Suņu saimniekiem jaunas rūpes. Visiem suņiem jābūt saskaitītiem

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: TASS/Scanpix

Suņu saimniekus no nākamā gada gaida jaunas rūpes. Ja dzīvniekam nebūs implantēts mikročips, var nākties šķirties no ievērojamas summas. Arī noteikumu izpilde nav lēta.

No 2017. gada 1. janvāra visiem suņiem jābūt implantētai mikroshēmaiun reģistrētiem valstīvienotāinformācijas sistēmā Lauksaimniecības datu centra (LDC) datu bāzē. Šobrīd LDC reģistrēti vien 61 135 suņi. Lai gan precīzs suņu skaits valstī nav zināms, tiek lēsts, ka to varētu būt vismaz trīs reizes vairāk - ap 200 000. Ir skaidrs, ka līdz nākamā gada sākumam visi četrkājainie draugi piereģistrēti netiks. Par noteikumu neievērošanu paredzēts naudas sods: fiziskajām personām no septiņiem līdz 210 eiro, bet juridiskajām personām –no 15 līdz 350 eiro.

Plānots, ka arī krančiem vajadzēs pasi ceļošanai

Čipēšana ir maksas pakalpojums, ko pašlaik Latvijā var veikt tikai veterinārārsts, lai gan Eiropas Savienībasregulā noteikts, ka apzīmēšanas nodrošināšanā var piesaistīt apmācītas personas, norāda Nodibinājuma Dzivniekupolicija.lv vadītāja Ilze Džonsone. Vidējā summa, no kuras jāšķiras par mikročipēšanu un reģistrēšanu ir ap 20 eiro, un tas nozīmē, ka daudziem iedzīvotājiem tas sitīs pa kabatu. «Uzskatu, ka dzīvnieku saskaitīšanu kavē komerccena par valstī obligāti noteiktu pakalpojumu, jo čipa pašizmaksa ir 2.50 eiro, dzīvnieka piereģistrēšana maksā 3.50 eiro, tātad kopā 6 eiro. Tomēr, ja suns nav vakcinēts, ierodoties to čipēt, veterinārārsts dzīvnieku papildus vakcinē. Līdz ar to summa pieaug līdz vismaz 35 eiro. Bezmaksas čipēšanas laikā četros Latvijas novados, pārliecinājāmies, ka no 1205 suņiem, tikai 23 % bija vakcinācijas apliecības ar termiņos veiktām vakcīnām pret trakumsērgu. Daudzi suņu īpašnieki kompleksās prasības nevar izpildīt naudas trūkumu dēļ, kā arī tāpēc, ka, īpaši laukos, tuvumā nav pieejami veterinārārsta pakalpojumi.» Ilze Džonsone uzskata, ka, tā vietā, lai vienkāršotu čipēšanas un reģistrēšanas kārtību, padarot to lētu, ērtu un pieejamu, Zemkopības ministrija iecerējusi mainīt likumu, lai noteiktu, ka Eiropas Savienības regulā noteiktā dzīvnieku pase, kas nepieciešama dzīvniekam izceļojot no valsts, būtu obligāta katram sunim. «Ieviešot obligātus noteikums, valstij ir jādomā, vai tie ir reāli izpildāmi. Prasīt no lauku cilvēka - parasta kranča īpašnieka, lai viņš veterinārārstam samaksā vairākus desmitus eiro un nokārto sunim ceļošanas pasi, ir bezjēdzīgi.» Nodibinājums Dzīvniekupolicija.lv šobrīd gatavo ziņojumu par esošo situāciju, ko iesniegs valdībā, mudinot to lemt par atvieglojumiem suņu īpašniekiem. Džonsone piemetina, ka suņu mikročipešana un reģistrācija ir vajadzīgs process, jautājums ir par tā ieviešanas stilu.

