Statistika vēsta, ka katru gadu no sezonālās depresijas cieš aizvien vairāk cilvēku.
Man depresija? Nevar būt!
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Mediķi ir pārliecināti — ja pacienti laikus apzinātos savu problēmu un meklētu palīdzību, veselības traucējumus novērst būtu daudz vieglāk.
Pavasarī depresija?
Daudziem ir grūti saprast — kā kāds var būt nomākts pavasarī, kad dienas kļūst aizvien saulainākas, kad dabā viss zied un plaukst, priekšā — vasara, atvaļinājums. Tāpat ir cilvēki, kuriem mīļākais gadalaiks ir rudens, bet citi šajā laikā kļūst aizvien nomāktāki, īgnāki, sāk slimot un bez mediķu palīdzības vairs ierastajā dzīves ritmā atgriezties nespēj. Daudzus sezonālā depresija vai sezonālie garastāvokļa traucējumi piemeklē arī ziemas vidū.
Taču — tā kā sezonālās depresijas simptomi var nebūt tik spēcīgi kā tradicionālajai depresijai, daudzi tos vienkārši ignorē. Zināmu lomu nospēlē arī sabiedrības attieksme — pavasarī depresija? Kādas muļķības!
Man depresija? Nevar būt!
Ārsti par sezonālo depresiju vai sezonāla rakstura garastāvokļa traucējumiem runā tad, ja pacientam zināmas garīgas problēmas noteiktā laikā atkārtojušās vismaz pāris gadu. Iespējams, pirmajā un tāpat arī otrajā gadā problēmas nav tik lielas, lai cilvēks pilnībā zaudētu darbspējas un vairs nespētu komunicēt ar apkārtējiem. Taču ar katru gadu sezonālā depresija mēdz pāriet aizvien smagākā formā. Tāpēc vislabāk, ja radušās problēmas iespējami ātri var pārrunāt ar kompetentu psihoterapeitu vai psihiatru. Protams, ir ļoti grūti pat sev atzīties — man ir garīga rakstura problēmas. Kur nu vēl par tām runāt ar apkārtējiem! Taču problēmas apzināšanās ir pirmais un galvenais solis uz atveseļošanos. Pārslodze darbā, atvaļinājums, kuru varbūt nāksies pavadīt bez mīļotā cilvēka līdzās, nav iemesli smagai garīgai krīzei vai depresijai. Depresija visbiežāk sākas bez redzama iemesla. Tad, ja cilvēks par cēloni min kādu maznozīmīgu faktu, tas parasti «darbojies» kā pēdējais piliens. Garīgo traucējumu izcelsme vairumā gadījumu tomēr saistīta ar izmainītiem bioķīmiskiem procesiem cilvēka galvas smadzenēs, bet tos ļoti minimāli ietekmē dažādi ārējie faktori vai cilvēka spēja saņemt sevi rokās. Tāpēc arī ir tik būtiski meklēt mediķu palīdzību.
Simptomi
Garīgie traucējumi visbiežāk izpaužas kā ilgstošs nogurums, nomāktība un viegla aizkaitināmība. Pacientam var būt koncentrēšanās grūtības, biežas garastāvokļa svārstības, satraukums bez būtiska iemesla un tieksme visu redzēt tumšās krāsās. Taču tikpat labi par minētajām problēmām var liecināt arī konkrētajam cilvēkam neraksturīga izturēšanās (piemēram, milzīgi enerģijas uzplūdi, liels garīgs pacēlums u. c. pazīmes), kas pārējiem nepavisam nešķiet kas ārkārtējs. Prieks, bēdas par noteiktiem notikumiem, dusmas un zināmas garastāvokļa svārstības ir normāla ikviena cilvēka reakcija, un arī to trūkums var būt slimības pazīme. Nereti pacientiem, kam raksturīgi sezonāla rakstura garīgie traucējumi, ir pastiprināta ēstgriba — šādos gadījumos īpaši palielinās kāre pēc saldumiem un dažādiem maizes izstrādājumiem, kas palīdz nomierināties.
Ārstēšana
Minētie slimības simptomi pacientiem mēdz atkārtoties gadu no gada. Tāpēc ikviens, kurš vismaz pāris reižu ar šo problēmu saskāries, to uzreiz var atpazīt. Pirmais un vissvarīgākais, ko šajā situācijā vajadzētu darīt — doties pie ārsta vai meklēt stacionāru palīdzību. Taču cilvēkam reizēm ir tik ļoti grūti atzīt šo problēmu, ka viņš visiem spēkiem piespiež sevi noticēt — nākamreiz gan nekas tāds ar mani vairs nenotiks. Un rezultātā izdomā neskaitāmus iemeslus, kā savu patiesībā ļoti nopietno problēmu nosaukt citā vārdā — piemēram, pārslodze darbā. Kad šādi pacienti nonāk pie ārsta, problēma parasti jau ir ļoti smaga un to novērst, protams, ir grūtāk nekā tad, ja cilvēks ārsta palīdzību būtu meklējis laikus. Tiesa, ir vēl arī liela daļu tādu cilvēku, kuri, saklausījušies reklāmas, paši sev nosaka diagnozi, sliktu garastāvokli nosaucot par depresiju, un dara visu iespējamo, lai tiktu pie kārtējās antidepresantu kūres. Taču antidepresanti iedarbojas tikai tad, kad cilvēkam patiešām ir depresija. Tie nav brīnumlīdzekļi, kas pēkšņi pacienta vietā sāks kontrolēt viņa emocijas. Tāpat kā ikvienas slimības, arī sezonālās depresijas ārstēšanai, izvērtējot katra konkrētā pacienta veselības stāvokli, izmanto ļoti dažādas metodes. Atsevišķos gadījumos palīdz gaismas terapija (lai rudenī un ziemā kompensētu gaismas trūkumu), taču ir arī situācijas, kad nepieciešami antidepresanti (ja pacientam radušies noteikti bioloģiski smadzeņu darbības traucējumi). Ja zināmi medikamenti pacientam palīdzējuši vienreiz, visticamāk, tie efektīvi palīdzēs arī citreiz, tāpēc — jo ātrāk savu problēmu atzīsiet un risināsiet, jo mazāk pārbaudījumu tā sagādās.