Ik pavasari jāizdzer spainis bērzu sulu!

Taču šis vērtīgās sulas var saglabāt arī ilgāk. Jāprot tikai tās pareizi ieraudzēt.

«Martas» konsultants ir profesors Dr. habil. med. Osvalds Plēpis, kas sulu veselīgo iedarbību uz organismu savulaik pārbaudījis pat darbā ar kosmonau­tiem. Tagad profesors vada surdoloģiskās un vestibulārās rehabilitācijas centru «Surdovest».

Kad jābeidz sulu tecināšana

«Tecināt sulas jābeidz, kad no pumpuriem izspraucas pirmās lapiņas,» uzskata Osvalds Plēpis. «Tad mainās sulas garša — tā kļūst rūgtenāka, un sulu vairs nevar sagatavot ilg­stošai uzglabāšanai.»

Lai baudītu arī vasarā

Trauks, kurā sula tiek tecināta, rūpīgi jāsagata­vo. Vispirms tas jāizmazgā, pēc tam jāizplaucē ar karstu ūdeni, lai iznīcinātu traukā baktērijas. Vislabāk izvēlēties cinkotos vai emaljētos trau­kus, kā arī stikla burkas. Vislabākās, protams, ir tās sulas, kas tek tieši no koka, bet, pareizi sulas ieraudzējot, dzērie­nu iespējams uzglabāt un pēc tam baudīt arī vasaras karstumā vai pēc pirtiņas. O. Plēpis sniedz pāris ieteikumus, kā sulas ieraudzēt. Sulai klāt var pievienot pienskābes baktērijas, ko var iegādāties pienotavās. Taču, ja tās nav pieejamas, sulai var pielikt vīna raugu, ko var iegādāties pārtikas veikalos. Ja sulai pievieno vīna raugu, tā rūgstot burbuļo un veidojas pu­tas, kas ik pa laikam jānosmeļ. Bērzu sulas var ieraudzēt arī, klāt pielejot nedaudz svaigu kāpostu sulas vai ieliekot rupj­maizes šķēli. Sulā var ielikt arī citrona šķēlīti, taču tad jārēķinās, ka tai būs citrona aromāts. Kad rupjmaize, kāpostu sula vai vīna raugs su­lai pievienots, jāpieliek cukurs — apmēram viena tējkarote uz litru sulas. Var pievienot arī pāris pilienus iesala ekstrakta. Sulas jāraudzē, kamēr virsū parādās plēvīte. Rūgšana parasti ilgst apmēram vienu nedēļu.

Kad sula norūgusi, to pilda tīrās, izkarsētās pudelēs. Pirms sulu salej pudelēs, tai klāt pievieno vēl nedaudz cukura — apmēram vienu tējkaro­ti uz vienu litru sulas. Pudeli stingri aizkorķē.

Raudzētas sulas garšu var uzlabot, taču tas jādara tieši pirms dzēriena baudīšanas. Sulā var ielikt ķiršu vai upeņu zariņu, piparmētru lapiņu, citronu, apelsīnu miziņu vai pieliet pāris pilienus aroniju sīrupa. Sulā, kas ielieta pudelē, nekad nevajag klāt likt upeņu vai ķir­šu zariņus, jo tādā veidā dzērienā var iekļūt dažādas baktērijas.

Lai sula nesaglumētu, ieteicams pielikt klāt pa vienai krustnagliņai uz vienu litru sulas.

Badošanās kūrēm sulas neder

Sievietes dažkārt veic tā saucamo organisma attīrīšanās jeb badošanās dienu — neēd, bet dzer daudz šķidruma. «Nav pareizi, ja ba­došanās kūrēs dzer sulas,» uzskata O. Plēpis. «Vislabāk šādām kūrēm der vārīts ūdens. Ar sulām vai minerālūdeni mēs uzņemam daudz minerālvielu. Badojoties organismā sabrūk tauki un rodas dažādas kaitīgas vielas, kas jāizvada caur nierēm. Ja uzņemtas arī mi­nerālvielas, nierēm rodas papildus slodze, sāk sāpēt mugura, nieres. Tām, kas badošanās dienā nolēmušas dzert arī sulas, iesaku tās baudīt pamīšus ar ūdeni vai atšķaidīt.»

Vāriet bērzu sulā zupu!

Dietologs Atis Tupiņš: «Par bērzu un kļavu sulām varētu sacīt, ka tās ir kā bioloģiski aktīvs ūdens, kas bagāts ar mikroelementiem un minerālvielām. Vit­amīnu gan šajās sulās ir ļoti maz, tikpat kā nav vispār. Tomēr, dzerot sulas, uzlabojas vielmaiņa, mazinās sāļu nogulsnējumi orga­nismā (ja tādi ir), notiek vispārējs organisma atjaunošanās process. Sulu laikā iesaku dzert vienu līdz pusotru litru sulas dienā. Raudzētas sulas zaudē savas labās īpašības, tāpēc dzeriet svaigas. Kad trauks ar sulu pārnests mājās, lieciet to ledusskapī, lai neieskābst. Ja sulu nevar izdzert, gatavojot ēdienu, izmantojiet sulu ūdens vietā — vāriet tajā zupu, putru, ga­tavojiet tēju, kafiju. Kaut arī vāroties sulai zūd daudzas vērtīgas īpašības, mikroele­menti saglabājas. Tiem, kam nepatīk bērzu vai kļavu sulas garša, iesaku sulu sajaukt ar jebkuru citu augļu sulu, kas nopērkama vei­kalā.»