Latvijas Dabas fonda (LDF) pētnieki secinājuši, ka ar raidītājiem aprīkotie lielie dumpji un mazie ērgļi sākuši atpakaļceļu uz ligzdošanas vietām Latvijā, aģentūru LETA informēja LDF komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa.
Lielie dumpji un mazie ērgļi sākuši atpakaļceļu uz ligzdošanas vietām Latvijā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šogad LDF seko līdzi septiņiem ar raidītājiem aprīkotiem lielajiem dumpjiem. Latviju putni pameta pagājušā gada oktobrī un novembrī, un devās pārziemot uz dažādām vietām visā pasaulē. Lielākā daļa no putniem ziemas mītnes atrada valstīs, kas ir pētniekiem zināmas lielo dumpju ziemošanas vietas, piemēram, Polijas piekrastē un iekšzemē, un Dānijā. Viens no novērotajiem putniem jau bija atgriezies Latvijā, Papes ezerā, taču aizlidoja atpakaļ uz Poliju. Pārējie putni, saskaņā ar jaunākajiem datiem, vēl uzturas ziemošanas vietās.
Šīs pārziemošanas sezonas lielāko atklājumu LDF pētniekiem sagādāja Kandavas novada Kapukroga dīķī noķertais lielais dumpis, kas Latviju pameta oktobra beigās, šķērsoja Poliju un turpināja ceļu uz dienvidiem. Pēc Vidusjūras šķērsošanas tas nonāca Āfrikā, pārlidoja Sahāras tuksnesi un 19.novembrī sasniedza Nigēras upi Mali, kopumā nolidojot aptuveni 6800 kilometrus. Šis ir pirmais zināmais gadījums, kad kāds no Latvijas lielajiem dumpjiem ir devies uz tik tālām ziemošanas vietām.
Sekojot līdzi ar raidītājiem aprīkotajiem mazajiem ērgļiem, pētnieki secinājuši, ka arī šie putni, kas pārziemo Āfrikā, sākuši ceļu atpakaļ uz savām ligzdošanas vietām. Mazie ērgļi ziemot dodas uz Āfrikas dienvidiem, nolidojot vidēji 16 000 kilometrus. Ligzdošanas vietās, arī Latvijā, tie atgriezīsies aprīļa pirmajā pusē, kad sāks ligzdošanu - visbiežāk jau iepriekšējos gados izveidotajās ligzdās. Latvijas teritorijā mājo aptuveni 45% visu Eiropas Savienības (ES) mazo ērgļu, kas valsti padara par vienu no nozīmīgākajām šīs sugas ligzdošanas vietām.
Brizga-Kalniņa norādīja, ka LDF pērn sāka projektu mazā ērgļa aizsardzībai, un tā laikā tika pavadīta pirmā mazo ērgļu ligzdu meklēšanas sezona, kuras rezultātā tika kartētas 110 līdz šim nezināmas mazo ērgļu ligzdas. Uzskaites veicēji arī atklāja, ka desmit procenti no šīm ligzdām ir apdraudētas, jo atrodas izciršanai iezīmētos meža gabalos, vai arī to tiešā tuvumā. Tāpat tika konstatētas vietas, kur, nerēķinoties ar šo aizsargājamo putnu klātbūtni, pēdējā gada laikā veikta mežizstrāde. Reģistrēti arī vairāki gadījumi, kad nocirstas ligzdas audzes, kā arī vienā gadījumā konstatēts nocirsts ligzdas koks.