Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtības. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Sapņu mednieki. Kā brīvdienas lielveikalā aizstāt ar reibinošiem ceļojumiem?

  • Raksts
  • Foto
intervija
Alīna un Jēkabs Andrušaiti. | Foto: no privātā arhīva

Alīna un Jēkabs Andrušaiti ir rīdzinieki, kas ikdienā strādā pilna laika darbu, taču brīvajā laikā dara visu iespējamo, lai dotos kādā galvu reibinošā ceļojumā un gūtu jaunus iespaidus, kā arī iepazītos ar citu zemju kultūru. Cilvēki, kas tīmeklī aktīvi seko līdzi dažādu ceļojumu aprakstiem, par Alīnas un Jēkaba piedzīvojumiem, iespējams, būs lasījuši arī viņu blogā «sapnumedniece.lv».

Veidojot blogu par ceļojumiem, Alīna uzņēmusies ceļojumu aprakstīšanu, savukārt Jēkabs aizraujas ar vizualizāciju veidošanu. Andrušaiti līdz šim pabijuši 45 pasaules valstīs, un viņu piedzīvojumi tikai turpinās. Par ceļotāju dzīvesveidu, iespaidu gūšanu un izdevīgiem piedāvājumiem aprunājāmies ar abiem bloga veidotājiem.

Jūs esat apmeklējuši gandrīz vienu ceturto daļu no visām pasaules valstīm. Blogā rakstāt, ka nedomājat apstāties... Kāds ir jūsu mērķis? Apceļot visas?

Konkrēta mērķa apceļot visas mums nav, jo «nespiežam» uz valstu skaitu, bet gan to, kā tās izbaudām un ko tajās redzam. Protams, apceļot visas būtu jauki, taču to ir tik daudz, ka pilnvērtīgi viena cilvēka dzīves laikā to nez vai tomēr ir iespējams izdarīt. Daudzas valstis ir tik lielas, ka, apmeklējot tikai kādu tās pilsētu vai reģionu, pat īsti neceļas roka to atzīmēt pie redzēto valstu saraksta, jo tur vēl ir tik daudz, ko redzēt!

Vai ir kāda valsts, uz kuru jūs nekad negribētu doties?

Nē, laikam īsti tādas vietas nav, labprāt gribam apskatīties visas valstis, kurās neesam bijuši, un pēc tam pa otriem lāgiem visas tās, kurās esam. Protams, ir vietas, kurp šobrīd braukt nav droši, taču ceram, ka nākotnē arī šajās valstīs situācija uzlabosies un mums būs iespēja satikt tur dzīvojošos cilvēkus un iepazīt viņu kultūru.

Pirmkārt, ceļošana ļauj pašam iepazīt valsti, nevis balstīties uz presē vai populārajā kultūrā gūtiem priekšstatiem. Tā ir iespēja pajautāt cilvēkiem viedokli un arī būt savas valsts vēstniekam, jo Latvija ir maza zeme un pilnīgi iespējams, ka mēs būsim vienīgie mūsu valsts pārstāvji, ar ko šis konkrētais cilvēks iepazīsies. Mēs ļoti bieži redzam, ka cilvēkiem nav pilnīgi nekāda priekšstata ne tikai par to, kur atrodas Latvija, bet pat par to, ka mēs vispār eksistējam. Tipiski mūs jauc ar lietuviešiem vai uzskata, ka mēs esam viena valsts.

Otrkārt, ceļojot mums patīk tas, ka katra diena ir iespaidu pārpilna, pat pēc garās nedēļas nogales brauciena kaut kur tepat kaimiņos ir sajūta, ka redzēts tik daudz, uzzināti tik daudzi fakti un notikumi! Jo vairāk ceļojam, jo vairāk apzināmies, cik ļoti lieli robi ir mūsu vēstures zināšanās, īpaši par pasaules vēsturi. Interesanti, ka, rakstot bloga ierakstus par apskatītajām vietām, uzzinām vēl vairāk informācijas, un dažreiz kādi aspekti paliek skaidri, tikai gatavojot materiālus rakstiem.

