Izteikts stīvums, mazkustīgas locītavas, sāpīgas kustības, diskomforts, nespēja atrasties vienā stāvoklī ilgāk par 5 minūtēm locītavu sāpju dēļ ir pamatots iemesls pārbaudei pie speciālistiem, lai konstatētu, vai tā nav nopietna locītavu slimība. Savlaicīga izmeklēšana un diagnozes noteikšana ļaus uzsākt nepieciešamo ārstēšanu, sargājot sevi no slimības attīstības.
Sāpes locītavās ir nopietns simptoms, kam jāpievērš uzmanība, domājot par savu veselību. Jo laicīgāk tiks diagnosticēts locītavu sāpju iemesls, jo lielāka iespēja izvairīties no komplikācijām. Locītavu sāpes var būt saistītas ar traumu vai citu īslaicīgu iemeslu, bet var būt arī simptoms kādai hroniskai slimībai, piemēram, osteoartrītam, reimatoīdam artrītam, ankilozējošajam spondilītam, podagras artrītam u.c.
Evijai uzstādīta diagnoze – reimatoīdais artrīts (31 gads): «17 gadu vecumā man parādījās pirmie slimības simptomi - šķidruma uzkrāšanās ceļu locītavās, pēc laika sākās arī sāpes abās ceļu locītavās. Nedomāju, ka tas ir kas nopietns. Aptuveni pēc gada tika uzstādīta diagnoze - reimatoīdais artrīts. Slimība ļoti izmainīja manu dzīvi. Ikdienā daudz ko vairs nevaru izdarīt, ir izteikts rīta stīvums. Tā kā man ir deformētas vairākas locītavas, ir arī kustību traucējumi, staigāju pieklibodama.»
Olgai (40 gadi) 19 gadu vecumā diagnosticēja ankilozējošo spondiloartrītu - brīdī, kad viņas dzīvē nozīmīga loma bija baletam. Olgai bija pastāvīgas sāpes, ar kurām viņa bija spiesta sadzīvot. «Tobrīd man kļuva skaidrs, ka balerīna es nebūšu. 24 gadu vecumā ārsti paziņoja, ka man ir jānomaina gūža. Pēc operācija biju nomākta, noraizējusies un pārbijusies. Tomēr, lai arī balets bija zudis, tas mani joprojām nepamet, jo dejošana man iemācīja disciplīnu. Pateicoties tai, atguvu kontroli pār savām kustībām un arī sāpes mazinājās,» viņa stāsta.
Osteoartrīts ir bieži izplatīta hroniska locītavu slimība, kad iekaisuma procesa rezultātā notiek locītavu skrimšļa slāņa samazināšanās un nodilšana. Tas ir iekaisums locītavu veidojošos kaulos. Visbiežāk slimība sākas 40–50 gadu vecumā, tomēr ar to var slimot arī jauni cilvēki. Osteoartrīts izplatās lēni un izraisa bojāto locītavu sāpes, stīvumu un uztūkšanu. Tas var attīstīties jebkurā sinoviālā locītavā, bet visbiežāk tiek skartas tās locītavas, ko ikdienā noslogojam visvairāk, - gūžas, ceļgala, plaukstu locītavas.
Reimatoīdais artrīts ir hroniska autoimūna iekaisuma slimība, ko izraisa organisma imūnā sistēma. Cilvēka locītavu audi nezināmu iemeslu dēļ signalizē imūnajai sistēmai par izmaiņām tajos, bet imūnā sistēma rada iekaisumu locītavās un visā organismā, kādēļ attīstās locītavu un citu orgānu bojājums. Tas var sākties jebkurā vecumā, taču pārsvarā ar to slimo cilvēki vecumā no 25 līdz 60 gadiem. Sievietes šī slimība skar apmēram 3 reizes biežāk nekā vīriešus.
Ankilozējošais spondilīts (AS) ir hroniska, autoimūna locītavu iekaisuma slimība, kuru izraisa kalcija sāļu nogulsnēšanās mugurkaula saitēs. Procesā var iesaistīties arī roku un kāju lielās locītavas. Sāpes galvenokārt parādās vietās, kur cīpslas vai saites piestiprinās pie kaula, piemēram, papēdī vai ceļgala locītavas sānos, vai uz krusta kaula mugurējās virsmas. AS biežāk skar gados jaunus cilvēkus (20 – 40 gadu vecumā), vīriešus apmēram desmit reizes biežāk nekā sievietes.
Podagra ir vielmaiņas saslimšana, kas saistīta ar urīnskābes sāļu uzkrāšanos organismā un to izgulsnēšanos galvenokārt locītavās, zemādā un citur. Ar podagru slimo galvenokārt vidēja vecuma (40-50 gadus veci) cilvēki, vairāk vīrieši. Jauniešiem podagra nav raksturīga, jo viņu vielmaiņa ir ļoti aktīva. Podagras artrīta cēlonis var būt iedzimti vielmaiņas defekti – organismā pastiprināti veidojas urīnskābe, trūkst fermenta, kas urīnskābi pārveido par šķīstošu savienojumu. Vienlaikus, ir samazināta nieru spēja izvadīt urīnskābi no organisma.
