Parapsihologs, homeopāts, personīgās izaugsmes treneris: kur tādi rodas?

TVNET
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: pexels.com

Pēdējā laikā arvien vairāk «savairojas» profesijas un specialitātes, kas senāk neeksistēja, vai drīzāk kam senāk nebija piešķirts nosaukums. Tādējādi, piemēram kādā medicīnas centrā var pierakstīties uz vizīti pie parapsihologa vai valsts galvenā universitāte piedāvā kursus praktiskajā homeopātijā. Nereti sociālajos tīklos cilvēki ironizē un iesmej par šāda veida parādībām, brīnoties un nespējot to visu uztvert nopietni. TVNET lūdza Izglītības kvalitātes valsts dienestam skaidrot dažādas izglītības iespējas Latvijā un atšķirību starp formālo un neformālo izglītību.

Kā informē Izglītības kvalitātes valsts dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Veinberga,

formālo izglītību iegūst izglītības iestādē, licencētā un akreditētā programmā, un par akreditētas formālās izglītības programmas apgūšanu var saņemt valsts atzītu dokumentu.

Formālās izglītības programmu veidi pieaugušo izglītībā ir: profesionālās pilnveides izglītības programmas un profesionālās tālākizglītības programmas. Pieaugušie var apgūt arī profesionālās pamata, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas. Lai īstenotu šādas programmas, vispirms ir jāreģistrē izglītības iestāde, tad jāizstrādā izglītības programma un jāsaņem licence, kas dod tiesības uzņemt izglītojamos. Divu gadu laikā pēc formālās izglītības programmas īstenošanas sākuma tai ir jāsaņem kvalitātes novērtējums – akreditācija, kas dod tiesības izsniegt valsts atzītu apliecību par izglītības programmas apguvi.

Neformālā izglītība veicina personības izaugsmi

Savukārt

mācības pieaugušo neformālajās izglītības programmās var veicināt personības izaugsmi, palīdzēt papildināt darbā nepieciešamās prasmes

(piemēram, datorprasmes, valodu prasmes, prezentācijas prasmes) vai sniegt zināšanas un prasmes, kas atbilst cilvēka interesēm (piemēram, mācīties zīmēt, apgūt jaunu valodu). Cilvēks var jaunas iemaņas apgūt visa mūža garumā un neatkarīgi no iepriekš iegūtās izglītības.

Pieaugušo neformālās izglītības programmas var īstenot gan izglītības iestādes, gan citas juridiskas un fiziskas personas. Ja neformālo izglītību īsteno personas, kas nav reģistrētas kā izglītības iestādes, tām jāsaņem licence pašvaldībā. Gan izglītības iestādes, gan licenci saņēmušie uzņēmumi un privātskolotāji drīkst uzņemt audzēkņus un izsniegt viņiem sertifikātu, kas apliecina, ka cilvēks apguvis sertifikātā minētās prasmes, norāda Veinberga.

Kā neapmaldīties plašajā kursu piedāvājumā?

Gan formālās, gan neformālās izglītības programmas uzņēmumu tīmekļa vietnēs bieži tiek sauktas par kursiem, turklāt bieži tiek sniegta arī nepatiesa vai nepilnīga informācija. Tādēļ ir svarīgi saprast, ko cilvēks gaida no izglītības programmas, kuru gatavojas apgūt.

Ja vēlme ir tikai iegūt jaunas prasmes savam priekam, tad jāizpēta piedāvājums, pedagogi un cenas. Ja viss apmierina, var mācīties.

Tomēr jāatceras, ka

tiesiski būs tādi kursi, kurus apgūsiet vai nu reģistrētā izglītības iestādē (reģistrētas izglītības iestādes pārstāvji varēs uzrādīt reģistrācijas apliecību), vai būs saņemta pašvaldības izsniegta licence

(kursu organizētājs varēs uzrādīt licenci, kurai nav beidzies derīguma termiņš). Tāpat jāņem vērā, ka saņemtais sertifikāts nebūs valsts atzīts dokuments par formālu izglītību un nepiešķirs kvalifikāciju, turklāt šādu kursu kvalitāte ir lielā mērā pašu organizatoru atbildība, jo tiem netiek veikta neatkarīga izglītības kvalitātes novērtēšana.

Darba devēji bieži vien pieprasa formālās izglītības apliecinājumu

Vēl jāpievērš uzmanība faktam, ka normatīvajos aktos mēdz būt noteiktas prasības pēc formālas izglītības, piemēram, apgūtas profesionālās pilnveides izglītības programmas vai kvalifikācijas. Piemēram, lai reģistrētos kā auklīte (bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējs), neformālās izglītības sertifikāts nebūs derīgs, jo Ministru kabineta noteikumi paredz reģistrējoties iesniegt apliecību par profesionālās pilnveides programmas bērnu aprūpes jomā apgūšanu.

