Nelec stāvus Daugavā jeb kā nesakasīties ar piena sēnīti

Nē, nē, tās nav ieilguša mīlas maratona sekas, jo tu neveikli izvairies no mīļotā tuvības un jūties kā īsta nelaimes čupiņa.

Arī nelaimīga mīlestība tā nav — vien primitīvs mikroorganisms vārdā Candida albicans, kas tavā vārīgajā vietiņā izraisījis kandidozi jeb tā saukto piena sēni. Šī kaite pazīstama vismaz ceturtajai daļai sieviešu, diemžēl — ne teorētiski. Nepatīkams fakts: piena sēnei ir paradums atgriezties. Patīkams jaunums: ir izgudroti dažādi veidi, kā likt viņai trūkties.

Kas tas par zvēru

Candida albicans — raugveida sēne, dabiska organisma mikrofloras sastāvdaļa, kas mitinās zarnu traktā, mutē, uz ādas, maksts rajonā un elpceļos. Parasti tā mierīgi tup un nodarbojas ar savām lietām, nevienam netraucējot. Piena sēne ir daļa mūsu organisma, un, ja tā netraucē, tad nav nepieciešamības arī ar to cīnīties jeb ārstēt. Mūsu mieru sargā derīgās baktērijas, kas kontrolē, lai rauga sēnīte pārāk nesavairotos. Taču mūsu dzīvesveids nebūt nav ideāls — dažkārt mēnešiem ilgi nopūlamies ar nopietnām problēmām. Tādās reizēs mūsu imūnsistēma sadumpojas, kļūst viegli ievainojama un nervoza — gluži kā mēs pašas. Tev krīt uz nerviem vīrs, imūnsistēmai — sēnīte. Tu pukojies uz mīļoto, bet organisms ķildojas ar sēni: te pumpas uzmetas, te kasīties gribas. Taču visbiežāk mūs uztrauc nieze un dedzināšana dzimumorgānu apvidū, apsārtums un balti biezpienveidīgi izdalījumi.

Sajūtas nudien nav no jaukākajām jeb, kā gadījās reiz lasīt kādā interneta lapā, «Esmu nogurusi, šitā zaraza mani kapā iedzīs… gribu mīlēties, bet… laikam jālec Daugavā… kaut gan drīz varbūt nevajadzēs nekur iet, jo savās asarās noslīkšu — i nemaz Daugavu nevajadzēs.«

Sievietes makstī labprāt ieperinās arī bakteriālā vaginoze, kuru nereti jauc ar piena sēni. Atšķirībā no kandidozes bakteriālajai vaginozei raksturīgs liels daudzums baltu vai dzeltenu ūdeņainu izdalījumu un zivju smaka. To izraisa nelabvēlīgo baktēriju savairošanās.

Ak, Dievs, no kā?!

Pirmkārt — kandidoze nav nekāda seksuāli transmisīva slimība, un no vīrieša ar to aplipt nevar — tā ir vienīgā pareizā atbilde uz jautājumu: «Kur tu biji, un ar ko tu to darīji?» Piena sēne, kā jau minējām, ir neatņemama organisma dabiskās mikrofloras sastāvdaļa, tāpēc slimības ierosinātāju nav iespējams iznīcināt, un diemžēl nav arī garantiju, ka sēnes uzliesmojums nekad vairs neatkārtosies.

Gan Rietumu, gan Austrumu medicīna uzskata, ka piena sēnes parādīšanās ir brīdinājuma signāls — tev kardināli jāmaina dzīvesveids. Mēnešiem ilgs sasprindzinājums darbā, stress, tā apspiešana ar nepareizu uzturu, saldumiem, balto miltu izstrādājumiem vai — vēl ļaunāk — ar alkoholu. Piena sēnes saasinājumu var izraisīt fiziskā vai dvēseliskā līdzsvara zudums: strīdi ar mīļoto, darbs līdz vēlai naktij, ceļojumi, ieilgušas ballītes. Varbūt kandidozi izraisījuši orālās kontracepcijas līdzekļi, varbūt — spirāle (pazemina lokālo imunitāti), varbūt — antibiotikas, kas vienlaikus ar ļauno baktēriju iznīcināšu pieveic arī labās (sargi sakauti — sēne var uzdzīvot un izplesties). Vēl saraksta pirmajās rindās atrodas nepiemērotas intīmās ziepes, pieguloši džinsi, sintētiska veļa. Katrā ziņā nav tāda viena vienīgā vaininieka — katrai cēloņu komplektiņš ir dziļi individuāls.

Vai jāārstē arī vīrietis?

Jau noskaidrojām — piena sēne NAV seksuāli transmisīva infekcija. Tomēr, ja tev ir šī kaite, bet tu atrodi spēkus (un vēlmi!) mīlēties, tavam partnerim uz dzimumlocekļa var parādīties sīki sarkani izsitumi, var nedaudz lobīties āda. Tādā gadījumā cietušais draudziņš jāapsmērē ar to pašu pretsēnīšu krēmu, kuru lieto tu pati.

