Savvaļas dzīvnieki ēd tad, kad ir izsalkuši, un ēšanu pārtrauc, kad izsalkums ir remdēts. Cilvēki mēdz ēst paraduma, ierastās kārtības vai garlaicības dēļ, kā ari tāpēc, ka viņiem radīti maldinoši priekšstati, liekot noticēt, ka tā ir bauda — ēst tikai ēšanas pēc. Ir vairākas pozitīvas lietas, ko jūs varat darīt, lai šīs kaitīgās tieksmes mainītu.
Vienmēr atcerieties, ka vienīgais ēšanas mērķis ir nodrošināt jūsu organismu ar nepieciešamo degvielu un barības vielām, lai ļautu jums izbaudīt garu, veselības un enerģijas pilnu dzīvi. Neaizmirstiet, ka mūsu Radītājs ēšanu vai izsalkuma remdēšanu paredzēja kā ļoti tīkamu nodarbi, ko dzīves laikā izbaudīt atkal un atkal, un ka baudai jābūt gan fiziskai, gan psiholoģiskai.
Tāpat neaizmirstiet, ka nevienu maltīti neizbaudīsit ne fiziski, ne garīgi, ja nebūsit izsalcis. Izsalkums ir būtisks, lai no maltītes gūtu maksimāli lielu prieku. Iekārtojiet ēdienreizes tā, lai būtu izsalcis, kad pienācis laiks maltītei, un neiznīcinātu šo tik vērtīgo izsalkumu, knakstoties starp maltītēm.
Vienmēr atcerieties, ka ar nepilnvērtīgu pārtiku izsalkumu remdēt nevar. Vienkāršs veids, kā pārtraukt nepilnvērtīgas pārtikas ēšanu, ir pārtraukt to pirkt.
Pat šodien uz ģimenes locekļu vai viesu šķīvjiem ierasti mēdz uzkraut daudz vairāk, nekā viņi vēlas vai spēj apēst. Vienā noteiktā draugu lokā bija parasts nodrošināt eksotisku saldumu izvēli un kļuva grūti atteikties tos ēst, baidoties kādu aizvainot. Tas, kura kārta bija uzņemt viesus, juta pienākumu nebūt sliktākam par iepriekšējo pāri vai pat pārspēt viņu centienus. Dīvainā kārtā galvenais temats šādos pasākumos bija vienota vēlme zaudēt svaru. Nav šaubu, ka laikos, kad trūka pārtikas, šāda pārpilnība bija apbrīnojama. Taču laiki ir mainījušies. Lielākajai daļai Rietumu sabiedrības pārstāvju problēma ir tā, ka tiek ēsts pārāk daudz. Agrāk pieliet kāda dzērienam daudz vairāk alkohola, nekā šis cilvēks vēlas, tika uzskatīts par labu joku. Par laimi, kampaņas pret sēšanos pie stūres dzērumā ir ļāvušas saprātīgākajiem cilvēkiem atturēties no šā muļķīgā ieraduma. Tikpat muļķīgi ir spiest cilvēkiem ēst papildporciju, neatkarīgi no tā, vai viņiem ir liekais svars vai nav, un uzskatīt šo rīcību par labām manierēm.
Atcerieties, ka jūsu ģimene un viesi gluži tāpat kā jūs vēlas tīkamu un veselības pilnu dzīvi. Viņi jūs cienīs daudz vairāk, ja palīdzēsit viņiem to īstenot. Ja jūs apjaušat, ka līdzīgi notiek arī jūsu draugu lokā, izrunājieties par to ar viņiem: mainiet normas, lieciet skaidri saprast, ka labs namatēvs nav vis tas, kurš sagādā lērumu dārgas, nepilnvērtīgas pārtikas, bet gan tas, kurš nodrošina barības vielām bagātu, vērtīgu, izsalkumu remdējošu un tīkamu maltīti.
Ja esat piekrāvis savu šķīvi līdz malām vai arī to izdarījis kāds cits, neuzskatiet par savu pienākumu šo lērumu aprīt tikai tāpēc, ka tas ir uz šķīvja, vai tāpēc, ka vēlaties būt pieklājīgs pret namatēvu. Es personīgi jūtos slikti, ja nespēju iztukšot savu šķīvi, taču tagad man diezgan vienkārši šķiet sev maltītes laikā pajautāt: «Vai tu patiešām tagad ēdienu izbaudi?» Ja atbilde ir «ne», es ēšanu pārtraucu. Atcerieties: jo mazāk jūs apēdīsit vienā maltītē, jo vairāk izbaudīsit nākamo.
Neiekrītiet zemesriekstu slazdā. Zemesriekstu slazds ir kaitinošais paradums, kas piemīt draugiem un restorānu parziņiem, kad tie uzmet uz galda trauku ar zemesriekstiem, čipsiem vai citām uzkodām, tiklīdz ieejat telpā. Jūs droši vien esat dzirdējis izteicienu: «Lai būtu laipns, jābūt bargam.» Šie cilvēki dara gluži pretējo — ir laipni, lai būtu bargi. Viss, ko viņi dara, ir noliek kārdinājumu jūsu ceļā. Ja varat noturēties, neapēdīs nevienu riekstu vai čipsu plāksnīti, ar jums viss būs kārtībā, taču apadiet tikai vienu mazmazītiņu riekstiņu, un jūs attapsities pie tukša trauka, pirms to vispār būsit pamanījis. Jūs izbojājat ideāli labu ēstgribu un tad brīnāties, kāpēc pamatēdiens negaršo tik labi kā parasti. Man nav vajadzīgs gribasspēks, lai pretotos kārdinājumam apēst pirmo riekstu vai čipsu plāksnīti. Nespēju jums izstāstīt to bezgalīgo prieku, kāds mani pārņem, zinot, ka, apēdot šo riekstu, man būtu bijis kāri jānotiesā viss atlikušais trauka saturs. Prieku vēl pastiprina tas, ka redzu pārējos nabadziņus, bāžot kumosu pēc kumosa savā atkritumu smalcinātajā. Draugiem un restorānu pārziņiem jāsaprot, ka, sagādājot šādus kārdinājumus, viņi saviem viesiem vai apmeklētājiem nekādu pakalpojumu neizdara.
Uzmanieties no visu veidu apstrādātas pārtikas. Ja jūs īpaši tīksmināties par kāda produkta garšu, pajautājiet sev, par ko īsti jūs tā tīksmināties. Ja tas ir salds, eksotisks deserts vai gaļa, pārlieta ar saldu mērci, pajautājiet sev, vai jūs patiesi tīksmināties par šā produkta garšu vai arī par saldo rafinētā cukura garšu. Ja tas ir otrais variants, jūs muļķo. Es pazīstu daudzus cilvēkus, ko nevarētu piespiest izdzert pusglāzi krēma vai pusglāzi neatšķaidīta vislcija, taču samaisiet abus kopā, un viņi dzers glāzi pēc glāzes šā slavenā liķiera.
Neļaujiet sevi vadīt maldinošiem priekšstatiem vai savām pašreizējām garšas kārpiņām. Atcerieties, ka pārtika ar augstu ūdens saturu patiesībā garšo vislabāk, un centieties ievērot pareiza laika noteikšanas un produktu apvienošanas noteikumus.