Lai informētu iedzīvotājus par rīcību, atrodot liedagā roņu mazuli, DAP visbiežāk apmeklētajās Rīgas jūras līča piekrastes teritorijās bija izvietojusi arī informatīvus plakātus. «Ceram, ka plakāti pludmalēs daudziem iedzīvotājiem palīdzēja izvērtēt pludmalē atrasto ronēnu stāvokli un iemācīja pareizu rīcību, esot to tuvumā,» uzsver V. Pilāts.
Eksperts uzsver, ka arī citus gadus, atrodot pludmalē roņu mazuli, jāmēģina ļoti rūpīgi izvērtēt, vai ronēnam nepieciešama palīdzība. Ja ronēns ir apaļīgs un veselīgs, tas jāatstāj mierā un jāturas no tā pa gabalu. Savukārt, ja ronēns izskatās novārdzis, nevis vienkārši aizmidzis, vai pat ievainots, jāzvana DAP, speciālisti izvērtē situāciju un nepieciešamības gadījumā sazinās ar Rīgas Zooloģisko dārzu. Der arī atcerēties - ja pastaigā līdzi ir suns, tas jāved pavadā, un jāraugās, lai mīlulis netiek klāt pie ronēna. Suņi nereti novārgušiem ronēniem rada vislielākos draudus, tos sakožot. Jāatceras arī, ka ronēns var būt slims ar kādu infekcijas slimību, ar kuru var inficēties arī kodējs.
Būtiski arī zināt, ka Pārvaldei jāzvana tikai gadījumā, ja ronēns ir dzīvs. Par bojāgājušo roņu (arī pieaugušu) un citu dzīvnieku utilizēšanu rūpējas konkrētās teritorijas pašvaldība.
Pēdējo divdesmit gadu laikā Rīgas Zooloģiskajā dārzā nonākušo ronēnu skaits sasniedzis simtu. Pateicoties zooloģiskā dārza darbinieku pūlēm, lielu daļu «bēdubrāļu» izdodas izbarot mākslīgi. Daļa izaugušo ronēnu nonāk citos zooloģiskajos dārzos vai okeanārijos, savukārt pārējie tiek atlaisti brīvībā Baltijas jūrā. Jūras piekrastē nokļuvušo ronēnu izbarošanu Rīgas Zooloģiskajā dārzā jau desmit gadus atbalsta Ventspils pilsēta.