Ja cilvēks vēlas saņemt valsts atzītu dokumentu par apgūtajām prasmēm, tad ir jāpievērš uzmanība vairākiem aspektiem.

1) Vai izglītības iestāde ir reģistrēta? To apliecina reģistrācijas apliecība.

2) Vai izglītības programma un iestāde ir akreditēta? To apliecinās Akreditācijas lapa ar spēkā esošu akreditāciju.

Dažkārt reģistrētas izglītības iestādes maldina savus klientus, tīmekļa vietnēs rakstot, ka klients varēs apgūt tiesisku profesionālās pilnveides programmu, un kā apliecinājumu ievieto attēlu ar Izglītības kvalitātes valsts dienesta vai Izglītības un zinātnes ministrijas izsniegtu licenci. Tomēr Izglītības kvalitātes valsts dienests vērš uzmanību, ka licence nedod tiesības izsniegt apliecību par apgūtu profesionālās pilnveides programmu, līdz ar to faktiski kursu apmeklētāji neiegūs tiesisku valsts izglītības dokumentu, bet tikai apliecinājumu par programmas apguvi. Turklāt ļoti bieži no licences izsniegšanas laika ir pagājuši vairāk nekā divi gadi, lai gan izglītības iestādes pienākums ir divu gadu laikā iziet akreditācijas procesu.

Jāņem vērā, ka arī tad, ja izglītības iestāde reģistrēta kā profesionālās pilnveides iestāde, tiesiskas profesionālās pilnveides izglītības programmas tā varēs īstenot tikai pēc akreditācijas iegūšanas.

Kursu īstenotāji tīmekļa vietnēs mēdz arī solīt, ka kursu beidzējs saņems profesionālo kvalifikāciju. Profesionālā kvalifikācija tiek piešķirta tikai pēc profesionālās pamata, arodizglītības, profesionālās vidējās vai profesionālās tālākizglītības programmas, kā arī profesionālās augstākās izglītības apgūšanas (vienam no šiem nosaukumiem jāparādās akreditācijas lapā). Šim aspektam pievērst uzmanību ir ļoti būtiski, jo kvalifikācija faktiski dod tiesības strādāt izvēlētajā profesijā un, ja cilvēks ir mācījies kursos, bet kvalifikāciju nesaņem, jo kursu organizators viņu ir maldinājis, nauda par kursiem ir iztērēta veltīgi.

Par pieprasījumu pēc dažāda veida izglītības programmām un apgūstamajām kvalifikācijām var spriest arī pēc izglītības iestāžu vēlmes licencēt jaunas izglītības programmas.

Pēdējos trīs gados pieprasītākās ir ēdināšanas pakalpojumu, komerczinību, būvdarbu, koka izstrādājumu izgatavošanas, metālapstrādes, autotransporta, šūto izstrādājumu ražošanas tehnoloģiju, grāmatvedības, datoru lietošanas, datorsistēmu specialitātes u.c.

Populārākās kultūras nozares kvalifikācijas ir mūziķis un dizaina speciālists (ar specializācijām).

Informācija par reģistrētām izglītības iestādēm, kā arī šo iestāžu licencētajām un akreditētajām programmām atrodama Valsts izglītības informācijas sistēmas publiskajā daļā – www.viis.lv sadaļā «Iestādes», kurā var meklēt iestādes pēc dažādiem parametriem, tomēr jāpievērš uzmanība tam, vai iestāde nav likvidēta.

Esi pamanījis kaut ko neparastu? Varbūt pavisam ikdienišķu, bet kam būtu jāpievērš uzmanība? Tad ziņo par to!

Aicinām iedzīvotājus iesūtīt savus stāstus, situācijas un notikumus dzīves sadaļā «Tava balss» par dažādām piedzīvotām vai novērotām nejēdzībām, neizdarībām un izdarībām. Kopīgi aktualizēsim sabiedrībai svarīgus un arī ikdienišķus tematus, kas skar mūs visus!

Redakcija izskatīs visus iesūtītos materiālus un nepieciešamības gadījumā sazināsies ar raksta autoru vai iesaistīsies situācijas risināšanā. Ziņu iesūtītāji aicināti īsi un konkrēti aprakstīt situāciju, kā arī pievienot fotogrāfijas vai videomateriālus.

Sūti savu stāstu uz tavabalss@co.tvnet.lv.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu