Ornitologs: ja nebūs kaiju, būs žurkas

Kaijas neļauj gulēt

Uz Rīgas jumtiem ligzdo vismaz 6000 sudrabkaiju, bet galvaspilsētā katru dienu uzturas 10 000 līdz 15 000 šīs sugas putnu. Pirmais sudrabkaiju pāris uz Rīgas mājas plakanā jumta ligzdu novija 1971. gadā – pēc tam, kad cilvēki bija nosusinājuši tuvējos purvus - putna dabisko ligzdošanas vietu, stāsta putnu pētnieks. Savukārt Lācis uzskata, ka kaiju klaigāšana agrās rīta stundās ir traucēklis, turklāt neērtību intensitāte pieaugot gadu no gada.

Pavasarī un vasaras sākumā vairāku mēnešu garumā praktiski nav iespējams gulēt pie vaļēja loga.

«Ap pulksten trijiem vai četriem sākas kaiju klaigāšana, kas ievērojami traucē naktsmieru,» neapmierināts ir Lācis. Attieksmi pret kaijām, nobalsojot portālā «Manabalss.lv», pauduši 97 cilvēki.

Sudrabkaijas dažādais tēls

Tā, kas traucē mieru Rīgas mikrorajonu iedzīvotājiem, ir sudrabkaija, pārējie kaijveidīgie mitinās pie ezeriem un dīķiem, paskaidro Matrozis. «Putni neguļ tik ilgi kā mēs, bet mostas līdz ar pirmajiem saules stariem, tātad vasarās sāk skaļi klaigāt trijos, četros no rīta. Cilvēkiem var likties, ka viņi Rīgā redz dažādu sugu kaijveidīgos putnus, jo sudrabkaijai katrā vecumā ir savs tēls – krāsa un apmērs. Uz jumtiem ligzdas vij pusotrs tūkstotis kaiju pāru – pārsvarā uz jumtiem ir vien pāris ligzdu, bet dažviet ligzdu kolonijas, ko veido 20 līdz 50 ligzdas,» stāsta ornitologs.

Visvairāk sudrabkaiju ir rajonā ap ostu.

Pirmo reizi Rīgā sudrabkaija tika novērota 1971. gadā. Pirms tam lielais, sudrabotais putns uzturējās purvainos ezeros, bet pēc to nosusināšanas sāka meklēt citu piemērotu mājvietu.

Kaijām patīk mikrorajonu jumti

Sudrabkaija pēcnācējus laiž pasaulē četru gadu vecumā. Putna dzīves ilgums ir 8 līdz 10 gadi. Dažkārt sudrabkaijas nodzīvo 20 gadus. «Rīgas mikrorajonu namu jumti ir plakani, klāti sīkiem akmentiņiem un apauguši ar sūnu. Veroties no augšas, tie atgādina liedagu un ir labi piemērota vieta ligzdošanai. Jumtiem ir apmales, tāpēc vējš nevar aizpūst ligzdas. Turklāt uz jumta netiek neviena lapsa,» stāsta Matrozis. Pilsētā sudrabkaijas jūtas komfortabli arī tāpēc, ka te vienmēr ir pieejama pārtika. Lai gan dabiskā vidē sudrabkaijas ēd zivis, tās neatsakās arī no cilvēku pārtikas. «Patiesībā cilvēki paši piebaro kaijas.

Visu, ko tantes aiznes kaķiem, apēd kaijas.

Nereti var redzēt ainu: trīs kaķi gaida, kamēr kaija paēdīs. Kaķi baidās no sudrabkaijām, jo tās ir lielas un spēcīgas. Turklāt mums ir ieradums izmest daudz pārtikas, kurai viegli piekļūst putni.» Matrozis norāda, ka sudrabkaiju barus īpaši piesaista Getliņu izgāztuve, kas ir atklāta un putniem viegli pieejama.

Aizbiedēt neganti ķērcošos

Kaiju padzīšanas iniciators raksta, ka saprot - vardarbīgas metodes, tai skaitā kaiju vai to ligzdu iznīcināšana, nav atbalstāmas, taču viņš vēlas, lai tiktu rastas tehniskas iespējas, kā aizbaidīt «neganti ķērcošos putnus prom no pilsētas». «Tie varētu būt skaņas signāli vai mehānismu kustības, kas darbotos ar sensoru palīdzību, vai vēl kādi risinājumi. Lai tādus risinājumus atklātu, būtu nepieciešams Rīgas pašvaldības atbalsts.» Lācis ir pārliecināts, ka

veiksmes gadījumā pilsētas iedzīvotāji iegūtu naktsmieru,

savukārt kaijas dotos atpakaļ uz tām piemēroto dabisko vidi, ļaujot eksistēt pilsētu faunai - baložiem un zvirbuļiem.

Putni ir daļa no Rīgas

Pašvaldība neplāno masveida pasākumus, lai aizbaidītu kaijveidīgos putnus, TVNET norādīja Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe. «Iedzīvotāju attieksme pret kaijām nav vienveidīgi negatīva – daļu traucē putnu radītais troksnis, daļai gluži pretēji - patīk putnu klaigas. Jāņem vērā, ka putni ir daļa no pilsētas bioloģiskās daudzveidības. Kaijas medīt ir aizliegts, tāpēc, ja kāds vēlas realizēt individuālus putnu aizbaidīšanas pasākumus, tas jāsaskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi.» Piņķe iesaka aizvērt atkritumu konteinerus, lai putniem nav pieejama barības bāze. Tie, kuriem putni rada psiholoģisku diskomfortu, pavasarī var apstaigāt jumtus un iznīcināt ligzdas, kamēr vēl nav izdētas olas. «Kaijveidīgo sugas ir elastīgas – piemērojas apstākļiem un nebaidās no dažādām ierīcēm.»

Ideju ar īpašiem trokšņiem aizbiedēt kaijas ornitologs uzskata par absurdu. «Rīgā vairākās vietās ir uzstādītas putnu aizbiedēšanas ierīces, kas imitē plēsīgo putnu balsis. Tāda ir pie Brīvības pieminekļa, tirdzniecības centra «Alfa», Nacionālās bibliotēkas, kā arī lidostā «Rīga». Klusai skaņas sistēmai vispār nav nozīmes.»

Ja nekliegs kaijas, kliegs mākslīga vanaga balss.

Pēc viņa domām, sudrabkaijas savā ziņā ir pilsētas sanitāri, jo notīra visu, ko atstājuši cilvēki. «Ja nebūtu kaiju, būtu žurkas,» lakoniski piebilst putnu pētnieks.