Vientulība ir arvien pieaugoša parādība. 2010. gadā aptuveni 40% amerikāņu atzina, ka regulāri jūtas vientuļi, salīdzinot ar 20%, kas tādi jutās 1980. gadā. Laika posmā no 1985. līdz 2004. gadam trīskāršojies to amerikāņu skaits, kas apgalvo, ka viņiem nav neviena, kam uzticēties. Statistika kļūst arvien graujošāka šajā jautājumā, atzīst «Psychology Today».
Psihologi apgalvo, ka jušanās vientuļam aktivizē tās smadzeņu daļas, kas saistītas ar fiziskām sāpēm. Tāpat arī atklāts, ka vientulība veselībai var būt tikpat kaitīga kā smēķēšana vai aptaukošanās. Kamēr zinātnieki meklē pierādījumus tam, kā vientulība var ietekmēt veselību, citi pētnieki steidz piedāvāt risinājumus, kā pārvarēt vientulību ikdienas dzīvē.
1. Runā ar svešiniekiem!
Daudzi no mums saraujas, iedomājoties vien par to, ka metro vai kafejnīcā varētu uzrunāt svešinieku. Patiesībā, lai gan tas šķiet bailīgi, mēs no tā varam iegūt vairāk, nekā iedomājamies.
Pētījumā, kas publicēts «Journal of Experimental Psyhology», psihologi skaidro, kāpēc svešinieki reti komunicē. Viņi pieņem, ka citi labprātāk izvēlas vientulību nekā komunikāciju, kā arī viņi nenovērtē komunicēšanas sekas. Eksperimentā cilvēkiem bija jāparunā ar blakussēdētājiem ceļā uz darbu. Lai gan vairums gaidīja, ka tā būs negatīva pieredze, izrādījās, ka vairumam cilvēku tā bijusi pozitīva pieredze, salīdzinot ar tiem, kas izvēlējās nerunāt ar blakussēdētājiem. «Prieks par mijiedarbību šķiet lipīgs,» norāda pētnieki, piebilstot, ka pētījums apstiprina pieņēmumu, ka cilvēki varētu uzlabot savu labsajūtu, vairāk mijiedarbojoties ar svešiniekiem tā vietā, lai izvēlētos izolāciju.
2. Atslēdzies vismaz dažreiz!
Ko mums sniedz tiešā komunikācija, salīdzinot ar tiešsaistes komunikāciju? Tā palīdz saražot endorfīnus, kas samazina sāpes un uzlabo pašsajūtu. Sanākšana kopā uz vakariņām vai spēļu vakariem padara mūsu attiecības stiprākas, kamēr tām, kas norisinās tiešsaistē, ar laiku piemīt tendence izgaist. Pagājušajā gadā «Journal of Epidemiology» apstiprina, ka sociālajai vietnei «Facebook» ir slikta ietekme uz mūsu labklājību, kā galveno iemeslu norādot mijiedarbības «dziļumu» sociālajā tīklā.
Kamēr mēs lietojam sociālos tīklus, rodas iespaids, ka esam sākuši mērķtiecīgu mijiedarbību. Taču pētījuma rezultāti apliecina, ka šāda veida mijiedarbība nevar aizstāt komunikāciju realitātē, kas nepieciešama veselīgai dzīvei.
3. Esi draudzīgs!
Vienas no svarīgākajām attiecībām mums ir ar cilvēkiem, kas mums ir vistuvāk ģeogrāfiski, - kaimiņiem un kolēģiem. Pētījuma autori norāda, ka saiknei ar viņiem ir būtiska loma mūsu attiecībās ar citiem. Pētījums apliecina, ka bieži vien mēs atstājam novārtā attiecības, kas ir pašā degungalā vai otrpus žogam. Nesenā pētījumā trešdaļa amerikāņu atzina, ka nekad nekomunicē ar kaimiņiem, kamēr tikai 20% regulāri pavada kopā laiku. 1970. gadā 30% atzina, ka pavada kopā laiku ar kaimiņiem vismaz divreiz nedēļā.
Kādā pētījumā atklājies, ka draudzēšanās ar kaimiņiem samazina sirdslēkmes risku. Uzaiciniet kaimiņus uz kafiju un aplaistiet viņu istabas augus, kamēr viņi ceļo, tādā veidā jūs pats būsiet veselāks un laimīgāks.
