Pie atsevišķu specialitāšu ārstiem pacientu skaits krities pat uz pusi

Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs un ārsts Valdis Ģīlis (Tautas partija) aģentūrai BNS pēc tikšanās ar Veselības ministrijas (VM) pārstāvjiem pastāstīja, ka vidēji pacientu aktivitātes kritums, protams, ir mazāks - pie visiem ārstiem apmeklējumu skaits pusgada laikā varētu būt samazinājies par kādu desmito daļu, tomēr pie dažiem speciālistiem, piemēram, rentgenologiem šis kritums ir pat par 40-50%.

Pavasara sākumā īstenotā pacientu līdzmaksājumu palielināšana gan tiek minēta kā tikai viens no skaidrojumiem šai tendencei. Ģīlis norādīja, ka pat aptuveni 3-5% no šī krituma saistāms ar iedzīvotāju skaita samazināšanos.

Sarunā ar VM pārstāvjiem arī konstatēts, ka nepietiekami aktīvi iedzīvotāji izmanto iespēju, ko sniedz Eiropas fondu līdzfinansētā programma, lai palīdzētu trūcīgajiem iedzīvotājiem saņemt medicīniskos pakalpojumus. Deputāts pavēstīja, ka apkopotie dati par pirmo mēnesi, kopš šī programma maznodrošināto iedzīvotāju atbalstam veselības aprūpē ieviesta, liecina, ka apgūti vien aptuveni 100 tūkstoši latu, «lai arī šī summa varētu būt krietni lielāka».

Tā kā galvenais iemesls šajā jautājumā, domājams, ir cilvēku informētības trūkums, VM patlaban sākusi darbu pie informatīvajiem pasākumiem.

«Veselības ministrija sākusi informēt ārstus, jo īpaši ģimenes ārstus,» sacīja Ģīlis, paužot cerību, ka nākamajos mēnešos šo līdzekļu apguve un iedzīvotāju izpratne par pieejamo finansiālo palīdzību pieaugs.

Tomēr diskusijā saistībā ar starptautisko programmu līdzfinansējumu radušās arī vairākas neskaidrības, piemēram, deputātus interesējis, kas notiek, ja līdz gada beigām netiek apgūta visa atvēlētā nauda šim mērķim. VM uz to nav varējusi atbildēt, norādot, ka par to jāvēršas pie Finanšu ministrijas speciālistiem.

Tautas kalpi taujājuši, vai nav iespējams šajā pasākumā neapgūto finansējumu novirzīt, piemēram, plānveida operācijām, uz kurām patlaban ir pacientu rindas.

«Sanāk, ka nespēj apgūt to finansējumu, bet naudas plānveida operācijām pietrūkst,» secināja apakškomisijas vadītājs.

Ģīlis apstiprināja, ka VM pārstāvji apņēmušies pēc iespējas ātri risināt šos jautājumus Ministru kabinetā, bet trešdien apakškomisija par diskusijā gūtajiem secinājumiem vēl ziņos Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, kura ir tiesīga arī lemt par kādu papildu pasākumu ierosināšanu vai aicinājumu izteikšanu valdības pārstāvjiem.

Jau vēstīts, ka kopš 1.marta spēkā ir jaunās pacientu iemaksas - maksa par ģimenes ārsta apmeklējumu ir lats, vizīte pie speciālista nu maksā piecus latus, bet par ārstēšanos slimnīcā pacientam ir jāmaksā 12 latu dienā.

Jau vasaras vidū šie paaugstinātie pacientu līdzmaksājumi daudzviet netika maksāti pilnā apmērā. Līdz ar to arī ārstniecības iestādes saskaras ar grūtībām savu izmaksu segšanā un atalgojuma izmaksāšanā strādājošajiem.

Ziņots arī, ka jūlija vidū VM sagatavotais informatīvais ziņojums par situāciju veselības aprūpē pēc pacientu līdzmaksājumu palielinājuma liecināja, ka tobrīd vēl pieejamība ģimenes ārstiem nebija būtiski samazinājusies. Konstatēts gan, ka daļa ģimenes ārstu pagarinājuši pacientu pieņemšanas laikus līdz pat septiņām astoņām stundām dienā, lai sniegtu veselības aprūpes pakalpojumus, kurus agrāk pacienti izvēlējās saņemt pie speciālistiem.

Kā pozitīvu tendenci VM minējusi dienas stacionāros veikto pakalpojumu skaita palielināšanos par ceturto daļu salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Savukārt gandrīz par vienu dienu samazinājās stacionārā vidējais ārstēšanās ilgums, kam par iemeslu varētu būt tieši pacientu iemaksu pieaugums par vienu gultas dienu.

Taču palielinājies arī to pacientu skaits, kuri nesamaksā par stacionārajās iestādēs saņemtajiem pakalpojumiem vispār.

Mazāks hospitalizāciju skaita samazinājums pavasarī bija tieši reģionālajās daudzprofilu slimnīcās. Ministrija pieļāva, ka to veicinājusi pacienta iemaksu izlīdzināšanās reģionālajās un lokālajās daudzprofilu slimnīcās.