Ko patiesībā nozīmē visu pamest un pārvākties uz Havaju salām?

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Kalen Emsley

Brīžos, kad ārā laikapstākļi nebūt nelutina un darba ir daudz, nav jau grūti zvilnēt dīvānā un sapņot par pārcelšanos uz dzīvi kādā eksotiskā pasaules valstī. Bet to patiešām izdarīt? Tas ir daudz grūtāk. Kāda sieviete portālā «Popsugar» dalījusies ar pārdomām par savu mantu sakrāmēšanu un pārvākšanos no lielpilsētas uz eksotisku vietu - Havaju salām. Vai tas patiešām ir tikpat rožaini, cik izklausās?

Kaut kur pa ceļam man sapņošana pārvērtās par vajadzību. Pēc tam, kad gadu biju cīnījusies ar veselības problēmām, man vajadzēja kaut ko mainīt un uzņemt dzīves tempu. Pēc ilgām pārdomām nopirku vienvirziena biļeti, pametu darbu un izvācos no dzīvokļa. Es atvadījos no Sanfrancisko un sacīju aloha Havaju salām.

Pirmās pāris dienas no šā ceļojuma pagāja kopā ar māsu un manu partneri - kopā ar māsas draugiem devāmies izklaidēties uz bāriem un mājas ballītēm, sagaidījām Jauno gadu Getsbija stila ballītē, sauļojāmies pludmalē un dzērām pārāk daudz Mai-tai kokteiļu. Pavadījām nakti stilīgā viesnīcā Vaikiki rajonā un tērējām pārāk daudz naudas dārgām uzkodām.

Tāda kārtīga atvaļinājuma tipa dzīve.

Kad draugi bija blakus, jutos ļoti labi!

Ātri vien sapratu, ka dzīvošana uz salas ne vienmēr ir rožaina. Kad draugi aizbrauca, biju viena pati mājās ar savām domām un vienu ļoti spalvainu zelta retrīveru. Sapratu, ka garajās Ziemassvētku brīvdienās un laikā, ko pavadīju kravājoties, man tā arī nesanāca pabūt vienai pašai. Kad visi trokšņi norima, pēdējo divu mēnešu laikā pieņemtos lēmumus beidzot izjutu.

Sanfrancisko bija manas mājas divus gadus. Es iepazinos ar labiem draugiem, kas kļuva par ģimeni, iemīlēju savu darbu un cilvēkus, ar kuriem strādāju, satikos ar kādu, ko mīlēju. Man bija burvīgs dzīvoklis ar vecām koka grīdām un lielu logu. Tomēr, lai arī ārēji viss likās ideāli, iekšēji es lēnām atguvos no cīņas ar hronisku depresiju un vispārēju trauksmi. Dzīve pilsētā tam nepalīdzēja.

Es devos uz Oahu salu, lai aizbēgtu, lai sāktu visu no jauna blakus tirkīzziliem ūdeņiem un karstām smiltīm.

Patiesība ir tāda, ka, neskatoties uz to, kurā pasaules vietā tu esi, emocijas seko tev līdzi. Tavam stāstam joprojām ir pagātne. Nedrošība joprojām pastāv. Jautājumi un bailes, un sāpes joprojām ir turpat. Es nevarēju cerēt, ka manas problēmas, galvassāpes, ilgošanās pēc draugiem, vecie kolēģi un arī pilsēta vienkārši pazudīs pludmalē. Es nespēju uzreiz ar to tikt galā.

Pirmo nedēļu laikā ātri iemācījos, ka pārcelšanās nenozīmē aizbēgšanu, tā tam nevajadzētu būt. Lai arī Havaju salas ir brīnišķīga vieta atvaļinājumam pludmalē, man tā kļuva par klusu vietu, kur tikt galā ar savām domām un atjaunoties. Man nācās sev atgādināt, ka šis nav atvaļinājums - tā ir īstā dzīve, mana dzīve un es to izvēlējos. Tas bija mans sapnis pirms 10 gadiem, un nu tas ir piepildījies.

Lai nu kā, es neesmu viena - esmu viena telefona zvana attālumā no cilvēkiem, kurus mīlu. Pats svarīgākais ir tas, ka esmu šeit - pati ar sevi. Lai mans piedzīvojums turpinās.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu