu atbild TV personības Roberto Meloni un Lelde Lietaviete, sporta žurnālists Armands Tripāns un biologs, ceļotājs Juris Smaļinskis. Iedvesmojies savam ceļojumam!
Roberto Meloni: Es ļoti gribētu redzēt Japānu – tā ir zeme, kas mani fascinē visos veidos.
Lelde Lietaviete: Aktīvs pārgājiens vai pārbrauciens ar motorolleriem, kvadricikliem vai hipsterīgu treileri pa gleznainiem kalniem, plašām ziedu pilnām pļavām, gar upju ielejām un debesziliem ezeriem. Ceļojums turpinātos kādā laiskā pludmalē jūras vai okeāna krastā, kur iespējams sērfot, kaitot un vēl dažādos veidos baudīt spēcīgo dabas stihiju – ūdeni.
Armands Tripāns: Manam ceļojumam ir jābūt mežonīgam. Vienmēr esmu gribējis aizbraukt uz Aļasku, kur ir neskarta daba. Patiesībā jau nav svarīgi, uz kurieni braukt, bet ar ko, tāpēc sapņu ceļojumam der arī vienvirziena biļete. Ja blakus būs īstais cilvēks, tad viss būs kārtībā un ceļojums būs izdevies.
Juris Smaļinskis: Šobrīd noteikti Grenlande. Kā jau biologu mani ļoti interesē šī teritorija. Esmu bijis dažādās ekosistēmās un dabas zonās visā pasaulē, bet īstos arktiskos tuksnešos vēl ne. Gribu redzēt aisbergus, kas krīt okeānā, ar kājām paiet pa Grenlandes ledus kupolu, līdzi ņemot kamaniņas, telti. Lai sanāk tāds arktisks piedzīvojums!
Roberto: Pirms 16 gadiem es lidoju no Itālijas uz Kirgizstānu caur Šeremetjevas lidostu Maskavā. Tur man vajadzēja nokļūt no 1. uz 2. terminālu. Es absolūti nezināju, kur man jādodas, turklāt bija ziema. Divi krievi piedāvāja mani aizvest, un es iekāpu mašīnā pie pilnīgi svešiem cilvēkiem. Tas bija ļoti sirsnīgi, riskanti sirsnīgi!
Lelde: Pasaulē lielākās svētvietas – Ankoras tempļu Kambodžā – apskate. Tas ir septītais pasaules brīnums, kas bija ieaudzis džungļos līdz pat 20. gs. Pasakaina vieta, kur daba aci pret aci satiekas ar cilvēku radīto un, protams, uzvar. Tas jāredz savām acīm!
Armands: Ceļojumos neaizmirstamākos mirkļus es izbaudu, nevis iemūžinu Instagram vai Facebook. Es vienkārši stāvu Brazīlijā pie neskartas pludmales vai Vankūverā kalnos traucos lejā pa piesniguši trasi ar snovbordu un domāju – vai tas tiešām ir tas, ko es redzu, vai tiešām tas šobrīd notiek. Tā sajūta ir tik liela!
Juris: Neaizmirstamākie piedzīvojumi bija Kostarikā. Tā ir vieta, kur ir viena no pasaules lielākajām bioloģiskajām daudzveidībām. Mēs, divi draugi, paši visu saplānojām tā, lai lielāko daļu laika pavadītu džungļos. Tur mēs realitātē ieraudzījām to, ko citi, sēžot uz dīvāna, skatās National Geographic.
Roberto: Tā ir mana problēma – es nekad nevaru sagatavoties laicīgi! Izņemot tos ceļojumus, kas ir saistīti ar darbu, vai arī lidojumus uz mājām – tad gan es esmu ļoti kārtīgs.
Lelde: Ceļošana ir mana kaislība, un lielākoties visi braucieni ir pārdomāti kādu laiciņu iepriekš. Es nospraužu mērķi, kur gribu doties, un tad veltu enerģiju tam, lai tuvākajā laikā to tiešām realizētu! Taču arī spontāni ceļojumi var sagādāt bezgala daudz prieka. Kāpēc ne?
Armands: Mūsdienās ceļošana ir kļuvusi ļoti vienkārša, tāpēc var ļauties arī ašām idejām. Gan aviotransporta, gan autotransporta pieejamība ļauj neuztraukties par laiku.
