Kā lapsas laika gaitā pielāgojušās dzīvei pilsētā?

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Caters News/Scanpix

The Conversation

Rudās lapsas ir neizvēlīgas pārtikas ziņā. Tās ēd peles, putnus, bezmugurkaulniekus un ogas. Pilsētas ir pilnas ar potenciālajām lapsu maltītēm.

Lapsas ir veiklas un labi orientējas pilsētvidē. Tās spēj izpētīt un piekļūt vietām, kurām citi zvēri, piemēram, āpši nespēj.

Ziņas par lapsu klātbūtni Lielbritānijas pilsētās sastopamas no pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem.

Braitonas universitātes lektore ekoloģijā Dona Skota (Dawn Scott) secinājusi, ka pašreiz lapsas sastopamas teju visās Lielbritānijas pilsētās. 1995. gadā tika aplēsts, ka pilsētās Lielbritānijā dzīvo aptuveni 33 000 lapsu. Šodien to skaits ir vēl lielāks.

Tikmēr kopējais lapsu skaits Lielbritānijā pēdējos 20 gados ir samazinājies par 34% un samazināsies vēl vairāk, ja valdība atcels lapsu medību aizliegumu.

Pilsētas iedzīvotāju domas par lapsām sev kaimiņos ir atšķirīgas. Citiem tas tīri labi patīk, bet citi sūdzas par smaku vai dīvainajām skaņām, ko šie dzīvnieki izdod pārošanās laikā.

Lapas medī žurkas un baložus, tādēļ var būt noderīgas, lai kontrolētu šo dzīvnieku skaitu pilsētās. Tomēr lapsas var arī izplatīt vairākas slimības, ar kurām var inficēties arī cilvēki. Tādēļ dārzniekiem un sētniekiem jāuzmanās, savācot lapsu izkārnījumus.

Gadījumi, kas lapas pilsētās sakodušas cilvēkus, ir reti. Parasti tas notiek, ja lapsa tiek iedzīta stūrī un jūtas apdraudēta.

Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados lapsu visiemīļotākā Lielbritānijas pilsēta bija Bristole. Vēlāk gan 95% pilsētas lapsu nomira no kašķa uzliesmojuma.

Skota un viņas kolēģi aplēsuši, ka Braitonas piepilsētās pašlaik ir aptuveni 12 lapsas uz vienu kvadrātkilometru. Dati vēl tiek pētīti, taču izskatās, ka pilsētās, kurās lapsas apmetušās uz dzīvi nesen, to skaits ir palielinājies. Bet pilsētās, kur lapsas dzīvo jau sen, to skaits nav daudz mainījies.

Vai veidojas atsevišķas «pilsētas lapsu» sugas?

Lapsas joprojām pārvietojas starp laukiem un pilsētām, kas nozīmē pietiekamu lapsu sajaukumu, lai neveidotos atsevišķas ģenētiski atšķirīgas «pilsētas lapsu» sugas, uzskata zinātnieki.

Tomēr lapsas pilsētās maina savu uzvedību, lai pielāgotos apstākļiem. Agrākie pētījumi liecina, ka pilsētas lapsas joprojām lielākoties ēd «dabisku» pārtiku, piemēram, grauzējus, putnus un bezmugurkaulniekus. Cilvēku sagādātā pārtika ir tikai papildinājums lapsu ēdienkartei. Tomēr lapsu piebarošana var mainīt lapsu ēšanu paradumus un likt tām biežāk izvēlēties pārtiku, ko sagādā cilvēki.

Skota un viņas kolēģi pēta, kā šī papildus pārtika ietekmēs lapsu uzvedību un kustību.

Lapsu uzvedību tieši ietekmē cilvēku izturēšanās pret tām. Ja cilvēks iedrošina uz tuvāku kontaktu, lapas sāks izturēties draudzīgāk pret cilvēkiem, un, ja cilvēki baros lapsas, tās sāks asociēt cilvēkus ar pārtiku.

Tā kā dzīvnieku populācijas parasti ierobežo resursi, lapsu barošana var veicināt nedabisku lapsu skaitu pieaugumu pilsētās.

Tomēr lapsas arī pašas regulē savu populāciju un arī slimības ietekmē lapsu skaitu. Tas arī nozīme, ka lapsu izšaušana ilgtermiņā maz ietekmē lapsu populāciju.

Dzīvojot pilsētās, lapas kļūst drosmīgākas un iemācās ātrāk un sekmīgāk piekļūt pārtikai, tādējādi nodrošinot iespēju izdzīvot un vairoties. Laika gaitā šīs īpašības var nostiprināties pilsētas lapsu vidū un rasties daudz drosmīgākas un gudrākas lapsas. Savukārt tās lapas, kas nespēj sadzīvot ar cilvēka klātbūtni, visticamāk nespēs iedzīvoties pilsētās un nenodos savas raksturu īpašības nākamajām pilsētas lapsu paaudzēm.

Lai kāda būtu pilsētas lapsu nākotne, pilsētvide sniedz viņām gana daudz pārtikas un vietu, kur patverties. Patīk tas cilvēkiem vai nepatīk, lapsas ir sekmīgi pielāgojušās videi, ko cilvēki izveidojuši ap tām.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu