Ja nu tā ir mazasinība?

Anēmiju jeb mazasinību ārsti itin bieži konstatē gan pieaugušiem, gan bērniem, gan pārtikušiem, gan mazturīgiem. Savu slikto pašsajūtu cilvēki izskaidro ar pārstrādāšanos vai stresu, un tas viņiem neliekas gana nopietns iemesls, lai apmeklētu ārstu. Viens otrs nonāk medicīnas iestādē tikai pēc tam, kad ir paģībis uz ielas. Par mazasinības izpausmēm, cēloņiem un profilaksi stāsta T. Tālera ģimenes medicīnas centra terapeite Marina Tālberga.

Ko tas nozīmē — anēmija

Vienkāršiem vārdiem runājot, anēmija ir tāds stāvoklis, kad cilvēkam samazinās sarkano asinsķermenīšu — eritrocītu — skaits. Sarkanie asinsķermenīši mūsu organismā pilda skābekļa transporta funkciju. Tajos ir īpaša viela — hemoglobīns –, kuras molekulas piesaista skābekli un nogādā to audiem. Kad eritrocītu skaits ir samazināts, sākas skābekļa bads — sākumā to jūt šūna, pēc tam arī viss organisms kopumā.

Raksturīgās pazīmes

Cilvēks, kuram ir mazasinība, kļūst ātri nogurdināms. Tipisks ir ādas bālums, tai var būt dažāda nokrāsa — viegli iedzeltena, porcelāna bāla, zaļgani bāla. Raksturīgas ir arī bālas acu gļotādas, bālas smaganas. Cilvēkam mēdz uznākt reiboņi. Anēmijas pastāvīga pavadone ir paātrināta sirdsdarbība — tahikardija. Ja eritrocītu ir maz, sirds cenšas sūknēt asinis ātrāk, lai varētu ātrāk piesātināt šūnas ar skābekli, bet skābekļa tik un tā nepietiek. Pēc pavisam niecīgas fiziskas slodzes, teiksim, paskrienot pāris soļu, lai noķertu autobusu, sirds sitas kā negudra, cilvēks ir pilnīgi aizelsies. Tā gadās, piemēram, jaunām māmiņām, kuras baro bērnu ar krūti.

Visas šīs pazīmes var norādīt uz mazasinību, taču, lai par to pārliecinātos, jāveic asinsanalīzes, jānosaka vispārējais hemoglobīna līmenis, vidējais hemoglobīna saturs vienā eritrocītā, eritrocītu skaits un citi parametri.

Ja vainīga asiņošana

Asinsainā var atklāties, ka hemoglobīna kopējais līmenis un tā vidējais saturs vienā eritrocītā ir normāls, bet kopējais eritrocītu skaits ir samazināts. Tas liecina, ka cilvēkam ir pastāvīga asiņošana. Tā var būt pavisam niecīga un šķietami nesvarīga. Varbūt pacientam ir paradontoze un ik dienu no rīta un vakarā, tīrot zobus, pastas putās ir nedaudz asiņu. Varbūt asiņošana ir kuņģī, kas daudziem cilvēkiem šodien ir organisma vājā vieta. To izraisa maza čūliņa, erozija, sīks ievainojums u. c. Izplatīts asiņošanas cēlonis ir hemoroīdi. Tādējādi regulāri, kaut arī nelieli asins zudumi noved pie mazasinības.

Citi cēloņi

Eritrocīti tiek noārdīti arī tad, ja cilvēkam iekož čūska. Nevar izslēgt arī indīgo zirnekļu kodumus, jo arvien vairāk cilvēku dodas ceļojumos uz zemēm, kur tādi mitinās. Diemžēl nedrīkst piemirst malāriju: atgriežoties no ceļojuma uz siltajām zemēm, cilvēks sāk periodiski just spēcīga drudža simptomus, jo eritrocītus bojā malārijas plazmodijs. Tad noteikti jāiet pie ārsta. Eritrocītu bojājumus spēj izraisīt arī daudzi medikamenti. Tāpat sarkanos asinsķermenīšus bojā šūnas iekšējie parazīti.

Vēl anēmija rodas, ja kuņģa gļotādu bojā helikobaktērija, jo barības vielu uzsūkšanās ir apgrūtināta. Te vairs nelīdz ne pilnvērtīgs uzturs, ne uztura bagātinātāji, ir jāiet pie ārsta, jācenšas tikt galā ar helikobaktēriju un noskaidrot, kāpēc tā uzradusies, jo cēloņi var būt saistīti ar traucētu imunitāti.

Eritrocītu problēmās var būt vainīgas arī aknas, kas mūsu organismā ir kā nopietna bioķīmiska laboratorija, kas cita starpā ražo arī asins recēšanai un asinsradei nepieciešamās sastāvdaļas. Ja ir problēmas ar aknām, tās nepietiekami pilda organisma atindēšanas funkciju, toksīni nelabvēlīgi ietekmē eritrocītus. Ja organismā ir daudz vara, svina vai citu toksisku vielu, rodas toksiskās anēmijas. Visvairāk tās apdraud cilvēkus, kuri strādā kaitīgās ražotnēs un ķīmijas preču noliktavās, pat frizētavās un parfimērijas veikalos, diendienā ieelpojot neveselīgus tvaikus.

Anēmija pavada tādas slimības kā reimatoīdais poliartrīts, hroniskas nieru slimības, hipotireoze, vaskulīts, u. c.

