Glaukoma ir neārstējama slimība, kas noved pie akluma, taču to var attālināt, ja laikus griežas pie ārsta un neatlaidīgi seko ārsta norādījumiem, sākotnēji lietojot izrakstītos acu pilienus, smagākos gadījumos veicot operācijas, portālam «Apollo» vēstīja Anta Buša, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Komunikācijas nodaļas vadītāja.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja profesore Guna Laganovska stāsta, ka pasaulē ir 50 miljoni aklu cilvēku, no tiem puse par tādiem ir kļuvuši glaukomas un puse kataraktas dēļ. Katarakta ir ārstējama acu slimība, un tikai cilvēku pašu nolaidības dēļ tā var novest pie akluma. Glaukoma ir daudz bīstamāka, jo tā piezogas lēnām un pēc 5–10 gadiem cilvēks kļūst akls. Tādēļ, jo agrāk atklāta glaukoma, jo ātrāk jāsāk ārstēšanās vai jāveic operācija, lai bēdīgo iznākumu varētu attālināt, jo pilnīgai izārstēšanai šī slimība nepakļaujas.
Latvijā ar glaukomu patlaban sirgst aptuveni 20 000 cilvēku. Taču var uzskatīt, ka to ir divreiz vairāk, jo «katram atklātam gadījumam, blakus ir vēl viens — cilvēks, kas vēl nav griezies pie ārsta,» saka profesore Laganovska.
Pagarinoties cilvēka dzīves ilgumam, palielinās pacientu skaits, kuriem ir dažādas redzes problēmas, tāpēc jārēķinās, ka ar katru gadu šo pacientu skaits pieaugs. Tomēr — no akluma ir iespējams izvairīties, vismaz to attālināt, ilgstoši saglabājot darba spējas un dzīves kvalitāti, ja ikdienā ievēro dažus likumus, regulāri apmeklē acu ārstu un veic glaukomas diagnostiku ar īpaši šim nolūkam paredzētu aparatūru.
Stradiņa slimnīcā diagnostika ar šādu aparatūru ir iespējama, te ir augsta līmeņa profesionāļi, kas sniedz pakalpojumus gan par valsts, gan par pašu pacientu līdzekļiem, tos apmaksā arī apdrošināšanas sabiedrības.
Speciālisti iesaka pat jauniem cilvēkiem pilnu acu veselību pārbaudīt ik pēc diviem gadiem, īpaši tiem, kam ģimenē jau ir bijuši glaukomas gadījumi. Pēc 60 gadu sasniegšanas acis jāpārbauda ik gadu, bet, ja glaukoma konstatēta, pacientam regulāri jāatrodas acu ārsta uzraudzībā.
«Man šie pilieni grauž, tādēļ pārstāju tos lietot,» tāda esot parastā pacientu aizbildināšanās, stāsta Dr. Laganovska. «Taču redzes nervam ir vienalga, kāpēc pacients pārtraucis pilināt zāles slimajā acī, — tas strauji atrofējas, jo cilvēks ir tik nepacietīgs un gatavs zaudēt redzi sava vājuma dēļ. Otrs fakts — cilvēki bieži vien atsakās no glaukomas operācijas, jo nesaprot, ka tā nepieciešama, lai saglabātos kaut kādas redzes funkcijas: operācijas dēļ tiek zaudēts neliels daudzums redzes, toties tiek saglabāts atlikušais redzes daudzums ilgākam laikam.»
Novērtējot šīs slimības bīstamību, pasaulē jau otro gadu 12. martā atzīmē Glaukomas dienu.
***
Glaukomas diena radīta, lai pievērstu sabiedrības uzmanību bīstamajai acu slimībai, kas var izraisīt aklumu. Glaukomas dienas uzdevums ir veikt pasākumus, lai samazinātu glaukomas slimnieku skaitu, lai veicinātu cilvēku atbildību par savu redzi un aicinātu ik gadu pārbaudīt redzi pie acu ārsta. Pasaules glaukomas dienas radītāji ir Pasaules Glaukomas asociācija («World Glaucoma Association») un Pasaules Glaukomas pacientu asociācija («World Glaucoma Patient Association»).
