Cukurs, saldinātāji vai brīnumpuķe stēvija?

Pētījumi rāda, ka mums ir raksturīgi izvēlēties saldu garšu vairāk nekā citu garšas sajūtu. Tieši saldā garša ir tas, pēc kā jaundzimuši zīdītāji izvēlas drošu un barojošu pārtiku. Šī iemesla dēļ jau izsenis cilvēki meklējuši saldus ēdienus un dzērienus un salduma pakāpe turpina būt par nozīmīgu faktoru mūsu ēdienu un dzērienu izvēlē. Mūsdienās dabīgo vēlmi izbaudīt saldu garšu iespējams apmierināt ar plašu klāstu ēdienu un dzērienu, kam pievienoti kaloriju saturoši saldinātāji vai mazkaloriju un bezkaloriju saldinātāji.

Saldinātāju priekšrocības

Pētījumi liecina, ka cilvēki patērē vairāk šķidruma, ja tam ir pievienota kāda garša, nekā vienkārši dzerot ūdeni.¹ Tādējādi ir vieglāk uzņemt vairāk šķidruma un nodrošināt ķermeni ar nepieciešamo šķidruma daudzumu – saldinātāji gāzētiem dzērieniem piešķir patīkamu garšu. Lielākā daļa gāzētu dzērienu, gan parastie, gan dzērieni ar zemu vai bezkaloriju saturu, satur no 85 līdz 99 procentiem ūdens.

Dažas saldvielas kā, piemēram, saharoze un kukurūzas sīrups, kurām ir augsts fruktozes saturs, organismā tiek pārvērstas glikozē. Šis vienkāršais cukura veids ir galvenais kaloriju avots, kas apgādā jūsu organismu ar enerģiju, un glikoze ir galvenā barības viela, kas nepieciešama smadzeņu darbībai.

Ko ir vērts paturēt prātā

Ir svarīgi atcerēties, ka no ēdieniem un dzērieniem iegūtā enerģija, piemēram, enerģija, kuru nodrošina pārtikas cukurs un kukurūzas sīrups ar augstu fruktozes saturu, tiek mērīta kalorijās un svarīgas ir visas kalorijas. Ievērojot aktīvu un veselīgu dzīvesveidu, kas ietver saprātīgu, sabalansētu uzturu un regulāras fiziskas aktivitātes, uzturā var iekļaut visa veida ēdienus un dzērienus.

Ir divu veidu saldinātāji – kalorijas saturoši saldinātāji un bezkaloriju saldinātāji.

Saldinātāji, kas satur kalorijas, ir barojoši saldinātāji, un tajos ietilpst gan vienkārši cukuri – fruktoze un glikoze, gan pārtikas cukurs, melase, medus, agaves un kukurūzas sīrups ar augstu fruktozes saturu. Tie nodrošina kalorijas (enerģiju) ar ogļhidrātu palīdzību. Ogļhidrātu kalorijas palīdz nodrošināt enerģiju ikdienas uzdevumu veikšanai. Cukuru un kaloriju daudzums gāzētājos dzērienos ir aptuveni tāds pats kā daudzās augļu sulās

Fakti par cukuru – vispopulārāko kalorijas saturošo saldinātāju

• Pārtikas cukuru ražo no cukurniedrēm vai cukurbietēm. Saharoze ir cukura tehniskais nosaukums. Bieži vien tas nozīmē vienkārši „cukurs”. • Pārtikas cukurs ir ogļhidrāts, un viens tā grams satur 4 kalorijas (17 kilodžoulus). • Pārtikas cukurs netiešā veidā tiek patērēts katru dienu, piemēram, saharozes veidā to satur augļi un dārzeņi. ² Kopā ar kalorijas saturošajiem saldinātājiem uzturā iespējams lietot arī saldinātājus ar zemu kaloriju saturu vai bezkaloriju saldinātājus. Piemēram, aspartāms, saharīns un stēvija nodrošina saldu garšu, bet satur maz kaloriju vai nesatur tās vispār. Lielākā daļa saldinātāju ar zemu kaloriju saturu vai bezkaloriju saldinātāji ir dažus simtus reižu saldāki nekā kalorijas saturoši saldinātāji, kas nozīmē to, ka lielāka daudzuma cukura aizvietošanai nepieciešams tikai neliels daudzums šādu saldinātāju.