Kā jums šķiet, vai jūs būtu citādāki cilvēki, ar citādāku domāšanu, ja nebūtu savām acīm redzējuši dažādās pasaules vietas un to kultūras?

Viennozīmīgi! Taisnības labad jāsaka, ka mums abiem arī ikdienā ir iespēja saskarties ar citu valstu pārstāvjiem gan darba, gan hobiju dēļ, tādēļ arī tur gūstam priekšstatu par dzīvi citās valstīs. Taču ceļojot šo iespaidu vēl paplašinām, jo šādi satiekam dažādus cilvēkus - dažreiz tie ir citi fotogrāfi, kas saullēktā ir turpat, kur mēs, citreiz cilvēki lidmašīnā, ar ko aprunāties. Šādi var iepazīt valsti caur cilvēkiem, kas strādā dažādās sfērās. Protams, iepazīšanās iespējama tik, cik to atļauj valodas zināšanas, bet arī bez nevienas kopīgas valodas mums ir bijusi ļoti draudzīga komunikācija.

Bieži vien ceļotāji, sajūtot citu valstu patīkamās garšas, vairs negrib atgriezties Latvijā. Kā ir ar jums? Kāpēc par savām mājām šobrīd saucat Latviju - Rīgu? Ko jums nozīmē Latvija?

Jēkabs ir dzimis un uzaudzis Latvijā, Alīna bērnībā ir ar ģimeni pārcēlusies uz dzīvi Latvijā no Karēlijas, taču par savām mājām tāpat sauc Latviju. Mums Latvija ir iespēju zeme, jo redzam, ka mūsu mazajā valstī ir viss nepieciešamais un daudz lielākas iespējas sasniegt panākumus mūsu izvēlētajā jomā. Šī ir arī vieta, kur ir mūsu ģimene. Nesen redzējām kādu rakstu par amerikāni, kurš dzīvo citā štatā nekā viņa vecāki, un viņš bija sarēķinājis, ka, satiekot tos reizi gadā uz Ziemassvētkiem, viņš tos redzēs vien dažas reizes savā dzīvē. Mēs varam aizbraukt pie mūsu ģimenes locekļiem jebkurā darbdienas vakarā.

Dzīvojot Latvijā, atvaļinājumus varam pavadīt ārzemēs, nevis braucot atpakaļ uz Latviju.

Runājot ar cilvēkiem no tādām valstīm kā Irāna, Ēģipte, pat tuvā Baltkrievija, mēs redzam, ka viņiem Latvija ir kā sapņu piepildījums, mums bieži uzdod jautājumus par to, kā iespējams iegūt uzturēšanās atļauju. Viņi šeit saskata iespējas un redz, ka strādājot var sasniegt panākumus. Patiesībā, jo vairāk mēs ceļojam, jo vairāk novērtējam, cik skaista un laba ir mūsu zeme.

Salīdzinot Latvijas dzīvokļus ar Honkongas dažus kvadrātmetrus platajiem, mēs te dzīvojam pilīs. Daudzviet Indijā būs grūti atrast kādu klusu, tīru stūrīti, kur tā vienkārši pieiet pie upes un nesatikt nevienu citu cilvēku. Mums tādi ir, un dzeramais ūdens arī ir pārpārēm. Dzīvokļu un īres cenas, salīdzinot ar to, ko maksā mūsu draugi Vācijā, Zviedrijā vai Dānijā, ir tomēr pieņemamas. Alīna ir mācījusies un strādājusi neilgus laika posmus ārzemēs - Austrijā un Grieķijā, un tā sajūta, ka mājās tu esi savējais, nav nekur citur. Protams, ir lietas, kas ir jāuzlabo. Salīdzinot ar to, kā, piemēram, Korejā cilvēki galdiņus kafejnīcā «aizņem», tur atstājot maciņu vai telefonu, kamēr iet izvēlēties ēdienu, mums vēl ir līdz kam augt, bet šo ikdienu ap sevi veidojam mēs paši.

Alīna un Jēkabs Andrušaiti.
Alīna un Jēkabs Andrušaiti. FOTO: no privātā ahīva

Arī es esmu cilvēks, kam ļoti patīk sapņot un plānot nākamos ceļojumus - tas ir tāds patīkams ievads pašam piedzīvojumam. Pastāstiet, kā jūs plānojat savus ceļojumus? Kā izlemjat par nākamo galamērķi un kā plānojat savus maršrutus? No kā iedvesmojaties?

