Pierādījumi ir neapstrīdami. Vien iedomājieties tās reklāmas, ar kurām mūs bombardējuši dažu pēdējo gadu laikā un kuras slavina neticami daudzu diētu efektivitāti. Mirkli pagaidiet — ja kāda no tām tiešām darbotos, problēma jau būtu atrisināta. Es nerakstītu šo grāmatu, un jūs to nelasītu. Tagad jums jāsaprot, kāpēc diētas nedarbojas, lai gadījumā, ja jūs vilinātu izmēģināt kādu jaunāko brīnumlīdzekli, jūs zinātu, ka tas ir tikai māns.
Vēlos uzsvērt, ka šajā nodaļā ar vārdu «diēta» apzīmēju ierobežojošu uztura režīmu. Un tieši tā ir diētas problēma. Jūs tiekat ierobežots! Jūs vairs nedrīkstat ēst to pārtiku, ko vēlaties, vai arī tik daudz, cik vēlaties.
Ja neievērojat diētu, jūs drīkstat ēst, ko un kad vien vēlaties. Ēšana nevalda pār jūsu dzīvi, bet ir ļoti tīkama dzīves sastāvdaļa. Brīdī, kad pasakāt: «Man jāsamazina pārtikas daudzums, ko ēdu, vai jāatsakās no šāda veida pārtikas,» — jūs patiesi upurējaties. Jūs jutīsieties nelaimīgs un nožēlojams. Pārtika nekļūs mazsvarīgāka, gluži pretēji — tā šķitīs desmitreiz vērtīgāka. Jo vērtīgāka tā šķitīs, jo nožēlojamāks un nelaimīgāks jūs jutīsieties. Jūs radāt arvien stiprāku cēloņu un seku ķēdes reakciju, kas ir gandrīz tāda pati kā mokas, ko pārcieš smēķētājs, pūloties atmest smēķēšanu ar gribasspēka palīdzību. Agrāk vai vēlāk jūsu pretestība izsīks un jūs ļausieties uzdzīvei.
Ja ievērojat diētu, jūs pastāvīgi moka bada sajūta. Doma par nākamo maltīti nosaka visu jūsu dzīvi. Jūs jūtaties nožēlojams, jo nedrīkstat ēst, un, kad beidzot pienācis laiks tik kārotajai maltītei, jūs nejūtaties ne drusciņ labāk — vai nu tāpēc, ka nedrīkstat ēst tik daudz, lai apmierinātu izsalkumu, vai arī tāpēc, ka jums negaršo ēdiens, ko ēdat, turklāt parasti jūs vēl arī jūtaties vainīgs, jo ēdat vairāk, nekā diēta atļauj.
Ja neievērojat diētu, jūs varat atteikties no kādas maltītes sastāvdaļas vai vispār iztikt bez šīs maltītes, neizjūtot īpašu zaudējumu. Taču, ja izlaižat ēdienreizi diētas laikā, jūs uzskricelējat kredītzīmi un prātā atzīmējat, ka nākamajā maltītē to kompensēsiet. Ievērojot diētu, jūs nekad neuzņemat mazāk kaloriju, kā atļauts, toties bieži uzņemat daudz vairāk.
Tas ir vispāratzīts fakts, ka, ievērojot lielāko daļu diētu, ilgtermiņā cilvēks drīzāk pieņemas svarā, nevis novājē. Ja paanalizē diētas psiholoģiskos faktorus, tas nešķiet nekas pārsteidzošs.
Pat ja jums piemīt ļoti liels gribasspēks un pašdisciplīna, kas nepieciešama, lai ne soli neatkāptos no savas diētas, un jums patiešām izdodas sasniegt savu vēlamo svaru, ko diētas sākumā izvirzījāt kā mērķi, kas notiek? Diēta ir galā. Beidzot jūs drīkstat ēst visu, ko un kad vien vēlaties, un, ak, kāds pārsteigums, pirms vēl esat to apjautis, jau atkal sverat tikpat daudz, cik diētas sākšanas brīdī! Visas tās nedēļas, kas šķita kā gadi, pilnas pašdisciplīnas, ciešanu un zaudējuma izjūtas, ir aizslaucītas dienu laikā.
Atzīsim — diētas panāk tikai to, ka ēdiens šķiet vērtīgāks, patiesībā pārvēršot ēšanu ļaunā murgā. Diētas ievērošanas process un zaudējuma, ciešanu un pilnīgas neveiksmes izjūta, kas to pavada, liek mums bailēs nodrebēt, vien iedomājoties par novājēšanu. Pieņemiet, ka DIĒTAS NEDARBOJAS, īstā problēma ir mūsu ēšanas paradumi. Tas, kas jāmaina, ir mūsu ēšanas paradumi.