Dr.Andis Brēmanis par saldinātājiem

“Tieksme pēc kaut kā salda ir absolūti dabiska un fizioloģiska, jo uz mūsu mēles ir receptori, kas šo garšas niansi uztver un tālāk impulsus nosūta uz centrālo nervu sistēmu. Šī saldā garša piemīt produktiem, kuru sastāvā ir fruktoze, glikoze vai saharoze. Tie ir tā sauktie viegli asimilējamie ogļhidrāti, kas atrodami augļos, medū, arī dārzeņos. Bez tam cilvēks ir iemācījies tos izdalīt no produktiem tīrā veidā un līdz ar to papildus pievienot pie ēdieniem un dzērieniem gan ēšanas, gan gatavošanas procesā. Ja šo produktu lietošanā ievēro zināmu mērenību un sabalansētību ar citām produktu grupām, tad viss ir kārtībā. Savukārt, ja saldas lietas tiek lietotas pārmērīgos apjomos un dzīvesveids ir mazkustīgs, tad neiztērētais tiek pārveidots taukos un uzkrāts, tādējādi veicinot liekā svara un aptaukošanās attīstību. Šādās situācijās laba alternatīva ir saldinātāji – vielas, kam ir salda garša, bet praktiski nesatur kalorijas. Tādējādi produkti un dzērieni, kuru sastāvā saldās garšas nodrošināšanai ir izmantoti saldinātāji, var palīdzēt aptaukošanās izraisīto veselības problēmu risināšanā. Kopš pagājušā gada nogales Eiropas Savienībā un līdz ar to arī Latvijā ir ienācis jauns saldinātājs – stēvija. Tas ir augs, kuru Dienvidamerikā vietējie iedzīvotāji izmantojuši jau gadsimtiem ilgi. Tā kā no stēvijas auga iegūtie saldinātāji neietekmē cukura līmeni asinīs, tad produkti un dzērieni, kuru sastāvā ir šis saldinātājs, derīgi arī cukurslimniekiem.„

Fakti par diviem populārākajiem saldinātājiem

Aspartāms • Aspartāms ir 200 reižu saldāks nekā pārtikas cukurs un tam nav nepatīkamas pēcgaršas. • Aspartāms tiek lietots jau vairāk nekā 30 gadus, un tas izmantots vairāk nekā 6 000 pārtikas un dzērienu produktos - no gāzētiem dzērieniem un košļājamām gumijām līdz želejkonfektēm un cukuru nesaturošiem klepus sīrupiem. • Aspratāms ir viena no visvairāk pētītajām ēdiena sastāvdaļām, kas tiek izmantota mūsdienās. • Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) atkārtoti apstiprinājusi aspartāmu par drošu lietošanai pārtikā 2006. un 2009. gadā. 2010. gadā EFSA vēlreiz pārskatījusi aspartāma nekaitīgumu un nav atklājusi pierādījumus, kas varētu likt apšaubīt šīs pārtikas sastāvdaļas nekaitīgumu.³ 2011. gadā pēc jaunu pētījumu pārskatīšanas Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde atkal apstiprināja to, ka aspartāms un citi pārtikas piedevu saldinātāji, kas atļauti izmantošanai Eiropas Savienībā, ir nekaitīgi.

Jaunpienācējs saldinātāju jomā – stēvija

Saldinātāji, kas ražoti no stēvijas, ir dabīgas izcelsmes un nesatur kalorijas. Stēvija ir asteru dzimtas augs, kura dzimtene ir Paragvaja. Tā lapas ir intensīvas, dabīgi saldas garšas unikāls avots.

• Saldinātāji, kas ražoti no stēvijas, ir 200 reižu saldāki nekā pārtikas cukurs, taču tie nesatur kalorijas, un tādējādi ēdieniem un dzērieniem, kuru sastāvā tie ietilpst, netiek pievienotas papildu kalorijas. • Kad stēvijas lapas ir nogatavojušās, tās novāc un izžāvē. Procesā, kas līdzinās tējas pagatavošanai, izžāvētās stēvijas lapas tiek izmērcētas ūdenī, lai no stēvijas lapām iegūtu labākās garšas saldās vielas (steviola glikozīdus), pēc tam tās tiek attīrītas. Gala produkts ir augstas tīrības pakāpes saldinātājs, kuru iespējams izmantot kopā ar citiem dabīgiem saldinātājiem, piemēram, cukuru un augļu sulu, lai iegūtu izcilas garšas dzērienus ar zemu kaloriju saturu vai bez kalorijām. • Atbilstoši ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes izdotajiem likumiem stēvija, kuru izmantojam mēs, ir vispārēji atzīta kā nekaitīga (GRAS). Turklāt, Apvienotā FAO/WHO Ekspertu Komiteja par Pārtikas Piedevām (JECFA), kas ir starptautiska zinātniska komiteja, noteikusi, ka saldinātāji, kas izgatavoti no stēvijas, ir nekaitīgi un tos var izmantot ēdienos un dzērienos. Tāpat stēviju apstiprinājusi Eiropas Savienība. • Saldinātāji, kas izgatavoti no stēvijas, jau izsenis izmantoti visā pasaulē, tostarp Japānā un Paragvajā, un tos atļauts lietot daudzās valstīs – arī ASV, Kanādā, Francijā, Meksikā, Japānā, Korejā, Taivānā, Ķīnā, Krievijā, Austrālijā, Argentīnā,

aunzēlandē, Kolumbijā, Peru, Paragvajā, Urugvajā, Brazīlijā, Šveicē, Malaizijā, Ganā, Turcijā, Marokā un Nigērijā. Eiropā 2001. gada novembrī steviola glikozīdu lietošanu pārtikas un dzērienu izstrādājumos apstiprinājusi Eiropas Komisija.