Kādēļ ieteicams ēst šokolādi

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Šokolādes dabiskā izejviela, kura nosaka visas šā produkta vērtīgās īpašības, ir noteiktā veidā apstrādātas kakao pupiņas, kas ir kakao koka augļu sēklas. Šokolādi gatavo, sajaucot noteiktās attiecībās saberztus kakao pupiņu kodolus (kakao masu), kakao sviestu un cukuru. Pievienojot klāt vēl citas sastāvdaļas, piemēram, garšvielas, riekstus, žāvētus augļus u.c., iegūst dažādu veidu šokolādi. Lai palētinātu šokolādi, daļu kakao sviesta ražotāji aizvieto ar augu taukiem, tomēr tas ievērojami pazemina produkta kvalitāti.

Tumšās šokolādes sastāvdaļas ir kakao pupiņu masa (30-70%), kakao sviests, nedaudz cukura un nedaudz emulgatora (lecitīna). Kā garšvielu dažreiz pievieno vaniļas ekstraktu. Noteicošā tumšās šokolādes garšas īpašība ir rūgtums.

Piena šokolāde parasti satur 10-40% kakao masas, kakao sviestu, vājpiena pulveri, cukuru. Daļa kakao sviesta var būt aizvietota ar piena un/vai augu taukiem.

Baltā šokolāde nesatur kakao masu.

Ir veikts daudz pētījumu, lai noskaidrotu, kāpēc senie un arī mūsdienu dziednieki šokolādi izmanto ne tikai kā gardumu, bet ari dziedniecībā - pret drudzi un bronhītu, bišu un skorpionu dzēlienu gadījumā, kā asiņu attīrītāju un mūža pagarinātāju. Tagad noskaidrots, ka šokolādei ir ļoti augsta uztura un organismu stiprinoša vērtība.

Uzturvielas un iedarbība

Šokolāde satur

► vitamīnus (A, B grupas, D, E u.c.);

► bioflavonoīdus;

► minerālvielas (kāliju, kalciju, magniju, fosforu, dzelzi, varu u.c.);

► olbaltumvielas;

► taukvielas, kas satur lecitīnus un mononepiesātināto taukskābi oleīnskābi, kura var palielināt «labā» holesterīna daudzumu asinīs;

► ogļhidrātus un citas vielas.

Magnijs un antioksidanti (E vitamīns, bioflavonoīdi), kā ari citi vitamīni un minerālvielas stiprina asins kapilāru sieniņas un paplašina asinsvadus, uzlabo asins sastāvu, palīdz sirds slimību gadījumā, kavē holesterīna nogulsnēšanos un trombu veidošanos artērijās, stiprina imunitāti, mazina risku saslimt ar onkoloģiskajām slimībām, palielina izturību pret stresu un depresiju, uzlabo atmiņu. Šokolādē ir centrālo nervu sistēmu stimulējošas vielas - teobromīns, feniletilamīns un nedaudz kofeīna. Šie stimulatori rada možumu, samazina nogurumu, uzlabo garastāvokli. Šokolādē atrastas arī vielas, kas sniedz viegli nomierinošu iedarbību, - serotonins un tiramīns.

Der atcerēties!

Veselīgāka ir tumšā šokolāde, tomēr pat 40 g piena šokolādes var mūs nodrošināt ar apmēram 10% no nepieciešamās kālija, kalcija, dzelzs un B, vitamīna dienas devas un satur tikpat daudz antioksidantu, cik liela glāze sarkanvīna.

Tumšajā šokolādē ir diezgan daudz alkaloīdu, kas uzbudina nervu sistēmu, - teobromīns un kofeīns, kā arī ap 0,4% skābeņskābes, kas ir kontrindicēta dažu vielmaiņas slimību gadījumā. Piena šokolāde savukārt, satur ļoti daudz kaloriju un tajā ir daudz piesātināto taukskābju, kas var veicināt aptaukošanos un palielināt holesterīna daudzumu asinīs. Dažiem cilvēkiem var būt alerģija pret šokolādi. Tomēr nereti alerģisko reakciju rada nevis pati šokolāde, bet gan kāda no tās sastāvdaļām - rieksti, soja, piena pulveris, pārtikas piedevas (emulgatori, konservanti, aromatizētāji u.c.).

Šokolāde noteikti ieteicama cilvēkiem pastiprinātas fiziskās slodzes gadījumā, kā arī pēc dažām pārciestām smagām slimībām. Pārējiem tās lietošanā jāievēro mērenība un sava organisma īpatnības.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu