Gatavojoties Latvijas simtgadei, mēs, «25 Wolves» komanda, esam apņēmušies ik nedēļu pastāstīt un parādīt kādu no Latvijas dabas brīnumiem. Pēdējo gadu laikā esam centušies katru brīvu brīdi pavadīt Latvijas mežos, pļavās un purvos. Esam sakrājuši milzum daudz stāstu, bilžu un video par piedzīvoto, un vienubrīd sāka šķist, ka tā būtu laba ideja – padalīties ar tiem, kam tas varētu būt interesanti.
Kalnabeitu daudzpakāpju ūdenskritums ir viens no noslēpumainākajiem mūsu dabas brīnumu saraksta dalībniekiem, jo internetā tā arī neizdevās sameklēt tā precīzu atrašanās vietu. Arī pieejamā informācija bija visai skopa. Kā arī nav īsti saprotams, vai būtu godīgi to saukt par dabiski veidojušos ūdenskritumu, jo tā izteka no avota ir regulēta ar vairākiem betona klučiem. Te gan jāmin, ka šis nav vienīgais ūdenskritums, kuru ir «pielabojušas» cilvēka rokas. Tas pats sakāms arī par Kazu gravas septiņpakāpju ūdenskritumu un Riežupes rumbu.
Pēc pamatīgas maldīšanās pa mežizstrādes transporta izdangātiem un nesenā sala sastindzinātiem ceļiem nonākam pie iespējamās ūdenskrituma atrašanās vietas. Apkārtne ir nemīlīga, un no vairākām pusēm rej ziņkārīgi suņi. Tā kā esmu vēl joprojām uz kruķiem, tad ekspedīcijā sūtu savu uzticamāko cīņu biedru – Elizabeti. Viņa, bruņojusies ar fotoaparātu, termosu un bezbailību dodas ceļā, un es viņu solu nelielu gabaliņu pavadīt. Liels ir mūsu pārsteigums, kad, izkāpuši no mašīnas, sadzirdam skaļas ūdens čalas, kas liecina, ka ūdenskritums patiesībā ir tepat.
Ūdenskritums sākas no avota, līdzīgi kā daudzas Lorupes pietekas. Ar to skaidrojams upes mūždien aukstais ūdens. Pateicoties salam, ūdenskritums ir izveidojis daudzas skaistas lāstekas, un jāsaka, ka šis ir viens no ainaviskākajiem ūdenskritumiem, kāds redzēts Latvijā. Ūdens acīmredzot ir bagāts ar avotkaļķiem, jo gadu gaitā tas ir izveidojis vairākas kāples, kuras, tuvojoties Lorupei, kļūst aizvien platākas. Augstākās ūdenskrituma kāples ir apskatāmas pie pašas ietekas, kur sasniedz pat pusmetra augstumu, ierindojot ūdenskritumu starp 50 augstākajiem Latvijā.
Lorupes krasti šajā vietā ir aizauguši, un upe ir pilna ar sakritušiem kokiem. Ūdenskritums atrodas teritorijā, kas kādreiz ietilpa lepnajā un cildenajā Lorupes muižā, no kuras mūsdienās ir palikusi vien saimniecības ēka. Tepat aiz līkuma ir Lorupes ieleja, kura līdz viadukta izbūvei pagājuša gadsimta 60. gados bija viens no tipiskiem Siguldas ainavas simboliem. Bet par to vairāk citā stāstā.
Lūgums ņemt vērā to, ka dabas objekts atrodas tiešā privātīpašuma tuvumā, kā arī ievērot visus nepieciešamos piesardzības pasākumus.
Sekot līdzi «25 Wolves» komandas aktivitātēm iespējams arī: