Zini, pirts priekus un labumus var pilnvērtīgi baudīt pat tad, ja esi vienkārši ieradusies uz visparastāko ballīti pirtī.
Sāls podiņš. Stratēģiski norādījumi tām, kas pirtī ir retas viešņas. II
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ko, kad un kāpēc darīt šajā karstajā un tvaika pilnajā vietā — stāsta žurnāla Vides Vēstis galvenā redaktore zaļi domājošā un pirti mīlošā Anitra Tooma.
Sāls podiņš
Kad esmu iesvīdusi, eju uz dušu skaloties un tad uzreiz atpakaļ pirtī. Līdzi ņemu trauku ar sāls un sodas maisījumu, kam piepilinu labu eļļu. Sāli uz auguma klāju, lai tas vilktu laukā no porām sviedrus un skarbajā ikdienā ieņemtās šlakvielas. Tikai neberzies ar sparu, citādi ievainosi ādu, un tā dikti sūrstēs. Sejai sāls pīlings ir par skarbu, labāk šim mērķim izmantot kafijas biezumus, maltas auzu pārslas (sabiedriskā iestādījumā gan parasti neko tādu lietot nedrīkst). Arī tad, kad ņemies ar sāli, paklāj sev apakšā dvieli, lai citiem nav jāsēž uz tās drupatām; var arī pēcāk lāvu noskalot vai noslaucīt ar slapju pirtsslotu. Tā apsālījusies, es mierīgi pilu un pa laikam uzmetu garu, savicinot gaisā slotu, lai karstie tvaiki apņem augumu. Ap šo laiku parasti parādās pārējie, un klusais brīdis ir iztraucēts, toties varu kādam palūgt, lai iesāla muguru. Kad jūtu: nu jāiet laukā, daru to — pirtī labākais padomdevējs ir pašsajūta.
Par pīlingu pirtī stāsta brīnumu lietas, tomēr es domāju, ka pārlieka centība aptumšo prātu. No visa vecā un nevajadzīgā jāatbrīvojas vecā Mēnesī. Ja pirts vakars ir augošā Mēnesī, labāk nodarbojies tikai ar ādas mielošanu. Man stāstīja, ka, ieziežoties ar medu, jau pirmajās karsēšanās reizēs varot atbrīvoties no celulīta. Es parasti ar medu mieloju ādu, kad esmu attīrījusies un nu varētu kaut ko labu uzņemt, piemēram, glikozes sūtīto laimes izjūtu.
Turpmāk vēl. Pilnu rakstu lasi žurnāla «Lilit» jūnija numurā.