Pirms pāris nedēļām uz redakciju piezvanīja kāda sieviete un jautāja, vai mēs pie speciālista nevarētu noskaidrot un plaši aprakstīt, kādus medikamentus lietot, lai pēc pārēšanās nebūtu tik grūti (viņas vārdus citējot, jau iepriekš atvainojos par tiešumu — A.
K.) — lai to dažādu ēdienu rasolu pēc tam ātrāk un pēc iespējas nesāpīgāk varētu dabūt pa otru galu laukā. «Mezim forte» viņai neejot pie sirds, jo tam esot, viņasprāt, nepatīkama smarža. Varbūt esot vēl kādi medikamenti. Sieviete vārdu nevēlējās nosaukt, laipni atvadījās un nolika klausuli. Godīgi sakot, zvans mani šokēja.
Plaši reklamētā ideja — ēd visu, ko sirds kāro, kaut vai cūku ribiņas un šķovētus kāpostus katru vakaru, tikai pēc tam (vai labāk jau pirms tam vai ēšanas laikā) iedzer vienu ripiņu kāda plaši pieejama medikamenta, ir kropla un nepareiza! Veselam cilvēkam nav jālieto medikamenti, tie jādzer, ja moka kāda kaite (un arī tikai ārsta ieteiktajās devās, ievērojot terapijas kursa ilgumu). Atkarība no ēdiena jeb pārēšanās ir tāda pati kā no nikotīna vai alkohola. Tikai cilvēki to neapzinās. Nav sevi līdz matu galiņiem jāpiebāž ar ēdienu!
Atslodze pārēdoties
Mūsu gadsimta cilvēki lielākoties nemāk būt laimīgi. Viņiem nepieciešami dažādi stimuli, baudas un pārmērības, lai kaut kā aizmirstos, relaksētos, atietu no ikdienas stresa un steigas. Viens to remdē glāzītē, cits var atslēgties un neko nedomāt, nosēžot visu vakaru pie televizora ekrāna, vēl kāds pēc darba dodas uz veikalu, sapērkas dažnedažādus kārumus un notiesā vienā vakarā tik daudz, cik pietiktu vakariņām ģimenei ar četriem bērniem.
Slinkam cilvēkam vieglākais risinājums
Protams, dzīvojot patērētāju sabiedrībā, tas ir tikai normāli, ka masu medijos mums plaši stāsta — tas nekas, ka esi ieēdis par daudz, iedzer tik tabletīti un ēd vēl. Ja ir pieprasījums, būs arī piedāvājums. Mums piedāvā simts un vienu lietu, bez kurām patiesībā varētu lieliski iztikt. Cilvēks pēc savas būtības ir slinks. Kāpēc viņam skriet katru dienu pāris kilometru pa mežu, ja liekos kilogramus šķietami var samazināt ar pāris kapsulu norīšanu? Turklāt, klausoties stāstus par brīnumtabletītēm, lieliski sevi var attaisnot un tā vietā, lai cīnītos ar atkarību, ļauties tai pilnībā. Taču ne velti dietologi un kardiologi satraukti runā par lielu tauku (īpaši slēpto tauku) patēriņu latviešu ēdienkartē. Tas patiešām ir kaitīgi mūsu asinsvadiem un sirdij, gremošanas sistēmai un organismam kopumā. Lietojot daudz trekna ēdiena un pārēdoties, asinis sabiezinās. Uzņemtais tauku daudzums padara asinis viskozākas, tāpēc sirdij kļūst grūtāk strādāt. Lai arī reti, tomēr, ja cilvēks ļoti pārēdas, viņam var uznākt pat hipertoniska krīze. Reizēm trešajā ceturtajā dienā pēc svētkiem cilvēki nonāk slimnīcā ar žultspūšļa vai aizkuņģa dziedzera iekaisumu.
Pēc svētkiem — atslodzes dienas!
Svētkos varam dot sev atlaidi un ēst visu, taču nevis pārēsties, bet gan mazliet no visiem ēdieniem pagaršot. Ja nu patiešām ir paslīdējusi kāja, tad nākamajā dienā jāļauj organismam atpūsties. Vārdu sakot — jāievēro mērenība. Tas nozīmē — jādzer daudz šķidruma, jāiet pastaigāties vai jāizvēlas citas fiziskas aktivitātes. Labāk šādā dienā neēst vispār, bet, ja vēders skaļi protestē un dažādu iemeslu (veselības stāvokļa, gribas trūkuma u. c.) dēļ tas nav iespējams, jāizvēlas pēc iespējas vieglāka pārtika: augļi, salāti, svaigi dārzeņi, jogurts vai kefīrs.
Kur slēpjas atslēga?
Kāpēc šīs tabletes palīdz pret pārēšanos? Lielākoties to sastāvā ir fermenti. Ja kuņģis ir pārbāzts, tā sula nespēj pārstrādāt tik lielu daudzumu, tāpēc vēderā sākas rūgšanas un pūšanas procesi. Iedzerot papildu fermentu devu, kuņģim ir vieglāk tikt ar visu galā, jo tie stimulē aizkuņģa dziedzera darbību.