Strauji pieaug smēķētāju skaits, kam tiek diagnosticēta HOPS jeb hroniska obstruktīva plaušu slimība. Tiek prognozēts, ka 2020. gadā tas būs trešais izplatītākais nāves cēlonis pasaulē.
25% smēķētāju ir neatgriezeniska plaušu slimība
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Apmēram 25% ilgstošu smēķētāju pēc 40 gadu vecuma saslimst ar neatgriezenisku plaušu slimību HOPS, kas visbiežāk tiek atklāta jau galējā stadijā, kad cilvēkam ir nopietni un neatgriezeniski veselības traucējumi, portālu «Apollo» informē Dace Dubava, veselības klīnikas «Premium Medical» pneimonoloģe. HOPS netiek diagnosticēts laikus, jo smēķētāji neveic nepieciešamos profilaktiskos izmeklējumus un nepievērš uzmanību slimības simptomiem, informē veselības klīnikas «Premium Medical» speciālisti.
HOPS riska grupa ir cilvēki vecumā virs 40 gadiem, kuri ilgstoši un intensīvi smēķējuši — 10–15 gadus smēķēta viena paciņa dienā.
HOPS ir lēni progresējoša plaušu slimība — smēķēšanas dēļ lēni un neatgriezeniski sašaurinās elpceļi, līdz ar to samazinās gaisa plūsma — cilvēkam ir apgrūtināta elpošana, un viņš nespēj pilnībā ieelpot un izelpot gaisu. HOPS slimniekiem slimības gala stadijā būtiski ierobežotas elementāras ikdienas aktivitātes, ievērojami samazinās vai pilnībā izzūd darba spējas un būtiski pasliktinās dzīves kvalitāte.
Veselības klīnikas «Premium Medical» pneimonoloģe Dace Dubava: «Būtiska problēma slēpjas tajā, ka klepus, atkrēpošana un elpas trūkums tiek uzskatīts par normālu parādību ilgstošiem smēķētājiem, līdz ar to gan paši smēķētāji, gan bieži vien arī ārsti slimību neatpazīst sākotnējā stadijā, un cilvēki meklē medicīnisko palīdzību tikai tad, kad veselības stāvoklis kļūst kritisks — elpas trūkuma dēļ nav iespējams veikt ikdienas aktivitātes, kas prasa pat niecīgāko fizisko slodzi.
Tieši nepietiekamas uzmanības pievēršanas un laicīgas slimības diagnosticēšanas trūkuma dēļ tuvāko desmit gadu laikā HOPS ierindosies trešajā vietā starp izplatītākajiem nāves cēloņiem uzreiz aiz sirds un asinsvadu slimībām, savukārt vēl deviņdesmito gadu sākumā HOPS bija sestajā vietā.»
Agrīnā stadijā HOPS ir ārkārtīgi grūti atpazīt un diagnosticēt, jo nav redzamu ārēju pazīmju. Bieži cilvēki sākotnējo elpas trūkumu cenšas skaidrot ar to, ka kļuvuši vecāki vai ka smēķētājam tas ir normāli, sāk uztvert to kā pašsaprotamu un pielāgojas, visbiežāk vienkārši samazinot fizisko slodzi. Tomēr tieši tās ir pirmās ārēji novērojamās pazīmes HOPS.
«Ja cilvēks apzināti nodara būtisku kaitējumu savai veselībai, turklāt ilgtermiņā, kā tas ir smēķēšanas gadījumā, tad nepieciešams apzināties riskus un pašam uzņemties atbildību par sekām, regulāri veicot smēķētājiem nepieciešamās veselības pārbaudes — spirogrāfiju un plaušu rentgenogrāfiju,» skaidro D. Dubava.
Sākotnēji HOPS ārēju pazīmju nav, taču, ja cilvēkam ir 40 un vairāk gadu un viņš ir ilgstoši smēķējis, jāapzinās risks un regulāri jāveic veselības pārbaudes. Smēķētājiem reizi gadā ir nepieciešams veikt spirogrāfijas izmeklējumu un plaušu rentgenogrāfiju.
Visefektīvākais veids, lai nesaslimtu ar HOPS vai palēninātu tās attīstību, neapšaubāmi ir smēķēšanas atmešana, tāpat arī veselīgs un fiziski aktīvs dzīvesveids. Lai gan bronhu sašaurināšanās ir neatgriezeniska, tomēr, to konstatējot laikus, iespējams ar medikamentiem procesu palēnināt un atvieglot simptomus, līdz ar to uzlabojot dzīves kvalitāti. Visefektīvākais profilakses veids nenoliedzami ir nesākt smēķēt.
Galējā HOPS stadijā cilvēks visbiežāk ir pilnīgi sociāli izolēts, jo nav spējīgs veikt nevienu darbību bez nesamērojama apgrūtinājuma — veselam cilvēkam niecīgu piepūli prasošs gājiens no gultas līdz virtuvei HOPS slimniekam sagādā tādu piepūli, kas veselam cilvēkam būt pielīdzināma 10 kilometru skrējienam.