Ar vēdera gāzu izplūšanu caur anālo atveri (flatus, sarunvalodā — purkšķi; 8-20 reizes dienā) no organisma ik dienas tiek izvadīti 0,5-1,2 litri zarnu gāzes. Šāda purkšķināšana bieži tiek uzskatīta par slimības simptomu, taču lielākoties vēdera gāzes sastāv no veselas, anaerobas zarnu mikrofloras vielmaiņas produktiem un tādēļ savā ziņā uzskatāmas par normālu parādību.
Tās nevajadzētu apspiest, bet uztvert drīzāk kā bakteriālās veselības pazīmi. Turpretī pārlieku liela vēdera gāzu noplūde — medicīnā apzīmēta kā flatulence jeb meteorisms — varētu būt klīnisks simptoms; ja tā turpinās ilgāku laiku, tad nepieciešams vērsties pie ārsta pēc padoma.
Kā zarnu mikroflora sargā mūsu veselībuŠodien ir neskaitāmi norādījumi par to, ka vesela, funkcionēt spējīga zarnu mikroflora - tātad bakteriālā veselība — var samazināt risku saslimt ar vēzi: pietiekami liels skaits laktobaciļu un bifidobaktēriju zarnu mikroflora samazina risku saslimt ar resnās zarnas vēzi. Jo sevišķi svarīgas bakteriālās veselības sastāvdaļas ir laktobaciļu un bifldobaktēriju vielmaiņas produkti. Cilvēks, kura uzturā pietiekamā daudzumā ir šķīstošās balastvielas, sekmē attiecīgo baktēriju celmu darbību, kas pārstrādā ogļhidrātus (saharolītiskās baktērijas, sk. arī nodaļā par uzturu).Ātrai barības masas virzībai caur zarnām ir liela nozīme. Barības masa ātri iziet cauri zarnām. Vēzi potenciāli izraisošas vielas, kas tik un tā veidojas, tikai īsu brīdi nonāk kontaktā ar zarnu gļotādas šūnām.
Vielmaiņas produkti -- pienskābe, etiķskābe, propionskābe un sviestskābe — gādā par mēreni skābu vidi resnajā zarnā, un tas aizkavē kaitīgo baktēriju vairošanos. Resnās zarnas epitēlijšūnas uzņem etiķskābi, propion-skābi un sviestskābi. Šīs epitēlijšūnas uzņem no sviestskābes līdz 70% sev nepieciešamā oglekļa un līdz ar to arī enerģiju. Tātad sviestskābe ir nozīmīga resnās zarnas gļotādas uztura sastāvdaļa. Ja nu mēs par maz apēdam šķīstošas šķiedrvielas, tad veidojas par maz sviestskābes. Resnās zarnas sieniņās parādās nepietiekamības pazīmes; pastāv viedoklis, ka šāda "nepietiekami barota" resnās zarnas gļotāda ir uzņēmīgāka pret zarnu iekaisumu un zarnu vēzi.
Turpretī, lietojot pārtikā pārāk daudz gaļas un zivju — tātad pārāk daudz dzīvnieku olbaltumu un tauku —, resnajā zarnā baktēriju veiktā olbaltumu noārdīšanas procesā (proteolītiskās baktērijas) atbrīvojas amonjaks. Amonjaks zarnā neitralizē skābi un līdz ar to veicina vēža rašanās iespēju. Ja organisms uzņem pārāk daudz dzīvnieku tauku, tad zarnās tiek ievadīts palielināts daudzums žultsskābju, un pūšanas procesa dēļ šīs dabiskās žultsskābes pārvēršas kancerogēnās vielās.
Ja atsakāmies no pārlieka daudzuma gaļas uzturā, tad proteīnu noārdīšanās gaitā radušās aminoskābes tievajā zarnā tiek pilnībā resorbētas. Pietiek ar 40 g gaļas, lai iegūtu ikdienā nepieciešamo proteīna devu. Ja ēdam maz gaļas, tad resnajā zarnā nonāk neliels daudzums olbaltumvielu vai arī tās tur nenonāk nemaz. Līdz ar to proteolītiskās zarnu mikrofloras vairošanās nepalielinās, turpretī tiek veicināta saharolītiskās zarnu mikrofloras attīstība. Tiek novērsta arī proteīnu pārvēršanās potenciāli kaitīgās vielās.