Ieskatoties mikroskopā

Pastāv diagnostikas metode, kur tikko paņemtu asins piliena iztriepi uz stikliņa aplūko mikroskopā astoņsimtkārtīgā palielinājumā, attēlu pārraidot uz ekrāna. Pirmo piecu minūšu laikā var uzskatāmi redzēt, kā izskatās un izturas asinsķermenīši, un labi redzami ir arī parazīti, kas mīt šūnu iekšienē. Ja cilvēkam ir anēmija, eritrocīti ir dažāda lieluma un nepareizas formas, bāli un mazkustīgi. (Asinsanalīzēs ir īpašs rādītājs — anizocitoze, kas procentuāli atspoguļo jaunu, vēl nenobriedušu šūnu īpatsvaru.) Pilnvērtīgam eritrocītam ir elipses forma, bet, ja eritrocīts ir tāds kā izstiepts vai pat atgādina astoņnieku, tas nozīmē, ka arī hemoglobīns nav pilnvērtīgs un nespēj pārnēsāt vajadzīgo skābekļa daudzumu. No tā cieš smadzeņu, aknu, nieru, sirds un citu audu šūnas.

Topošajām māmiņām

Anēmiju bieži konstatē arī grūtniecēm, tāpēc, stājoties grūtniecības uzskaitē, tiek veiktas visas nepieciešamās analīzes. Daudzas sievietes atceras, ka, gaidot bērnu, viņām tika noteikti dažādi dzelzs preparāti. Senāk tos lietoja praktiski visos gadījumos, kad bija zems hemoglobīna līmenis un maz eritrocītu. Taču ir situācijas, kad dzelzs trūkums nav vainīgs. Šodien iespējams veikt analīzes, kas ļauj skaidri noteikt, kāds ir B12 vitamīna līmenis, folijskābes saturs, cik dzelzs ir asins serumā, cik — vienā eritrocītā.

Uzmanīgi ar diētām

Tievēšanas diētas, kas mēdz būt nesabalansētas, arī var novest pie mazasinības. Pēc tādas diētas noteikti vajadzētu nodot asinis analīzēm, lai paskatītos, vai nav jālieto kādi preparāti. Arī veģetāriešiem ieteicams veikt asinsanalīzes rudenī un pavasarī.

Bērniem

Bērnus var uzskatīt par mazasinības riska grupu. Viņi augu dienu ir skolā, steidzas uz dažādām nodarbībām, tā ka neatliek laika normālai pusdienošanai, daudziem ir izveidojušies neveselīgi ēšanas paradumi. Vecākiem vajadzētu sekot, lai bērniem tiktu veiktas asinsanalīzes vismaz pirms mācību gada sākuma un pavasarī.

Ieteicamie produkti

Lai cīnītos pret anēmiju, lietderīgi ir ēst ābolus, vislabāk «Antonovkas» šķirnes — tie bagāti ar dzelzi. Vērtīgi arī granātāboli. Kivi satur daudz C vitamīna, kas ļauj organismam pārstrādāt uzņemto dzelzi. Starp citu, arī dzelzs preparātiem, kas nopērkami aptiekā, mēdz pievienot C vitamīnu, lai dzelzs labāk uzsūktos. Ieteicama ir svaiga jaunlopu gaļa, zivis, liellopu aknas, tikai tās nedrīkst pārcept. Uzturā vajadzīgi arī graudaugu produkti un sēnes, jo tur ir B grupas vitamīni. Ļoti vērtīga anēmijas slimniekam ik dienu ir ēdamkarote sarkano vai melno ikru, ja vien viņam nav stipri paaugstināts holesterīna līmenis. Tējai divreiz dienā var pievienot pa ēdamkarotei kvalitatīva sausā vai pussausā sarkanvīna. Un, cik vien iespējams, jālieto uzturā svaigi augļi un dārzeņi — vislabākie ir tie, kas audzēti Latvijā.

Ja aizraujaties ar sulām

Samērā populāra ir dziedināšanās ar svaigi spiestām sulām, daudzi to izmanto arī pret mazasinību. Labāk, protams, meklēt kvalificētu medicīnisko palīdzību un pārliecināties pie ārsta, vai jums patiešām ir mazasinība. Taču savu labumu spēj dot arī sulas. Dienā var izdzert glāzi burkānu sulas, bet vēl labāks variants ir pusglāze burkānu sulas, kam pievieno līdz pusglāzei biešu un arī nedaudz ābolu sulas. Vairāk par vienu glāzi burkānu sulas dienā nav ieteicams dzert. Ja to lieto par daudz, palielinās slodze aknām, āda un acu gļotāda iegūst dzeltenu nokrāsu. Var lietot arī apelsīnu sulu, ja vien kuņģis to panes.

Der zināt

• Lai izvairītos no mazasinības:
• Laikus jāiet pie zobārsta un zobu higiēnista, jārūpējas, lai nebūtu zobakmens, nekas nekairinātu smaganas un tās neasiņotu.
• Ja ir hemoroīdi, tie nekavējoties jāārstē.
• Regulāri un pilnvērtīgi jāēd. Sevišķi svarīgs pareizs un daudzveidīgs uzturs ir grūtniecēm un zīdītājām.
• Bērni jāsāk laikus ēdināt ar vecumam piemērotu pārtiku.
• Tiem, kuri slimo ar hroniskām slimībām, laiku pa laikam jāpārbauda, vai nav attīstījusies mazasinība. Tas jādara ar laboratorisko izmeklējumu palīdzību. Bālumu un sagurumu nedrīkst automātiski uzskatīt par pamatslimības izpausmi.
• Ja cilvēks pastāvīgi jūtas noguris, jānoskaidro cēloņi.