Pilnīgi piekrītam par ievadu piedzīvojumam! Ceļojuma plānošana ir iespēja to pavilkt garāku, domās tajā esot jau no biļešu pirkšanas brīža! Tad par ceļojumu var pasapņot, izdomāt, ko tur redzēsi, kur gribi aizbraukt. Šādi tas ceļojums iznāk nevis dažas dienas vai nedēļas garš, bet rada prieku jau vairākus mēnešus pirms tam!

Galamērķus mums ietekmē vairāki faktori, pirmais - akcijas un cenu kļūdas. Mums nebūt nebija tā īpaši nosprausts, ka gribam braukt uz Indiju. Taču, ieraugot biļetes par 145 eiro turp-atpakaļ, sapratām, ka jāķer ciet! Palau bija to galamērķu sarakstā, kur gribētos kādreiz aizbraukt, bet apzināti pie tā nestrādājām. Ieraugot biļetes par 300 eiro no Amsterdamas, nolēmām, ka jābrauc! Par Palau uzzinājām kādā no topiem par skaistākajām vietām pasaulē, bieži vien sanāk iedvesmoties no sociālajos tīklos redzētām fotogrāfijām, blogiem. Protams, ir arī vietas, par kurām sapņojam jau sen, un tad ik pa brīdim apskatāmies, kādas ir iespējas tur aizbraukt.

Ar plānošanu mēs tiešām aizraujamies un to ļoti cītīgi piekopjam. Mums ir tikai tik atvaļinājuma dienu, cik ir, un vēlamies tās izmantot pēc maksimuma. Alīna saplāno biļetes, viesnīcas, transportu un galvenos apskates punktus, Jēkabs pēc tam papildina plānu ar skaistākajām foto vietām, ņemam vēra saullēkta, saulrieta laikus un Mēness fāzes, lai izdodos skaistas fotogrāfijas.

Kurš galamērķis ir jūsu nākamais?

Februāra vidū dosimies uz Svalbāru Norvēģijā. Tā ir viena no vistālāk uz ziemeļiem esošajām vietām pasaulē, kur pastāvīgi dzīvo cilvēki. Vairāk nekā 60% zemes ir zem ledus un mazāk nekā uz 10% no zemes kaut kas aug. Februāra vidū šī vieta pamazām izpeld no polārās nakts, un mums būs iespēja to redzēt gan tumsā, gan gaismā.

Pēc tam brauksim uz Turciju, uz Stambulas tulpju festivālu, kuru jau sen sapņo redzēt Alīnas vecmāmiņa. Šis būs brauciens ar ģimeni, jo sapņi ir jāpiepilda!

Kas jums ir ceļošana? Apskates objektu un muzeju apmeklēšana, baudīšana un laiskošanās vai zelta vidusceļš?

Vislielāko prieku gūstam no dabas. Aizvien stāv prātā sirreālie dabas skati ASV Rietumu krastā, dzidri zilais ūdens Indijas okeāna Maldīvijā un Seišelu salās (kur mēs arī apprecējāmies) un fantastiskā zemūdens pasaule Klusā okeāna rietumos. Mēs labprāt apmeklējam arī muzejus, jo šādi var uzzināt daudz par vietējo kultūru, un fotografējam pilsētu skatus krēslā. Jāatzīst, viena joma, kurā atpaliekam, ir ēdienu kultūra, jo bieži esam tik aizņemti, ka braucienos esam teju pusbadā, jo nav laika paēst, bet, kad laiks ir, tad viss jau ir ciet. Tad pārtiekam no līdzi paņemtajiem proteīna batoniņiem, benzīntankos nopirktām sviestmaizēm un ātrās ēdināšanas iestāžu sortimenta. Taču viena valsts, kuras ēdienus sanāca iemīlēt, ir Izraēla. Tāds ēdiens kā tur nav ēsts nekur citur pasaulē, uz turieni ir vērts braukt kaut vai tikai ēst, vai tie būtu tirgus stendi, kur kaut ko nogaršot, vai smalki restorāni!

