Zini, pirts priekus un labumus var pilnvērtīgi baudīt pat tad, ja esi vienkārši ieradusies uz visparastāko ballīti pirtī.
Plika un atbrīvota. Stratēģiski norādījumi tām, kas pirtī ir retas viešņas. I
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ko, kad un kāpēc darīt šajā karstajā un tvaika pilnajā vietā — stāsta žurnāla «Vides Vēstis» galvenā redaktore zaļi domājošā un pirti mīlošā Anitra Tooma.
Ja esi ieradusies uz ballīti pirtī, tad svarīgākais ir — cik vien aši iespējams, doties uz pērtuvi. Parasti saimnieks pirti ir izkurinājis jau līdz viesu atbraukšanai. Ja sadomāsi turp doties pēc pusnakts, tad tā būs trakoti karsta, pārpildīta un vienīgais prieks, kas atliks, — plikam pasēdēt draugu lokā.
Mani pirtī spārno doma, ka šajā laikā cilvēks nenoveco. Ja vēl paskaitu, cik naudas ietaupu ar šādu pašapkalpošanos, tad roka pati stiepjas pēc slotas, un cenšos uz lāvas tikt kaut reizi nedēļā.
Plika un atbrīvota
Ja nevaru kaila iet ar cilvēkiem pirtī, tad jādomā, kāpēc vispār esmu ar viņiem kopā. Tāpēc vienmēr metos plika, noskalojos dušā un ar mitru ādu kāpju uz lāvas. Vienīgais nepieciešamais apģērba gabals ir vilnas cepure. Tai nemaz nav jābūt baltai un īpašā veikalā pirktai, pilnīgi pietiek ar apnikušo slēpošanas mici.
Ja pirts termometrs rāda ap +90°C, atļaujos paturēt vaļā pērtuves durvis — sākumā augsta temperatūra nav nepieciešama. Vispār mums, civilizācijas vētrās cietušajiem, piemērotāka ir mitra un remdena pirtiņa. Bet krāsns akmeņiem gan ir jābūt aveņsarkaniem, ko var panākt vien tādās pirtīs, kur ugunis un dūmi gājuši gar akmeņiem. Kad sāku jau svīst, maziem šļakstieniem uzmetu garu un izpētu tā ceļu, lai atrastu feināko vietu uz lāvas. Pirtī vienmēr ņemu līdzi pāris pudelītes tīkamas aromātiskās eļļas — iepilinu garūdenī dažus pilienus un kaifoju. Gars ir jāmet ar karstu ūdeni, lai lieki nedzesētu akmeņus. Uz karstākajiem akmeņiem ir jāuzmet ar plašu vēdekļveida šalti kādi 50 grami, un tā reizes trīs ik pēc pāris minūtēm. Svarīgi ir neuzliet ūdeni uz krāsns metāla daļām, jo tad gars būs sūrs.
Turpmāk vēl. Pilnu rakstu lasi žurnāla «Lilit» jūnija numurā.