Sākumā niez, tad cilvēks sāk kasīties, tad parādās sāpes. Šķiet, ka nieze un sāpes ir divas puses vienai un tai pašai medaļai. Arī zinātnieki līdz šim uzskatījuši abas sajūtas par viena kairinājuma gradācijām. Taču izrādās, ka tā bijusi kļūda. Jo nieze un sāpes ir divas pilnīgi atšķirīgas sajūtas. Vašingtonas universitātes Sentluisā (ASV) neirologs Žou Feņs Čeņs, eksperimentējot ar pelēm, pierādījis, ka šīs sajūtas ķermenī tiek pārraidītas pa dažādiem kanāliem.
Zinātnieks jau agrāk dzīvniekiem bija atklājis specifiskus niezes receptorus, tai skaitā gastrīnu atbrīvojošo peptīdu receptoru (GRPR). Tagad viņš injecēja grauzējiem šūnu indi, kas pa šo receptoru iekļuva attiecīgajās nervu šūnās un tās nogalināja. Tā Čeņs varēja izslēgt vairāk nekā trīs ceturtdaļas par niezi atbildīgo neironu. Visi pārējie, ieskaitot sāpju receptorus, palika neskarti.
Beigās zinātnieks pelēm iešļircināja stipru niezi izraisošu substanci, kā arī medikamentus, kuru nevēlamo blakusparādību sarakstā ir arī nieze. Rezultāts: apstrādātie dzīvnieki izturējās salīdzinoši mierīgi. To dziņa kasīties atkarībā no saņemtās substances bija sarukusi par 79 līdz 88 procentiem. Noslēdzošais eksperiments, kam bija jāpārbauda sāpju sajūta, pierādīja: sāpju kanālu sistēma bija palikusi neskarta.
Ķermenī par niezi un sāpēm atbild nervi. Ja tas darbojas pie pelēm, to, iespējams, var attiecināt arī uz cilvēkiem. Tāpēc zinātnieki nesen atklātos niezes neironus vēlas izpētīt sīkāk. Viņi cer atrast receptorus, kurus varētu ietekmēt bez medikamentu palīdzības. Tas varētu atvieglot dzīvi tiem apmēram 125 miljoniem cilvēku, kuri cieš no zvīņēdes psoriāzes, neirodermatīta, niezošiem izsitumiem un ādas alerģijām.