Ir dzirdēti gadījumi, kad pārāk liela iespringšana par ideālā ceļojuma izplānošanu pārvēršas skriešanā un centienos pēc iespējas vairāk visu redzēt un apskatīt... Galu galā cilvēki atbrauc mājās un no savām brīvdienām noguruši vēl vairāk nekā no darbiem. Ko jūs par to domājat?

Ir teiciens, ka cilvēks, kuram visvairāk nepieciešams atvaļinājums, ir tas, kuram tas tikko bija! Tas ir par mums, jo mums arī gadās atbraukt nogurušiem, lai izmantotu atvaļinājuma dienas pēc maksimuma, bieži vien pusnaktī esam mājās pēc diennakts pārlidojuma un jau nākamajā dienā uz darbu. Bet tas ir tā vērts, jo iespaidi, ko gūstam, ir fantastiski. Mēs cenšamies ieplānot arī atpūtas dienas braucienos, piemēram, ceļojot ar auto pa ASV, parasti katru nakti paliekam citā vietā, taču ik pa brīdim paliekam divas vai pat trīs naktis vienuviet un tad nedarām neko - staigājam pa pilsētu vai pludmali, ēdam, iepērkamies un kārtīgi izguļamies. Mēs gan pieturamies pie tā, ka gulēt var mājās, ceļojumos ir jāskatās.

Plānošanu uzskatām par ārkārtīgi svarīgu ceļojuma sastāvdaļu, jo tā mēs varam jau laicīgi uzzināt, ka kāda vieta ir ciet vai citur konkrētā dienā ir bezmaksas ieeja.

Tā mēs izvairāmies no nepatīkamiem pārsteigumiem un laiku izmantojam gudri. Mēs plānojam reģionus un vietas, kā arī vairākus variantus, ja, piemēram, līst vai kaut kur nepatīk. Neviens neliek dzelžaini pieturēties pie plāna, ja to kāda iemesla dēļ negribas darīt! Ja ir neierobežots laiks un nauda, tad var neplānot neko. Visiem pārējiem plānošana palīdzēs tikt pie tāda ceļojuma, kurā būs viss vēlamais, vai tā būtu laiska atpūta pludmalē vai aktīvā atpūta.

Kā jums liekas - ar ceļošanu «saslimst»? Tāpat kā «saslimst» ar, piemēram, fitnesu?

Viennozīmīgi! Dažreiz cilvēki saka, ka viņiem nav nepieciešams atvaļinājums, jo viņiem patīk viņu darbs. Mums arī ļoti patīk mūsu darbs, bet mēs arī labprāt izbaudām atvaļinājumus un visu, ko tie sniedz. Tā ir lieliska iespēja uz pāris dienām vai nedēļām pilnībā atslēgties no ikdienas un pēc tam uz saviem darbiem un plāniem paskatīties ar jaunu skatienu. Citreiz cilvēki baidās ceļot un saka, ka to nemaz nevēlas. Daudzi paziņas ir lūguši padomu, ar ko sākt, ko darīt. Arī mēs kādreiz braucām ceļojumos ar grupu, gidu autobusā un viesnīcu ar «viss iekļauts». Un tas nebūt nenozīmē, ka nekad tā vairs nekur nebrauksim, jo ceļojumiem ir dažādi mērķi - citreiz tas tiešām var būt gulēt pludmalē «zvaigznītē» 11 dienas un nedarīt neko. Citreiz tā ir aktīva braukšana apkārt un skatīšanās, un varbūt kādas ekskursijas paņemšana, bet citreiz visa vēsture un kartes ir sinhronizētas telefonā un gidi esam mēs paši sev. Plānojot ceļojumos pašiem, galvenā priekšrocība ir laiks - ja mums kādā vietā iepatīkas, mūs neviens nedzen tālāk uz nākamo apskates objektu, mēs neesam spiesti gaidīt uz kādu, kas kavējas, vai apmeklēt neskaitāmos suvenīru veikaliņus, kur strādā gidu draugi.

