Periods pēc bērna piedzimšanas «mēs paši ar visu tiekam galā» katrā ģimenē ilgst atšķirīgu laiku. Un formula «mamma + tētis + bērns = viss kārtībā» pamazām pieprasa papildelementu ieviešanu.
Meklēju auklīti. Dzērājas un tukšpaures lūdzu nepieteikties
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Būtiskas izmaiņas ģimenes dzīves ritmā parasti sākas tad, kad jaunā māmiņa plāno atgriezties darbā. Reizēm tas notiek pēc pusotra, diviem vai trim gadiem. Taču itin bieži materiālā situācija un arī māmiņas vēlme atgriezties aktīvajā apritē notikumus pasteidzina.
Kādas ir ģimenes iespējas? Viena no versijām ir saukt talkā vecmāmiņu. Precīzāk būtu teikt — vecvecākus, jo, kā liecina prakse, jaunajos laikos arī vectētiņiem ir ļoti nozīmīga loma mazbērnu audzināšanā. Taču bieži vien vecvecāki ir jauni un paši strādā. Turklāt viņi nedzīvo kopā ar bērniem un mazbērniem. Un vēl jāparedz arī tas, ka ne vienmēr vecāku un vecvecāku attiecības ir tik veselīgas, lai varētu saprātīgi vienoties par iesaistīšanos mazbērnu plānveidīgā pieskatīšanā un audzināšanā.
Mums ir bērnudārzi. Taču bērnudārza siles grupā bērnus uzņem no divu gadu vecuma. Kā man paskaidroja vienā no Rīgas pašvaldības bērnudārziem, jārēķinās arī ar sezonu — uzņemšana bērnudārzā notiek septembrī. Un arī tikai tad, ja ir vieta.
Bērnudārzā, kurā es interesējos par iespēju iekārtot bērnu divgadnieku grupā no nākamā gada septembra, uzzināju, ka šobrīd uz vienu vietu grupiņā pretendē apmēram septiņi bērni. Bet gluži bezcerīga situācija neesot — kad bērnam būšot pieci vai seši gadi, vieta noteikti atradīšoties, jo dārziņam ir pienākums visus bērnus bez izņēmuma sagatavot skolai. Situācijā, kad risinājums jārod nevis pēc trim četriem gadiem, bet tūlīt un uz vietas, tas neiet cauri.
Atliek trešā iespēja — sākt meklēt auklīti savai atvasītei. Auklīšu «tirgū» ir gan pieprasījums, gan atbilstošs piedāvājums. Sludinājumu slejās apgrozās gan ieinteresētie vecāki ar bērniem, gan potenciālās auklītes.
Pārlūkojot visai prāvo sludinājumu kaudzi, mazākajam bērnam, kura vecāki lūkojās pēc auklītes, bija četri mēneši. Prasības, kas tiek izvirzītas auklītēm, ietver plašu cilvēcisko tikumu gammu. Viņām ir jābūt mīļām, uzticamām, pacietīgām, pieredzējušām, inteliģentām, jaunām, enerģiskām, saprotošām, sirsnīgām, jaukām, labām, bez kaitīgiem ieradumiem… Daļa vecāku vēlas, lai auklīte varētu uzrādīt rekomendācijas. Kā īpaši tikumi tiek uzskatīta auklītes spēja savā darba laikā atteikties no televizora skatīšanās un prasme visos gadījumos kompromisu ar bērnu panākt bez našķu piedāvāšanas.
Pašas auklītes, piesakot sevi, neslēpj, ka ir mīļas, kārtīgas, uzticamas, ar dzīvi apmierinātas, līdzsvarotas, pieredzējušas, bez kaitīgiem ieradumiem un godprātīgas. Starp pretendentēm uz auklītes darbu lielākoties ir sievietes, kurām pašām ir mazi bērni, studentes un pensionāres. Kā īpaša vērtība tiek minētas rekomendācijas no iepriekšējām darbavietām, pedagoģiskā vai medicīniskā izglītība.
Un darījumi starp ģimenēm un auklītēm notiek. Cik veiksmīgi tie ir un vai solītais atbilst realitātei, rāda tikai laiks un prakse. Pieredze ir ļoti atšķirīga. Un ne vienmēr pēc pirmās auklītes satikšanās ar ģimeni var pateikt, ka viss būs gludi.