Tradicionālā medicīna

Panaceja diez vai kādreiz tiks izgudrota, jo maksts vide ir atkarīga nevis no viena vai diviem, bet 122 faktoriem: sievietes intīmā veselība ir kā dārgumi seifā, pie kuriem var tikt klāt, tikai atrodot vienu īsto kombināciju. Katram krampjlauzim, t. i. — dakterim, ir sava pieredze, kā tikt pie ?ifra.

Joprojām aktuāli ir presēnīšu preparāti — lodītes, svecītes, ziedes. Lokālās ārstēšanas ilgums ir no 3 līdz pat 14 dienām. Šo zāļu klāstu nule papildinājis jauns vaginālais krēms Gynofort, kura lietošana atšķiras no visiem līdz šim pieejamajiem līdzekļiem. Tas jālieto vienu pašu reizi un jebkurā diennakts laikā, jo krēms no maksts izplūst minimāli, un makstī tas darbojas trīs četras dienas. Jauks un mūsdienīgi ātrs līdzeklis, kas derīgs arī tad, ja piena sēne kļuvusi par hronisku slimību un atkārtojas biežāk nekā četras reizes gadā.

No tām sievietēm, kam kaut reiz ir bijis vaginālās kandidozes saasinājums, 5% piena sēne kļūst par hronisku slimību. Tad ir nepieciešams pagarš — pusgadu vai pat gadu ilgs — terapijas kurss: visticamāk, tās būs kādas dzeramas zāles, kas jālieto reizi mēnesī vai reizi desmit dienās — tavs ginekologs ieteiks piemērotāko variantu un līdzekli. Ļoti svarīgi ir nepārtraukt ārstēšanās kursu pat tad, ja ilgāku laiku nav nekādu sūdzību.

Ir gadījies dzirdēt arī par dažādām vakcīnām. Te nu jāteic, ka tieši pret piena sēni vakcīnas nav — tā dzīvo katras sievietes organismā un iznīdēt to nevar un nevajag. Vakcīna ir pret bakteriālo vaginozi, bet tas jau ir cits stāsts.

Pretsēnes diēta

Kā jebkurai dzīvai būtnei, piena sēnei nepieciešami trīs dzīves komponenti — siltums, mitrums un barības vielas. Ja piena sēne jau ir pilnos ziedos, tev jāpārtrauc sviest malku šajā kurtuvē. Tas darāms šādi.

• Nomērdē to badā!

Sēnei vislabāk garšo cukurs. Pētījumos noskaidrots, ka sievietēm ar hronisku kandidozi cukurs no organisma izdalās lēnāk. Tāpēc cīņā pret nepatīkamo kaiti no uztura ir jāizslēdz visu veidu cukurs — saldumi, medus, svaigi un žāvēti augļi, augļu sulas. Akūtā stāvoklī nevēlams ir arī piens, balto miltu izstrādājumi, raugs un it īpaši — alkohols.

• Nesaasini situāciju!

Nieze un dedzināšana drīz vien pāries, ja nelietosi neko asu, sāļu un kūpinātu. Kā tu domā — kur tad paliek visas tās pikantās un sūrās vielas, kuras tavā organismā ienes citrons, tabasko mērce un salami desa? Tās izdalās — caur nierēm, zarnām un ādu — un spēcīgi kairina sēnīšu skartās, iekaisušās un jutīgās vietiņas.

• Atbalsti sabiedrotos!

Parūpējies par draudzīgajām baktērijām, kuras ierobežos sēnes dzīres un nostiprinās organisma aizsargspējas. Ņem palīgā jogurta kapsulas un nesaldinātus skābpiena bioproduktus — lakto, kefīru, rūgušpienu, biezpienu utt.

• Nostiprini cietoksni!

Vārgs ķermenis ir viegli ieņemams objekts. Stiprini pozīcijas ar gaļu un zivīm, olām un dārzeņiem, riekstiem un olīveļļu. Vitamīnus labāk lietot gada tumšajā laikā, savukārt pavasarī ēdienkarti papildini ar diedzētiem graudiem un visu to, ko dod mūsu pavasaris — bērzu sulām, asniem, pumpuriem. Dzer nesaldinātas zāļu tējas (tikai ne skābās) un minerālūdeni bez gāzes.

Ja piena sēne tev ir pirmo reizi — uzlabojumu manīsi jau pēc nedēļas, bet ārstnieciskais efekts iestāsies pēc mēneša. Ja saasinājumi ir bieži un grūti padodas medikamentozai ārstēšanai, pirmo efektu gaidi pēc 10 dienām un diētu turpini ievērot 8 mēnešus. Turklāt nopietni apsver šāda ēšanas režīms ieviešanu uz visiem laikiem, jo piena sēnes plosīšanās liecina, ka iepriekšējais uzturs tev nav īsti piemērots.

