Savā ārstes praksē esmu saskārusies ar dažādiem pacientiem un saslimšanām, taču manā pieredzē nav gadījumu, kad saslimšana būtu radusies no pārtikas vai ūdens lietošanas no plastmasas traukiem, protams, pie nosacījuma, ja pārtika vai ūdens tiek lietots no traukiem, kas paredzēts šim mērķim.
Sen vairs nedzīvojam tajos laikos, kad pārtikas vai ūdens iepakojumu izcelsme bija neskaidra – šobrīd atbildīgās iestādes, kas uzrauga gan ražošanas procesu, gan iepakojumu, kontrolē visas ražotnes. 90. gados Latvijā gan bija vēl sastopami apšaubāmas izcelsmes ūdeņi, kuri tika pildīti savāktās, jau lietotās pudelēs, par kuru nekaitīgumu varēja šaubīties. Ja pudelei ir etiķete un marķējums, kur skaidri var salasīt informāciju par ražotāju, nav iemesla uztraukties.
Arī bisfenola aizliegums bērnu pudelīšu sastāvā ir diskutabls, mani bērni un lielākā daļa viņu vienaudži ir uzauguši, dzerot no vienkāršām plastmasas pudelītēm, par kuru sastāvu neviens nesatraucās. Un izauguši veseli. Es domāju, visi vecāki atceras, kā šīs pudelītes lietojām atkārtoti, kā dezinficējām ar verdošu ūdeni u.tml. Ja kāds uztraucas par to, ka plastmasā esošās vielas lielākā temperatūrā var radīt negatīvu ietekmi uz veselību, atgādināšu, ka savulaik šajās pudelītēs bērniem lējām gan siltu pienu, gan tēju, un nekas slikts nenotika.
Protams, nebūtu labi sagatavotās pudelītes, piemēram, ar piena maisījumu atkārtoti sildīt mikroviļņu krāsnī, tad atkal likt ledusskapī, atkal sildīt u.tml. Es uzskatu, ja pārtikas produkts ir sasildīts, tas jāizlieto uzreiz, nevar atkārtoti saldēt un atkal sildīt.
Nedomāju, ka tagad būtu pamats sabīties no plastmasā esošajiem vielām un pāriet, piemēram, uz stikla pudelēm, kas būs dārgākas, nepraktiskākas un smagākas. Šaubos, ka ūdens piegādātāji būs ar mieru nēsāt 5 galonu ūdeni stikla pudelēs, arī patērētāji diez vai gribēs no veikala nest ūdeni stikla iepakojumos, vai dod stikla pudeles maziem bērniem, kuri tās var saplēst un savainoties ar lauskām. Nenoliedzami, dzērieni stikla pudelēs izskatās skaistāk, piemēram, stikla pudele ar pienu, ūdeni vai vīnu. Bet tad jau būtu jāsāk uztraukties arī par tetrapakām. Vai ir izpētīts, kādas vielas ir šādos iepakojumos?
Rakstos, kas satrauc sabiedrību, tiek uzskaitīta virkne slimību, ko it kā izraisot šī plastmasā esošā viela, bet es domāju, ka svarīgāk ir izvērtēt to, ko mēs ēdam un dzeram, nevis, no kādas pudeles dzeram. Presē ik pa brīdim parādās informācija, ka viens vai otrs produkts ir kaitīgs – tad kaitīgais ir Norvēģijas lasis, tad kāds cits produkts, taču mums katram ir rūpīgi jāizvērtē šādas ziņas. Nevar satraukties par visu!
Mēs vispār satraucamies pārāk daudz, par to esmu pārliecinājusies darbā ar daudziem pacientiem. Ir cilvēki, kuri ir tendēti domāt par slimībām, meklēt sevī kādas saslimšanas pat tad, kad pašsajūta ir laba. Jāsaprot, ka mūsu negatīvās domas un stress ļoti ietekmē mūsu veselību. Viss notiek galvā – šāds uzskats pastāv jau izsenis. Arī liela daļa slimību rodas mūsu galvās. Ja mēs uz dzīvi raugāmies pozitīvi, neturam sevī negatīvās emocijas, dusmas un aizvainojumu, tas pozitīvi atsaukties arī uz mūsu pašsajūtu.
No kurienes šāds satraukums par plastmasu? Mūsdienās ir pieaudzis diagnosticēto audzēju skaits, bet ne jau tāpēc, ka mūsu sabiedrība būtu neveselāka, vai, ka mēs ēstu nepareizi, ir jāsaprot, ka zinātnes un tehnoloģijas attīstīs, uzlabojas diagnostika, tieši tāpēc šie rādītāji pieaug. Tiek rīkotas dažādas kampaņas, kurās cilvēkus aicina pārbaudīties, tiek iegādātas jaunākās un modernākās diagnostikas iekārtas, tas, protams, rada ietekmi uz identificēto saslimšanu statistiku, bet tas nenozīmē, ka sabiedrība ir mazāk vesela.
Jā, mūsu laikmets ir straujāks – mēs visi skrienam un cenšamies kaut ko pagūt, taču es neteiktu, ka dzīve šodien ir smagāka, kā 90. gados vai pirms tam. Kādreiz valdīja vēl lielāks stress – preču deficīts, minimālās algas, nekādas pārliecības par rītdienu. Ja bija nauda, tad nebija, ko pirkt. Tikai tas ir ātri aizmirsies.
Vēlreiz gribētos uzsvērt, ka satraukumam nav pamata, tieši pretēji, aicinu būt pozitīvākiem – gan vienam pret otru, gan pret dzīvi kopumā. Neļausimies katrai ziņai mūs iespaidot. Ja ticam visam, ko raksta, sanāk, ka no plastmasas pudelēm nevar dzert, arī no stikla pudeles nav pārāk labi, sudraba trauki arī mēdz apsūbēt, tātad atliek vien dzert no saujas, un arī tikai tad, ja rokas pirms tam ir kārtīgi nomazgātas un ziepes ir bijušas dermatoloģiski pārbaudītas.