Par ko liecina pastiprināta gāzu veidošanās vēderā? Vai tā var būt no uztura?
Kādēļ veidojas gāzes?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ja vēders uzpūšas no uzturproduktiem, tad papildus rodas smaguma sajūta pakrūtē, palielinās vēdera apjoms, ir vēdersāpes, atraugas, caureja. Retāk gāzu veidošanos izraisa norītais gaiss.
Produktu pārstrādi organismā veicina ēšanas režīms un paradumi, ēdienreižu biežums, vispārējais veselības stāvoklis. Uzturvielu sadalīšanos ietekmē aknu un aizkuņģa dziedzera disfunkcija un slimības. Visa gremošanas trakta garumā uz barību iedarbojas dažādi fermenti, kas barības vielas sašķeļ sīkākās daļiņās – ogļhidrātus līdz monosaharīdiem un disaharīdiem, taukus līdz taukskābēm un olbaltumvielas līdz aminoskābēm.
Valsts diagnostikas centra gastroenterologs–endoskopists Jānis Alksnis skaidro, ka fermentu trūkums vai kāda pārlieku daudzums rada organisma disfunkcijas un dispepsiju (caureju). Ja pārsvarā ir rūgšanas procesi, rodas gāzu pārpalikums, savukārt pūšanas laikā veidojas smakojoši izkārnījumi.
Gāzes resnajā zarnā veidojas, baktērijām šķeļot cukurus un šķiedrvielas, un pārsvarā galaprodukts ir ūdeņradis un ogļskābā gāze, bet nepatīkamo aromātu dod tādas vielas kā indols un skatols.
Ja vēdera uzpūšanos rada uzturā lietotie produkti, ir ļoti svarīgi, ko un kā ēd. Ilgstoši aizraujoties tikai ar miltu produktiem un strauji ieviešot ēdienkartē augļus un dārzeņus, zarnās īslaicīgi var veidoties pastiprināts gāzu daudzums. Regulāri ēdot veselīgu pārtiku, vēders pie tās pierod un problēma vairs nav tik izteikta.
Lai pareizi noteiktu situācijas nopietnību, vēlams apmeklēt gastroenterologu, jo cilvēka gremošanas trakta funkcionālajam stāvoklim var būt dažādas nianses.
Gāzes kuņģī rada:
- dārzeņi (pupas, brokoļi, kāposti, burkāni, ziedkāposti, cigoriņi, selerijas, gurķi, lociņi, salāti, sīpoli, pētersīļi, pastinaki, saldie zaļie pipari, ķirbji, spināti, kolrābji, lēcas, redīsi, kāļi, skābēti kāposti, rāceņi),
- augļi (āboli, aprikozes, avokado, banāni, melones, plūmes, rozīnes, arbūzi),
- skābs piens,
- graudaugi (mieži, kukurūza, prosa, klijas, rudzi, diedzēti kviešu graudi, sāļi cepumi, barankas),
- rieksti un sēklas (pistācijas, saulespuķu sēklas),
- dažādi citrusaugi, konditorejas izstrādājumi, košļājamās gumijas, kam cukura vietā ir sorbitols.
Pret vēdera uzpūšanos pirms maltītes var dzert anīsa, ķimeņu, kumelīšu, koriandra, fenheļa sēklu vai piparmētru tēju.
Lai nenorītu gaisu, jāēd lēnām, barību sakošļājot. Pastiprināti gaiss nonāk kuņģī smēķējot, ātri runājot, ēdot un dzerot lieliem malkiem, košļājot gumiju, sūkājot ledenes, dzerot gāzētus dzērienus. To veicina arī nepareizas zobu protēzes – pastiprināti izdalās un tiek norītas siekalas, kurās ir gaisa burbulīši.
Nav ieteicams ēst guļus, jo norītais gaiss virzās augšup.