Kaut gan pēc rotavīrusa uzliesmojuma gada sākumā šobrīd saslimstība ar šo lipīgo zarnu infekciju Latvijā ir nedaudz mazinājusies, slimnieku skaits šogad vēl aizvien ir teju divreiz lielāks nekā pērn, portālu «Apollo» informēja Irina Lucenko, Infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja.
Tāpēc, lai izvairītos no saslimšanas, kas īpaši izplatīta ir mazu bērnu vidū, iedzīvotājiem rūpīgi jāievēro profilakses pasākumi – jāmazgā rokas, kā arī augļi un dārzeņi, kas tiek lietoti pārtikā.
Slimo gandrīz divreiz vairāk nekā pērnŠā gada maijā ir reģistrēti 384 rotavīrusa saslimšanas gadījumi, kas ir par 10% mazāk nekā pērn šajā laika posmā, liecina Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) dati. Tomēr kopumā šogad piecos mēnešos saslimuši gandrīz 3000 cilvēku, kas ir teju divreiz jeb par 85% vairāk nekā 2010. gadā.
Jāatzīmē, ka ar rotavīrusu infekciju biežāk slimo rudens - ziemas periodā, īpaši ziemas mēnešos. Tradicionāli siltajos mēnešos, arī šogad, saslimstība samazinās. To apstiprina arī Latvijas Infektoloģijas centra virusoloģijas laboratorijas dati: ja janvārī - martā 52% - 60% no visiem slimniekiem, kuriem bija vērojami zarnu infekcijas simptomi, tika konstatēta rotavīrusa klātbūtne, tad jūnija beigās – jūlija sākumā šis skaitlis samazinājās līdz 8-9%.
Jaunākais slimnieks – 4 dienas vecsJāatgādina, ka rotavīrusu infekciju nevar uzskatīt par vieglu slimību, īpaši, ja tā ir maziem bērniem un cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu. Slimības bīstamība ir saistīta ar organisma atūdeņošanos, jo rotavīrusu infekcijas laikā bērni cieš no vemšanas un caurejas, līdz ar to strauji tiek zaudēts šķidrums.
Ar rotavīrusa infekciju var inficēties atkārtoti, jo vidē cirkulē ļoti daudzveidīgi tā izraisītāji. Tāpat kā citus gadus, arī šogad 90% no visiem reģistrētajiem rotavīrusa slimniekiem ir bērni, īpaši vecumā no gada līdz triju gadu vecumam. Līdz gada vecumam saslimuši 526 bērniņi, bet jaunākais saslimušais bija 4 dienas vecs bērns.
Ar ko gan skaidrojams lielais rotavīrusa gadījumu skaits pēdējā laikā – cilvēki taču it kā kļūst arvien izglītotāki higiēnas jautājumos? Skaidrojums ir vienkāršs – higiēnas kultūra mūsu sabiedrībā joprojām ir ļoti zema. Diez vai higiēnas jautājumos izglītoti cilvēki ņems līdzi zīdainīšus uz publiskiem pasākumiem, ārzemju ceļojumos? Vai bērnu, kam ir tādi zarnu infekcijas simptomi kā vemšana, caureja, vedīs uz bērnudārzu, skolu, kā nereti vērojams ikdienā? Otrs iemesls noteikti ir ekonomiskās situācijas pasliktināšanās valstī. Treškārt - uzlabojas diagnostika, kā rezultātā neatšifrētas etioloģijas gastroenterokolītu gadījumu skaits ir nedaudz samazinājies.
Neziņo par masveida saslimšanāmKaut gan likumdošana paredz, ka izglītības iestādes vadītājam ir jāziņo LIC attiecīgā reģiona epidemiologam, ja radušās aizdomas par grupveida saslimšanu (iestādē ir divas vai vairāk personas ar šādām infekcijas slimības pazīmēm — caureja, vemšana, ādas, gļotādas vai acu ābolu dzelte, paaugstināta ķermeņa temperatūra, izsitumi vai citi ādas bojājumi), praksē tas nereti tiek ignorēts. Līdz ar to neziņošana kavē epidemioloģisko izmeklēšanu, profilakses un pretepidēmijas pasākumu organizēšanu, kas nereti veicina plašāku infekcijas izplatīšanos kontakta ceļā.
Arī vecāki bieži rīkojas bezatbildīgi, atvedot uz bērnudārzu jau slimu bērnu, līdz ar to pakļaujot saslimšanas riskam citus bērnus un iestādes personālu.
Svarīgākais – rūpēties par higiēnuLai pasargātu sevi no rotavīrusa infekcijas, kā arī citām zarnu infekcijām un mazinātu infekcijas izplatīšanos, ļoti svarīgi ir ievērot personīgo higiēnu - bieži un kārtīgi mazgāt rokas, kā arī rūpīgi jāmazgā dārzeņi un augļi. Visi augļi ar mizu jānomizo un tad jānoskalo zem tekoša dzeramā ūdens. Visi dārzeņi kārtīgi jānomazgā zem tekoša dzeramā ūdens, īpaši tie, kas netiek termiski apstrādāti pirms patēriņa. Sākoties vasarnīcu sezonai, ļoti svarīgi ir iemācīt bērniem mazgāt rokas pēc tualetes, pirms un pēc ēšanas, pēc rotaļām, īpaši smilšu kastēs, pēc kontakta ar dzīvniekiem, kā arī nelietot uzturā nemazgātus ogas un augļus. Tāpat ir svarīgi pēc pastaigām mazgāt bērnu rotaļlietas. Karstajā laikā bērniem dzeršanai jāizmanto individuālie vai vienreizējas lietošanas trauki. Cilvēki, kuriem ir akūtas zarnu infekcijas simptomi, nedrīkst nodarboties ar pārtikas produktu gatavošanu, transportēšanu un realizēšanu. Savukārt slimie bērni nedrīkst apmeklēt bērnu kolektīvus, bet organizētajos kolektīvos jāievēro tīrīšanas un dezinfekcijas režīms.
Tomēr jāatgādina, ka rotavīruss, atšķirībā no citiem akūto zarnu infekciju izraisītājiem, izplatās ne tikai alimentārā (ar pārtiku) un sadzīves kontaktu ceļā, bet arī kā gaisa pilienu infekcija. Tātad, pat rūpīgi ievērojot visus iepriekš minētos higiēnas pasākumus, no saslimšanas ar rotavīrusu nevar izvairīties ar 100% garantiju.
Valsts apmaksāta vakcinācija – no 2014.gadaRotavīrusa izplatību efektīvi varētu samazināt, ieviešot valsts apmaksāto bērnu vakcināciju pret šo slimību, kā tas ir vairākās Eiropas Savienības valstīs. Latvijā valsts apmaksāta vakcinācija pret rotavīrusu infekciju bija paredzēta, bet pagaidām tā atlikta līdz 2014. gadam un šobrīd ir pieejama par maksu. Vakcinācijas kalendārā vakcīnu pret rotavīrusu patlaban ir iekļāvušas tādas valstis kā Austrija, Beļģija, Luksemburga un Somija.