Ko vēl mainīt

Jāmaina attieksme pret dzīvi. Katrai sievietei jāatrod sava personiskā cīņas metode ar stresu. Paraugies uz sevi: vai pietiekami izgulies, vai pārāk bieži nestrīdies ar mīļoto, vai pagūsti atpūsties brīvdienās, vai varbūt tev ir kādas hroniskas attiecību problēmas ar vecākiem vai kolēģiem. Ja tu ciet no stresa, jāmācās stresa menedžments — jo stress vienalga ir daļa mūsu dzīves. Viss jau ir simtreiz dzirdēts, tagad tikai izvēlies, ar ko sākt: joga, meditācija, dziļa elpošana vai varbūt vēderdejas līdz septītajiem sviedriem, zāļu tējas, antistresa tabletes un skats uz sevi no malas — vai tavas problēmas ir tik milzīgas, kā liekas. Tā nu no tik banālas lietas kā piena sēne mēs nonākam pie objektīvas sevis novērtēšanas. Tās emocijas, kas ļauj uzziedēt piena sēnei — stress, skumjas, neapmierinātība — galu galā var radīt daudz nopietnākas slimības.

Netradicionālā medicīna

Visi tā sauktās netradicionālās medicīnas pārstāvji ir vienisprātis — cīņa ar piena sēni jāsāk ar to, ka nostiprina organismu kopumā un harmonizē visas orgānu sistēmas. Gan homeopāti, gan adatu terapijas speciālisti palīdzēs tev sakārtoties, taču rezultāta noturība gan būs atkarīga no pašas — no tavas vēlmes, apņēmības un noskaņošanās uz pozitīvu iznākumu. Katrs netradicionālis kandidozes izcelsmi skaidro mazliet atšķirīgi — atkarībā no tā, kura reģiona vai novirziena medicīnu viņš pārstāv, taču pamatnostādnes visiem ir līdzīgas.

Piemēram, saskaņā ar Tibetas medicīnu dzīvības pamats ir pulsācija. Pulsējošās būtības, no kuru stāvokļa ir atkarīga organisma veselība, ir vējš, žults un gļotas. Kandidozi izraisa pastiprināts vējš, tas var būt saistīts ar kādu agrāku apaukstēšanos, katrā ziņā tas liecina par enerģijas trūkumu sieviešu orgānos un nierēs. Tas var būt arī pārmantots — ja mātei bijusi šāda problēma, no tās var ciest meita. Arī Tibetas mediķi atzīst, ka kandidozes ārstēšana jāsāk ar vispārējo imunitātes stiprināšanu — šim nolūkam izgatavo īpašus preparātus no augiem, kas diemžēl Latvijā nav dabūjami, tomēr zāles ir nopērkamas arī šeit. Interesants ir uzskats, ka sievietēm visas slimības sākas ar dzemdes problēmām, bet vīriešiem jebkuru slimību cēlonis ir galvā — smadzenēs. Tiesa, dzemdes neveselību izraisa neapmierinātība, nemīlestība utt., tātad — kura problēma ir pirmā — ir tikpat atklāts jautājums kā tas mūžīgais par vistu un olu.

Vienotas receptes nav

Pagājušajā gadā Beļģijā tika veikts pētījums. Tika aptaujātas sievietes, kas hroniski slimo ar piena sēni; sievietes, kas nekad nav slimojušas ar sēnīšu infekcijām; un sievietes ar vaginālo bakteriozi. Apkopojot viņu atbildes uz vairāk nekā 100 jautājumiem par dzīves stilu, ieradumiem un apkārtējo ietekmi, secinājums bija pārsteidzošs — nav nekādu atšķirību! Šajā sakarā pētījuma vadītājs dr. Gilberts Donders saka: «Kopš tās dienas es pārtraucu sievietes sodīt! Ja nav atšķirību, tad kālab mocīt sievieti un aizliegt viņai visu mūžu lietot ziepes, jāt ar zirgu, nēsāt biksīšu ieliktnīšus… Svarīgākais ir katrai atrast īsto iemeslu, īsto izraisītāju, meklēt citu risinājumu. Tālab kopā ar pacienti mēs izvēlamies vienu iespējamo ierosinātāju un uz kādu laiku izslēdzam to no viņas ikdienas. Ja ir atšķirība — tad ir vērts turpināt; ja nav — tad kādēļ sevi mocīt?”

Pateicamies par sadarbību Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidentei dr. Dacei Matulei un Eiropas Dzemdniecības un ginekologijas infekciju asociācijas Beļģijas nodaļas prezidentam dr. Gilbertam Donderam, kā arī mongoļu dziedniekam un Tibetas medicīnas un akupunktūras speciālistam Gancogam (medicīnas centrs ROS).