Vasaras saulgrieži ir tas laiks, kad daba atveras visā pilnībā un sniedz cilvēkam dabas stihiju enerģijas, un saka: «Lūdzu, ņem, tver, baudi, piepildies, dziedinies un esi laimīgs!». 20., 21. un 22. jūnijs ir vasaras Saulgriežu un saulstāvju laiks, kad cilvēkam ir dots gūt un baudīt šo Kosmosa maģiju. Tieši pirts ir tā vieta, kur cilvēka ķermenis, prāts un gars visspēcīgāk izjūt un saņem uguns, ūdens, gaisa, zemes un ētera starojošo spēku.
Vasaras saulgriežos daba ir sasniegusi savu pilnbriedu. Koki jau sen salapojuši, zari un lapiņas uzkrājušas zemes spēku un dabas enerģiju, ir laiks doties uz pirti attīrīt ne tikai miesu, bet arī garu, un piepildīt prātu ar pozitīvām domām.
Ikvienam ir priekšstats par pirts procedūrām vai pirts rituāliem, kā tos mēdz dēvēt. Tomēr iešana pirtī ir tādu pasākumu kopums, kas prasa rūpīgu gatavošanos ne tikai fiziskajā plānā – izkurināt pirti, sagatavot ūdeni, sagriezt pirts slotas, bet arī – garīgajā plānā. Pirtī jādodas labā noskaņojumā, un būtiski ir apzināties, ko no pirts procedūrām vēlas gūt – attīrīties, uzlādēties, sakārtot sevi garīgi... Latviešu kultūrai ir izteiktas pirts dziedināšanas tradīcijas, pirts bijusi sava veida svētnīca. Ar pirti mūsu senčiem bija saistīti cilvēka dzīves svarīgākie brīži – cilvēka ieņemšana, pasaulē nākšana un arī sagatavošana izvadīšanai aizsaulē. Mūsdienās pirts ir dziedniecisku ūdens procedūru kopums, kas tāpat kā senāk, arī tagad vieno cilvēku ar Dievu, tuvina cilvēka garu Radītāja pasaulei.
Pirts nav pirts, ja neizmanto slotiņas un pēršanu. Cilvēki, kas tikai sildās uz lāvas un neizmanto slotas, pēc mediķu veiktajiem pētījumiem, iztur mazāku siltuma slodzi. Turklāt pirtsslotas var būt sietas gan no koku zariem, gan no lakstaugiem.
Vasaras košais zaļums, augu pārpilnība ar dzīvības enerģiju piešķir pērienam labvēlīgi dziedniecisku ietekmi uz organismu. Būtiski, ka pirms pēriena uzsākšanas peramajam būtu jāizvēlas sev slota. Atkarībā no tā, kāda slotiņa tiek izmantota, peramais saņem dažādu enerģētisku iedarbību uz organismu. Piemēram, bērza zaru slotiņa ir pirts pamatslota ar attīrošām un barojošām enerģijām, varētu teikt, universālā slota. Savukārt ozols ir viens no enerģētiski spēcīgākajiem kokiem, tas sevī koncentrē īpašas kosmosa enerģijas, kas nepieciešamas dzīvības spēkam. Ozola zaru slotiņa ir ar izteikti vīrišķā spēka enerģijām: spēku, izturību, drosmi. Liepai ir izteikti sievišķas enerģijas: iejūtība, mīlestība, siltums, maigums. Tā ir tipiska pirtsslota sievietēm. Liepu ziedu slotiņa attīra ādu labāk nekā ziepes. Kadiķa slotiņai piemīt tīrošas īpašības – tā tīra cilvēka enerģētisko lauku. Vēl būtu jāpiemin pīlādzis – tas ir viens no latviešu maģiskajiem kokiem, ko izmanto ļaunuma atvairīšanai, pēršanas laikā – atbrīvošanai no negatīvajām enerģijām. Līdzīgi kā koku zaru slotas, pirts rituālā var izmantot lakstaugu slotiņas. Kaņepju slotiņa pirts dziedniecībā tiek uzskatīta par vienu no enerģētiski spēcīgākajām slotām. Paparžu slotiņa izceļas ar savu maigumu, spēju dziedēt brūces un atjaunot organismu. Jāpiemin, ka piparmētru izmantošana pirtī apskaidro domas, veicina atmiņas uzlabošanos. Arī kumelītes izmanto ne tikai ārstnieciskajās tējās, bet arī pirts rituālos. No kumelītēm sanāk ļoti aromātiska kosmētiskā slotiņa, kas labi attīra ādu, novērš stresu, dziedē ādas slimības.
Izmantojamo augu klāsts pirts dziedniecībā ir ļoti plašs. Protams, ka pieredzējis pirtnieks labāk orientējas pirts rituālos izmantojamajos augos un to iedarbībā uz cilvēka ķermeni, prātu un garu.
Latgales pusē, Rēzeknes novadā, brīvdienu mājā «Sala» pirtnieks un dziednieks Edgars Tabūns piedāvā apmeklēt melno pirti. Latgalē melnā pirts ir bijusi jau no senseniem laikiem, tās apmeklējuma laikā tiek vairota cilvēka labsajūta un veselība. Melnā pirts ir īpaša ar to, ka pirts gars satur pozitīvi jonizētas kvēpu daļiņas, kas aktivizē gaisā esošo skābekli un rezultātā peramais gan caur ādu, gan caur elpceļiem gūst īpašu dziedinošo efektu. Pirts procedūrā ietilpst sāls – sodas skrubītis, kas sagatavo ķermeni enerģiju uzņemšanai, kā arī «lidojums»: pēc pēršanās, kad ķermenis ir sakarsis, pirtnieks kopā ar peramo dodas uz ezeru. Te pirtnieks pietur peramo, kurš aizvērtām acīm uz muguras ir iegremdējies ūdenī. Tādējādi rodas «lidojuma» sajūta, jo visi muskuļi ir atslābuši, domas ir apstājušās, un ķermeni pārņem viegluma un kosmiska tukšuma sajūta. Gadījumā, ja peramais uzticas ūdens dzīvības enerģijai un pareizi līdzsvaro ķermeņa smagumu, cilvēka ķermenis noturas uz ūdens negrimstot. Lielākoties jau pirmajā reizē tas izdodas vairumam cilvēku. Lūk, tas ir visu stihiju – uguns, ūdens, gaisa, zemes un ētera – devums cilvēka tuvināšanai un savienošanai ar dabu. Šīs burvīgās izjūtas nostiprinām ar medus masāžu.
