Latvijā 2008.gadā audzēji mirstības cēloņu struktūrā ieņēma otro vietu aiz asinsrites slimībām. Salīdzinot ar 2000.gadu, saslimstība ar audzējiem palielinājusies par 13,5%[1], portālu «Apollo> informēja Alise Krūmiņa, Tabakas un alkohola kontroles Latvijas nacionālās koalīcijas izpilddirektore.
Vēzis ir vadošais nāves iemesls pasaulē. 2004. gadā 13% no visiem nāves gadījumiem bija saistīti ar vēzi. Biežāk sastopamie vēža veidi, kuri ik gadu paņem cilvēku dzīvības, ir plaušu, kuņģa, aknu, resnās zarnas un krūts vēzis. Jāatzīmē, ka vēža veidi dzimumu grupās atšķiras. Vēzis attīstās no izmaiņām vienā vienīgā šūnā un izmaiņas var sākties tad, ja šo šūnu ietekmē kāds ārējais aģents un iedzimti ģenētiskie faktori. Taču svarīgākais ir fakts, ka vairāk kā 30% nāves gadījumu ir novēršami. Par spīti tam, tiek lēsts, ka vēža izplatība palielināsies un 2030.gadā varētu sasniegt 12 miljonus nāves gadījumu[2].
Tabaka un alkohola lietošana, pārāk mazs augļu un dārzeņu patēriņš uzturā, hroniskas infekciju slimības- hepatītu vīrusi, cilvēka papilomas vīruss- tie ir vadošie riska faktori vēžu attīstībā valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Valstīs ar augstiem ienākumiem, tabakas un alkohola lietošana un liekais svars ir galvenie faktori vēža attīstībā[3]. Nenoliedzami, tabakas lietošana ir vissvarīgākais riska faktors vēža attīstībai, taču tikpat svarīgs ir arī alkohols. Lai arī alkohola ietekme uz vēža attīstību ir zināma jau vairāk kā 20 gadus, sabiedrība par to zina visai maz.
Pasaules Veselības organizācijas 2002.gada dati liecina, ka no visiem nāves gadījumiem, kas saistīti ar vēzi, alkohols ir vainojams 19.8% gadījumu[4] . Saskaņā ar 2007.gadā veikto pētījumu, ja cilvēks ik dienas kopumā izdzer 50 g spirta jebkāda dzēriena sastāvā, viņa risks saslimt ar augšējā gremošanas trakta vēzi pieaug 2-3 reizes salīdzinājuma ar nedzērāju. Divreiz pieaug risks saslimt ar balsenes un barības vada vēzi, bet risks saslimt ar mutes dobuma un rīkles vēzi- trīskārošojas. Turklāt, ja šis alkohola lietotājs arī smēķē, risks saslimt ar augšējā gremošanas trakta vēzi pieaug vairākkārt. Tāpat arī tika atrasti pierādījumi tam, ka sievietēm jebkurā vecuma grupā alkohols palielina risku saslimt ar krūšu vēzi atkarībā no izdzertā alkohola daudzuma. Regulāri lietojot pat nelielu alkohola daudzumu, aptuveni 18 gramus dienā, risks saslimt ar krūts vēzi statistiski ticami palielinās. Katra papildu 10 g spirta deva dienā tiek saistīta ar risku, kas ir lielāks par 10%. Sakarība tika atrasta arī starp alkoholisko dzērienu lietošanu un aknu vēzi. Palielināts risks saslimt ar aknu vēzi iezīmējās gan to indivīdu vidū, kuriem jau ir hepatīta vīrusi, gan to, kuri nav inficēti ar hepatīta vīrusu. Alkohols viennozīmīgi ir cirozes cēlonis, kas, savukārt veicina aknu vēža attīstību. 90-95% vēžu vainojams ir mūsu dzīvesveids. Līdz ar to, mainot savu dzīvesveidu, piemēram, samazinot alkohola lietošanas daudzumu, mēs varam samazināt iespējamā vēža attīstību. Daži epidemioloģiskie pētījumi ir pierādījuši, ka pārstājot lietot alkoholu, samazinās mutes dobuma, rīkles, balsenes un barības vada ļaundabīgo audzēju attīstības iespējamība.
Ņemot vērā, ka, piemēram, ļaundabīgie audzēji var attīstīties lēnām, pakāpeniski, nepietiek pārstāt lietot alkoholu, kad parādījušies jau pirmie simptomi. No sabiedrības veselības viedokļa, vēža preventīvs pasākums būtu samazināt alkohola lietošanas daudzumu, īpaši vecuma grupā līdz 40 gadu vecumam.
Rezumējot iepriekš minēto, svarīgākais ir fakts, ka alkohols ir novēršams vēža riska faktors. Neskatoties uz to, 50 000 nāves Eiropas Savienībā ir saistītas ar alkohola lietošanu. Katru gadu Eiropas Savienībā alkohola dēļ ar krūts vēzi mirst 11 000 sievietes. Tas ir milzīgs slogs valstu ekonomikai ārstēšanas izmaksu un zaudēto dzīvesgadu dēļ. Ņemot vērā, ka pastāv lineāra devas atkarīga sakarība starp alkohola lietošanu un vēžu attīstību, jebkurš alkohola samazinājums mazinās risku saslimt ar vēzi[5].
Pasaules veselības organizācija ir definējusi virkni efektīvu politikas pasākumu, kas palīdzētu samazināt alkohola patēriņu un līdz ar to, arī dažādu slimību attīstību. Piemēram, cenu un nodokļu palielinājums, samazināta pieejamība- tirdzniecības laika ierobežojumi, stingrāki mēri un sodi par alkohola pārdošanu nepilngadīgām personām, industrijas mārketinga pasākumu ierobežošana- reklāmas, sponsorēšanas aizliegums un industrijas izslēgšanas no dalības valsts alkohola politikas veidošanā, interneta vides sakārtošana attiecībā uz alkoholu, tāpat arī 0 atļautā alkohola līmeņa noteikšana asinīs visa veida transporta līdzekļu vadītājiem, kā arī sniegt palīdzību atkarības pārtraukšanai, atvēlēt līdzekļus profilakses pasākumiem un sabiedrības izglītošanai u.c[6]. Latvijā, diemžēl jau kopš 2009. gada sākuma nav valsts alkohola kaitējuma mazināšanas programmas un nav atbilstošas sadaļas arī pretvēža programmā.