FOTO: Jēkabs Andrušaitis


Nav noslēpums, ka ceļojot nozīme ir arī finansiāliem līdzekļiem. Vai esat no tiem cilvēkiem, kas daudz labprātāk brīvos iespaidus tērē izjūtām, nevis materiālām lietām?

Mūsu budžetā noteikti lielāku daļu nekā vidēji aizņem izjūtu izdevumi, taču ne tikai. Arī mums ir lietas, kas mums nepieciešamas un kam mēs tērējam naudu. Taču bieži vien, apskatot veikalā kādu apģērba gabalu, rodas jautājums - vai gribam iztērēt 50, 100 vai 200 eiro šai lietai? Nakts viesnīca, lidojuma biļete vai auto īre 5 dienām, ko mēs gribam vairāk? Nē, iztiksim. Mēs neesam no tiem, kas katru nedēļas nogali nopērk pa jaunam apģērba gabalam, drīzāk nopirksim vienu kvalitatīvu lietu un nēsāsim to ilgāk. Nefanojam par patērētāju kultūru, ko bieži redz sociālajos tīklos - apģērbi, kosmētika, kas tiek vienreiz nofotografēti un pēc tam vairs nekad netiek vilkti.

Mums nav tik daudz vietas dzīvoklī, lai to visu glabātu, un par tam iztērēto naudu var kaut kur aizbraukt.

Tāpat ar ēšanu ārpus mājas - protams, arī mēs kādreiz kaut kur aizejam un kaut ko apēdam «pa skaisto», bet ir situācijas, kad apskatāmies ēdienkarti un aizejam prom. Par 70 eiro uz diviem šādu maltīti labāk apēdīsim Ņujorkā.

Jūsu ieteikums - kā atrast izdevīgākos ceļojumu piedāvājumus? Kur tos meklēt un kas jāņem vērā?

Mūsdienās visa informācija ir pieejama internetā, mēs iesakām sekot līdzi forumiem (mūsu zināšanas par ceļojumiem ir ļoti iespaidojusi www.celakaja.lv), skatīties tādas Facebook lapas kā «Fly4Free», «TravelFree», «Secret Flying». Sekot līdzi grupām «Latvieši ceļo» un «Ceļo bez bēdu». Un lasīt par ceļojumiem arī tad, ja nav paredzēts tuvākajā laikā doties ceļojumā. Tad jau zināsi, kur meklēt informāciju par lētāko auto nomu, kā dabūt bezmaksas kafiju Frankfurtes lidostā un kur meklēt viesnīcu Āzijā. Droši vien, ja saskaitītu visas forumos pavadītās stundas, lētāk sanāktu atrast otru darbu un nopirkt «pa dārgo», bet tā jau ir ar daudzām lietām dzīvē!

Kura pasaules vieta savā dzīves laikā būtu jāredz ikvienam?

Katram tā vieta ir sava. Kāds bērnībā ir lasījis polāro pētnieku memuārus un sapņo par to pašu Svalbāru, kurā ceram redzēt polārlāčus, par to bieži runā Jēkabs - jāredz, kamēr viņi vēl ir! Par nožēlu, tā ir ar daudzām skaistajām vietām pasaulē. Alīnas sapnis bija redzēt sekvoju kokus ASV, jo viņa skolas laikā gatavoja projektu par čiroku indiāņiem. Jēkabs gribēja redzēt lielo kanjonu, ko mēs veiksmīgi apvienojām ar sekvoju parku. Mēs nekad neaizmirsīsim mūsu vecmāmiņu, krustmāmiņu un mammu sajūsmu, kad viņas bradāja pa zilzaļo ūdeni Seišelās mūsu kāzās. Daudzi cilvēki mums ir teikuši, ka apbrīno, ka mēs esam devušies uz Indiju, jo viņi turp nekad negribētu braukt, taču mēs šajā valstī uzzinājām daudz jauna. Katra vieta dod savus iespaidus, un tāpat kā nav tāda viena pareizā veida, kā ceļot, nav arī vienas skaistākās vietas.

Seko līdzi Alīnas un Jēkaba ceļojumiem:

blogā www.sapnumedniece.lv

Instagram vietnē

2 Komentāri