Juris: Es gatavojos ārkārtīgi laicīgi – tik laicīgi, ka grūti pat aptvert! Gadās jau arī sakritības, kuru dēļ pat par tālu ceļojumu lēmums tiek pieņemts zibenīgi. Tādās reizēs gatavošanās notiek intensīvi, bet tikpat rūpīgi. Mani ceļojumu galamērķi ir ar savu specifiku, tāpēc dažkārt ir jāgatavojas ne tikai informatīvi, bet arī psiholoģiski.
Roberto: Ceļojot man ir svarīgi justies ērti, tāpēc trīs obligātās lietas ir – ļoti ērtas drēbes, apavi un dezodorants.
Lelde: Pase, nauda un ceļotprieks. Bez visa pārējā var iztikt!
Armands: Pase, nauda un zobu suka.
Juris: Pase, nauda un karte. Bez pirmajām divām lietām vienkārši nevar, bet ģeogrāfiskā karte man ir būtisks ceļojuma piederums, kas palīdz orientēties un nokļūt tur, kur esmu plānojis.
Roberto: Skaistā, brīnišķīgā un fantastiskā Kuba.
Lelde: Taizeme, Kambodža un Gruzija. Visos šajos ceļojumos mēs centāmies apceļot maksimāli visu valsti, daļēji tas arī izdevās.
Armands: Ir bijuši vairāki – Vankūvera Kanādā, Dienvidkoreja, kur drīzumā došos atkārtoti, kā arī Amerika un Brazīlija.
Juris: Ceļojums uz Kamčatku ap 2000. gadu. Tas īstenojās ļoti ātri. Divi draugi gājām pa Rīgas centru, ieraudzījām aviopiedāvājuma reklāmu, noskaidrojām cenas, un mums bija skaidrs – pēc diviem mēnešiem dodamies uz Kamčatku pie lāčiem.
Roberto: Es mīlu Liepāju, ļoti patīk Sigulda, Cēsis un tās apkārtne. Nesen atklāju Sēliju – braucu uz Daugavpili caur Aknīsti un Neretu – šajā ceļa posmā ir forši kalniņi un jauka aura. Vēl arī Pļaviņas – tur pie Daugavas jebkurā sezonā ir skaisti!
Lelde: Ak, mums ir paveicies ar ļoti daudzām skaistām vietām! Man par mīļu vietu ir kļuvis Kāla ezers, kurā ikgadēji tiek organizēts dvēseli veldzējošs pasākums «Ezera skaņas».
Armands: Visas! Pateicoties savai profesijai, esmu ceļojis ļoti daudz, tāpēc viennozīmīgi varu teikt, ka Latvijā ir daudz, ko apskatīt. Mums tepat viss ir pieejams – mežs, jūra, ezeri, purvi. Varbūt skan banāli, bet daudziem tik vilinošajā Amerikā vairākos štatos ir pilnīga vienveidība. Latvija ir izcila valsts, kur ceļot, skatīties un baudīt!
Juris: Viens no maniem favorītiem ir Vidzemes piekraste, vēl neapšaubāmi arī Gaujas senleja, Daugavas loki, Slīteres nacionālais parks, Abavas senleja, Salacas krasti. Starp citu, Gaiziņkalns ir fantastisks, kad nozied pienenes, tad viss ir vienās baltās pūkās. Iesaku aizbraukt!
Roberto: Gribētu uz Stambulu, bet tik ātri man tas neizdosies. Jau martā lidošu uz Sardīniju, lai mammai uzdāvinātu savu jauno recepšu grāmatu, kas veltīta tieši viņai.
Lelde: Uz Londonu, jo šai pilsētai ir ko piedāvāt gan kultūras, gan izklaides jomā. Tā vienmēr pārsteidz ar savu dažādību! Labprāt dotos arī uz Portugāli, kur līdz šim nav izdevies paviesoties. Runā, ka tur esot brīnišķīgi zivju restorāniņi un labākais portvīns.
Armands: Idejas ir visu laiku, bet pirms dažām dienām nolēmu, ka gribu doties uz Irānu un uz džungļiem Kambodžā.
Juris: Tas saistīts ar manu darbu. Es strādāju «Lauku ceļotājā», kur kopā ar Igaunijas un Latvijas partneriem esam sākuši aizraujošu iniciatīvu – veidojam garas distances pārgājiena maršrutu gar Baltijas jūru. Pagājušā gadā 50 dienās es kājām nogāju 1230 km no Lietuvas robežas līdz Tallinai. Tas bija lielisks pasākums, tāpēc šajā vasarā plānoju noiet posmu no Tallinas līdz Narvai!