Rīga pilna ar nereģistrētiem suņiem

Galvaspilsētā ir ap 80 000 suņu, no kuriem reģistrēti tikai nedaudz vairāk par 16 000, lēš Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšnieka vietniece Lana Puntusa. 2016. gadā Rīgas domes Administratīvā komisija izskatīja 244 lietas par suņu turēšanas noteikumu pārkāpšanu. Lielākā daļa bija saistīta ar suņu rejām, kas traucē kaimiņiem, un suņu klaiņošanu bez pavada, skaidro Rīgas domes Administratīvās komisijas priekšsēdētāja vietnieks Arturs Pošers. Par izvairīšanos no dzīvnieka reģistrēšanas izskatītas tikai sešas lietas, no kurām puse tika izbeigtas, viens saimnieks saņēma aizrādījumu, diviem tika noteikts naudas sods, katram 10 eiro apmērā. Lai motivētu īpašniekus aktīvāk čipot un reģistrēt savus mājas mīluļus, Rīgas domeotrdien apstiprināja saistošos noteikumus, kas nosaka pašvaldības nodevu par suņa turēšanu Rīgāun suņa reģistrācijas kārtības uzraudzību un kontroli. Turpmāk dzīvnieka īpašniekam pēc Rīgas Pašvaldības policijas vai Rīgas domes Administratīvās inspekcijas amatpersonu pieprasījumabūspienākums uzrādīt dzīvnieku, to pieturot, lai varētu droši veikt mikroshēmāiekļauto datu iegūšanu. Ja īpašnieks nevarēs izdarīt, kārtības sargi būs tiesīgi pieaicināt veterinārās klīnikas darbiniekus, kas nodarbojas klaiņojošu un bezsaimnieka dzīvnieku izķeršanu. Turklāt suņa īpašniekam būs jāsedz ar dzīvnieka izķeršanu saistītie izdevumi.Pagaidām gan Rīgas pašvaldības policijas (RPP) darbinieki čipus nolasīt nevarēs, jo kārtības sargu rīcībānav piemērotu ierīču, skaidro RPP runasvīrs Toms Sadovskis. Nolasīšanas ierīces pašvaldība sola iepirkt nākamgad.To, vai iedzīvotāji ievēro suņu turēšanas noteikumus Rīgas pašvaldības policija turpinās kontrolēt tāpat kā līdz šim. Īpašas suņu kontroles vienības vai speciāli reidi nav plānoti.

Ja suns reģistrēts Rīgā, par to jāmaksā suņa turēšanas nodeva- 2017.gadā 8.54 eiro, bet no 2018.gadajaudesmit eiro apmērā. Nodeva būs jāsāk maksāt, kad dzīvnieks būs sasniedzis sešu mēnešu vecumu, un jāmaksā ik gadu visa suņa mūža garumā. Suņa turēšanas nodeva jāsamaksā līdz 1. martam.No nodevas maksāšanas atbrīvotas personas ar 1.grupas vai 2.grupas invaliditāti, personas ar 3.grupas redzes un/vai dzirdes invaliditāti, kā arīvalsts vai pašvaldības iestādes, kurās tiek audzēti dienesta suņi. Savukārt 50% apmērā nodeva maksājama par suni, kura reģistrēts saimnieks ir pensionārs, kā arī par sterilizētu suni. Uzrādot kvīti par suņa turēšanas nodevas samaksu un suņa vakcinācijas apliecību, īpašnieks pie veterinārārsta saņems saņems ikgadējo suņa turēšanas žetonu.

Par saimnieku kļūdām, dzīvniekus nesodām

«Pēdējo gadu laikā agresīvo suņu skaits ir samazinājies,» norāda Daktera Beinerta veterinārās klīnikas administrators Andrejs Valovičs. Ar klīniku Rīgas pašvaldība sadarbojas, lai realizētu klaiņojošo suņu izķeršanu. 2016. gadā no klīnikas uz dzīvnieku patversmi «Ulubele» tika nosūtīti 659 klaiņojošo suņu. Klīnikā medicīnisko palīdzību saņēma 35 iedzīvotāju pamanītie bezsaimnieka četrkājainie draugi. 24 dzīvnieki nogādāti klīnikā sakarā ar saimnieka nāvi. Andrejs Valovičs norāda, ka pēdējo mēnešu laikā interese par mājas mīluļu čipēšanu un reģistrāciju ir pieaugusi. Dzīvniekus legalizē ap 20 cilvēkiem nedēļā. Lai gan noteikumi paredz, ka patversmē dzīvnieks jāuztur tikai 14 dienas - pēc tam, ja saimnieks nav uzradies, dzīvnieku drīkst iemidzināt - «Ulubelē» suņi netiek pakļauti eitanāzijai - visi gaida jaunu saimnieku. «Par saimnieku kļūdām, dzīvniekus nesodām,» saka «Ulubeles» darbiniece. Viņa norāda, ka ar katru gadu pamesto dzīvnieku skaits pieaug. Ja pirms septiņiem gadiem patversmē pagaidu mājvietu rada tikai daži desmiti dzīvnieku, šobrīd tajā uzturas 400 suņu un kaķu. Savukārt Andrejs Valovičs pamanījis, ka cilvēki kļuvuši iejūtīgāki - zvana uz klīniku, ja pie veikala pamana lietū izmirkušu suni. «Reizēm cilvēku dzīvnieku mīlestība ir neadekvāta,» viņš saka.

Vislielākās problēmas ar suņu čipēšanu un reģistrāciju ir tieši lauku apvidos, tomēr kopumā uz Eiropas fona Latvija izskatās labi, uzskata Latvijas Kinoloģijas federācijas prezidente Vija Klučniece. «Ja kādreiz kastes ar pamestiem kucēniem nebija retums, tagad jaundzimsi sunīši tiek atrasti reti. Protams, aizvien vēl ir cilvēki, kuri uzskata, ka sunim pietiek ar maizi, kas aplieta ar eļļu, tomēr kopumā cilvēki ir kļuvuši atbildīgāki.»

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu