Monodiētas laikā kilogrami tiek zaudēti, bet pēc tam ar uzviju atgūti. Tā ka kopumā šādu novājēšanas metodi uzskatu par samērā bezjēdzīgu. No prakses zinu gadījumu, kad sieviete 2,5 mēnešus ieturēja monodiētu (ne rīsu) un zaudēja 25 kilogramus, taču nākamo trīs mēnešu laikā atguva 35 kilogramus. Turklāt kopš šīs diētas viņa vairs nelieto produktus, kurus ēda diētas laikā.
Ja cilvēks nolēmis vājēt, nav vēlams veicināt aizcietējumu rašanos un samazināt olbaltumvielu daudzumu. Rīsos no visiem putraimiem ir vismazāk šķiedrvielu jeb balastvielu, tāpēc rīsu putru iesaka, ja ir caureja. Rīsi ir putraimi, kas satur vismazāk olbaltumvielu.
Ļoti retos gadījumos, piemēram, nieru slimniekiem, nepieciešama diēta ar samazinātu olbaltumvielu sastāvu, bet, ja cilvēks grib vājēt, nekādā gadījumā nevajadzētu samazināt olbaltumvielas, to skaitu varētu pat nedaudz palielināt. Pirmkārt, olbaltumvielas ir mūsu organisma pamatsastāvdaļa. Otrkārt, apēstās olbaltumvielas tauku rezervēs nepārveidojās. Treškārt, olbaltumvielas rada sāta sajūtu, jo kuņģī pārstrādājas ilgi.
Iespējams, rīsu diētas lielā popularitāte saistāma ar uzskatu, ka viss, kas nāk no Austrumiem, ir viedi un pareizi. Mūsu apstākļos rīsi nav galvenais pārtikas produkts, drīzāk tie varētu būt kvieši, rudzi, auzas, griķi, tāpēc ieteicams izvēlēties šos produktus, nevis rīsus.»
Dziedātāja Ladybird rīsu diētu izmēģinājusi pati un ir gatava to kādreiz atkārtot:
«Apmēram pirms trim gadiem pirms Londonas brauciena man vajadzēja krasi nomest lieko svara. Kāds dejotājs man ieteica izmēģināt rīsu diētu. Divas nedēļas trīs reizes dienā ēdu tikai sauju vārītu rīsu ar dārzeņiem, piemēram, burkāniem un papriku. Vajadzīgo svaru arī nometu, un tas atgriezās pēc diezgan ilga laika, taču ne tik daudz, cik biju nometusi. Dīvaini, ka pirms šīs diētas, rīsi man ne pārāk garšoja, taču pēc tās man tie ļoti iegaršojās, īpaši pēc tam, kad Londonā apmeklējām ķīniešu restorānu.
Tagad rīsus ēdu samērā reti, bet tauku dedzināšanai bieži dzeru svaigi spiestu greipfrūtu vai ananasu sulu.»