Guntai ir divi dēli. Viens jau iet skolā, bet otram ir četri gadi. Gunta strādā maiņu darbu — par frizieri divās darba vietās. Pavisam nesen viņa ar frizētavas īpašnieku vienojusies, ka varēs nestrādāt svētdienās, jo šo dienu auklīte vēlas sev brīvu. Un Gunta savu iespēju robežās ir ar mieru nākt pretim auklītei arī citās lietās. Ģimene auklīti gluži vai dievina. Savulaik viņa strādājusi bērnudārzā, bet no tā brīža, kad tika pieprasīts, lai bērnudārzos strādātu audzinātājas tikai ar augstāko pedagoģisko izglītību, pusmūža kundzei vajadzēja meklēt citu darba iespēju.
Skumjām iemesla nav — atalgojums, ko viņai maksā Guntas ģimene, ir aptuveni tāds pats, kāds bija bērnudārzā. Bet bērnu bariņa vietā viņai ir viens bērns. Auklīte kopā ar četrgadīgo puiku brauc uz zooloģisko dārzu, iet uz kino un reizēm pat uz kādu omulīgu kafejnīcu. Viņi mājās zīmē un jau mācās dzejolīšus Ziemassvētkiem. Gunta teic, ka laikam tieši auklīte būs tā, kas dēlam iemācīs lasīt. Nu, tīrais zelts!
Velgai arī ir divi bērni — dēls un meitiņa. Dēls mācās otrajā klasē. Bet meitiņai tik tikko nosvinēta trīs gadu dzimšanas diena. Drīzumā ģimenē gaidāms trešais bērniņš. Abus lielos patlaban pieskata Velgas mamma. Bet ģimenei ir visai solīda pieredze ar auklītēm. Kopumā viņi izmantojuši trīs auklīšu pakalpojumus.
Viena bijusi ļoti jauka. Taču tad, kad auklītes dēla ģimenē piedzimis mazulis, viņa attiekusies no darba Velgas mājās, uzņemoties rūpes par savu mazbērnu. Velga bija apmierināta arī ar astoņpadsmit gadu veco Diānu, kas viņas mājās nostrādāja aptuveni pusgadu. Puika par Diānu bija īpašā sajūsmā un pat bija apjautājies, vai viņš ar Diānu varēšot precēties, kad izaugs liels. Taču Diāna pirms gada aizbrauca piepelnīties uz ārzemēm.
Ar trešo auklīti — sievieti aptuveni 30 gadu vecumā — sākumā nebija īpašu problēmu. Taču Velga drīz vien pamanīja, ka meitiņa vakaros vairs nav tas jaukais un omulīgais bērns, kāda bija senāk. Kādu dienu, agrāk pārnākusi, Velga sava dzīvokļa virtuvē ieraudzīja auklīti divu vīriešu kompānijā pie glāzītēm. Meitiņa noraudājusies sēdēja istabas kaktā. Auklītei darbs tika uzteikts nekavējoties.
Zanes meitiņai ir divarpus gadu. Reizēm mazo Paulu pieskata Zanes mamma, bet apmēram divas reizes nedēļā Zane no rīta ved Paulu pie auklītes, kurai pašai ir divi pirmsskolas vecuma puikas. Tā kā Zanes darba diena nav normēta un reizēm ievelkas, ģimene ar auklīti vienojusies, ka neatkarīgi no situācijas mēnesī maksā 100 latus. Turklāt tas vienmēr tiek darīts avansā.
Parēķinot, cik auklīte saņem par savu darbu, Zane secinājusi, ka tas ir vairāk nekā lats par stundu. Kādu vakaru, aizgājusi pēc Paulas, viņa ieraudzījusi, ka visi trīs sīči rindiņā sēž pie televizora ar čipsu tūtām rokās. Tas arī bijis skaidrojums, no kurienes Paulai pēdējā laikā radies vakaros stāstāmais par pokemoniem un pārīšiem, kas bučojas, — bezjēdzīgu seriālu mūsu televīzijās taču netrūkst! Zane ir izlēmusi, ka viņa meklēs jaunu auklīti.