Pavasara beigās, kad ārā strauji viss sāk plaukt un ziedēt un cilvēki mēģina noķert siltos saules starus, lai kaut cik iesauļotu ādu, bieži tiek runāts par alerģijām, no kurām var ne vien rasties izsitumi, bet smagākos gadījumos pat apstāties elpošana un sirdsdarbība.
Šoreiz par mazāk pazīstamām alerģijām.
Alerģijai nedrīkst nepievērst uzmanību
Alerģija ir organisma imūnsistēmas pārmainīta reakcija, kuras rezultātā veidojas organisma bojājums. Tāpēc alerģijai nedrīkst nepievērst uzmanību, uzskatot: gan jau tā pāries. Būtībā alerģija ir pārspīlēta organisma reakcija uz parastām, it kā dabiskām vielām: putekļiem, dzīvniekiem, kukaiņiem, pelējuma sēnīti, pārtiku u. c. Parasti, ar šīm lietām saskaroties, organismā nenotiek nekāda reakcija, taču ir ne mazums cilvēku (un ar katru gadu to kļūst arvien vairāk), kuriem tas rada veselības problēmas.
Katrā vecumā ir savas raksturīgākās alerģijas: bērniem visbiežāk ir pārtikas alerģija, savukārt pēc pubertātes laika alerģija parasti sāk izpausties kā alerģiskas iesnas.
Jāizvairās no bišu kodieniem
Vienas no smagākajām alerģiskajām reakcijām var radīt plēvspārņu, īpaši bišu, kodumi. Šī alerģija, kas, jāsaka gan, sastopama reti, var radīt smagas reakcijas un reizēm pat beigties ar nāvi.
Iekožot bitei, parasti koduma vieta ir apsārtusi, jutīga. Bet, ja no bišu koduma ir alerģija, tā var skart uzreiz visu organismu — asinsvadus, sirdi, var strauji pazemināties arteriālais spiediens, aiztūkt elpošanas ceļi, iestāties šoks.
Parasti tādās reizēs nekavējoties jāizsauc ātrā palīdzība. Nekādā gadījumā nevajadzētu ņemt ārā dzeloni, jo tas problēmu var vēl vairāk pastiprināt. Koduma vietai vēlams pielikt kaut ko aukstu, lai reakcija neizplatītos tālāk.
Mājas aptieciņā vienmēr jābūt kādam no antihistamīna — pretalerģijas — preparātiem: «Claritine» (aptiekās nopērkams bez receptēm), «Aerius», «Zyrtec», «Hyzal» (ar ārstu izrakstītām receptēm; zāles var lūgt izrakstīt savam ģimenes ārstam) — zāļu iedarbība ir salīdzinoši ātra, un tās palīdzēs organismam «nomierināties».
Tiem cilvēkiem, kuriem jau ir bijušas alerģiskas reakcijas, vasaras laikā dodoties ārā, vēlams līdzi ņemt adrenalīnu (ampulās).
Alerģiskiem cilvēkiem vēlams neuzturēties vietās, kur ir kukaiņu pūžņi, nevalkāt košu apģērbu, kas pievilina dzēlējus, kā arī atturēties no straujām kustībām, lai neprovocētu kukaiņu uzbrukumu.
Pret kukaiņu kodienu izraisītu alerģiju pieejamas vakcīnas, proti, ar mazām devām organisms pakāpeniski tiek pieradināts pie kukaiņu indēm, un ar laiku izveidojas antivielas. Vienīgi šīs vakcīnas organismā tiek ievadītas ilgstoši — 3-5 gadus.
Saule ar zobiņiem
Arī saule var izraisīt organismā pārspīlētu reakciju. No tās var rasties ādas apsārtums, sāpes, ūdeņaini pūslīši (parasti tas ir pārsauļošanās rezultātā), kā arī izsitumi, stipra nieze un tūska, kas nav atkarīga no saņemtā saules starojuma daudzuma — tas liecina par alerģiju. Īstā saules alerģija var izraisīt ne vien reakciju ādā, īpaši atklātās ķermeņa daļās, bet izplatīties pa visu organismu, reizēm var būt pat elpas trūkuma reakcija.
Cilvēkiem, kuriem ir alerģija no saules, vēlams no tās izsargāties, staigājot ar cepuri un velkot apģērbu, kas pēc iespējas vairāk nosedz visu ķermeni.
Nav vēlams ieziesties ar aizsargkrēmiem — tie gan pasargās no saules apdegumiem, bet neaizsargās no alerģiskas reakcijas.
Nelielas alerģijas gadījumā vēlams organismu pakāpeniski pieradināt pie saules stariem, nekādā gadījumā nedrīkst intensīvi sauļoties.
Arī saules alerģijas gadījumos ieteicams lietot antihistamīna līdzekļus, sākot tos lietot laikus profilakses nolūkā, nevis tikai tad, kad problēma jau sākusies.
Lai izvairītos no alerģiskām reakcijām, pirms sauļošanās un kādu laiku pēc tam nedrīkst lietot antibiotikas, kā arī dažādus kosmētiskos krēmus un smaržas.
Kad aukstums nav draugs
No aukstuma parasti izvairāmies, jo tas rada nepatīkamas sajūtas, bet ir ne mazums cilvēku, kuriem tas spēj radīt arī alerģiju — šajā gadījumā tā saukto aukstuma nātreni. No tās visbiežāk cieš aukstajos gadalaikos, kad atklātās ķermeņa daļas: seju, kaklu, rokas ir grūti pasargāt no aukstiem vējiem, sala un mitruma — šajās vietās āda var kļūt sarkana, rasties nieze, dedzināšanas sajūta, reizēm pat veidoties tūska. Cilvēkiem, kuriem mēdz būt aukstuma nātrene, vasarā vēlams izvairīties no peldēm aukstā ūdenī, jo ķermenim tas var radīt šokam līdzīgu reakciju. Dzīvībai bīstami elpošanas traucējumi var rasties, arī ēdot saldējumu vai dzerot aukstus dzērienus.