Ik pa laikam sabiedrības un rīdzinieku redzeslokā nonāk grafiti māksla Rīgas ielās. Nesen jaunu «rotu» ieguvusi Miera iela, kas gan nav mierā ar šādu seju. «Ja kādam ir doma, kurš sušķējās, nekautrējieties ziņot. Ir dažāda veida izpausmes ielās, šādu Mierielā negribētos pieļaut,» sociālajā tīklā Facebook raksta Miera ielas Republikas pārstāvji, norādot, ka ir tomēr robeža starp «street art» un vandalismu. «Ja jums ir kāda doma, kā atrast cienījamo «mākslinieku», droši ziņojiet!»
Pie ieraksta par ielu mākslu zinātāji norāda, ka arī daudzas citas ielas piemeklējis tas pats liktenis. «Citās ielās drīkst? Skolas iela same shit!» raksta iedzīvotāji.
Tāpat novērotāji zina, ka FA ir kaut kāds, kurš sevi sauc par Faro.
«Par diviem burtiem vairāk neko nemāk. Uz pieres viņiem uztetovēt visu šito viņu «mākslu»,»
niknojas cilvēki.
Kāds cits rīdzinieks norāda, ka tie ir pusaudži, piebilstot, ka problēma ir arī vecākos, kas nemāca, ka aizskart svešu īpašumu un piecūkot savu pilsētu nav labi. «Diemžēl arī pilsētas mērs nav estēts, jo nu nekādi netiek izskausta šī «ielu nemāksla». Manuprāt, tas ir svarīgāk par n-to laukumiņu kaut kur mikrorajonā,» skumji secina ielu mākslas pretinieki.
Citi gan ir daudz racionālāki un iesaka uzlikt novērošanas kameras, nosaucot to visu par pirmās pasaules problēmām.
Miera ielas Republikas pārstāve Gundega Silniece stāsta, ka cilvēkiem, kuri ir ārpus «street art» kultūras,
reizēm ir pagrūti atšķirt, kuri tagi vai grafiti ir cienījami un kuri ar savu izvietojumu vai vizuālo noformējumu šauj pāri robežai.
«Mūs visvairāk uztrauca melnā strīpa, kura burtiski pārsvītro pusi no Miera 19 fasādes,» atzīst Silniece, izsakot pieņēmumu, ka tas visdrīzāk ir vienkārši pusaudžu vandalisms; tie iemēģina nopirkto baloniņu un viņiem nav nekā kopēja ar «street art» jomas profesionāļiem.
«Cietušie ir ēkas īpašnieki, jo jānodarbojas ar fasādes krāsošanu, kafejnīcas īpašnieki, jo jādzīvo ar apķēpātu «seju», un «street art» profesionāļi, jo šāda veida ķēpāšana padara arī viņus par ķeramajiem un nemīlamajiem,» pauž Silniece.
Pēc viņas teiktā, radošajiem kvartāliem piestāv gan grafiti, gan stencili, gan droši vien arī tagi, tie var mierīgi pastāvēt līdzās, piemēri nav tālu jāmeklē. «Bet tāda veida
vandalisms kā vienkārši pārvilkta trekna strīpa būtu krasi jānodala no «street art»,»
pārliecināta Silniece.
Rīgas pašvaldības policija sadarbībā ar Administratīvo inspekciju iespēju robežās mēģina noskaidrot ķēpātājus un saukt pie administratīvās atbildības. Taču jāņem vērā, ka lielā mērā tā ir cīņa ar vējdzirnavām, jo ķēpātāji darbojas galvenokārt naktīs, ir ļoti uzmanīgi un ir grūti notverami, skaidro Rīgas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Dzintra Āboliņa.
Pašvaldība aicina iedzīvotājus ziņot Rīgas pašvaldības policijai (RPP) par vandalisma veicējiem pret cita īpašumu. Ja apķēpātājs tiek pieķerts, viņš tiek sodīts pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa un RD sabiedriskās kārtības noteikumu normām. Atkarībā no pārkāpuma smaguma sods var sasniegt vairākus simtus eiro (ja, piemēram, apķēpāts kultūras piemineklis). Ar pārkāpēju ķeršanu, meklēšanu un pārkāpumu protokolu noformēšanu nodarbojas RPP un RD Administratīvā inspekcija.
Atbildība par saistošo noteikumu Nr.146 prasību neievērošanu ir noteikta šo noteikumu 27. punktā, t.i. -
brīdinājums vai naudas sods: fiziskajām personām – līdz 350 eiro, juridiskajām personām – līdz 1400 eiro.
Tāpat Rīgas domes pārstāve informē, ka tādu pastāvīgu vietu grafiti meistaru izpausmēm Rīgā nav, bet tiek realizēti atsevišķi projekti, kad īpašās vietās tiek ļauts veidot grafiti zīmējumus. Kā senāku piemēru var minēt gājēju tuneli Ķīpsalā, bet pērn tika realizēts grafiti zīmējumu projekts J.G.Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskolā.
Rīgas Pašvaldības policijas preses pārstāvis Toms Sadovskis informē, ka konkrēta statistika par grafiti vai vienkārši krāsas ķēpājumiem netiek apkopota, jo atkarībā no apstākļiem par to var paredzēt gan administratīvo sodu, gan kriminālsodu. «Tāpat jāņem vērā, ka ne visi fasāžu apķēpāšanas gadījumi būs uzskatāmi par grafiti, tāpēc statistika īsti neparāda kopējo ainu šo pārkāpumu ziņā,» precizē Sadovskis.
«Ja jāizdara secinājums, vai sienu ķēpājumu skaits gadu gaitā palielinās vai samazinās, tad jāsecina, ka tomēr samazinās. Tas varētu būt skaidrojams ar vairākiem apstākļiem. Viens no tiem - tehnoloģiju attīstība un iespēja ziņot policijai ar aplikācijas palīdzību. Tāpat daudzviet Rīgā ir novērošanas kameras, kas palīdz kontrolēt situāciju,» teic policijas pārstāvis.
Pašvaldības pārstāvji arī ir vienoti uzskatos, ka
vienkārši krāsas ķēpājumi noteikti ir jāierobežo, un pašvaldība aicina iedzīvotājus ziņot pašvaldības policijai par vandalisma veicējiem.
Savukārt mākslinieku veiktā ēku apzīmēšana, kā, piemēram, Tallinas ielā 46 «Saule, Pērkons, Daugava», noteikti padara pilsētu skaistāku.
Ja ielu mākslinieki vēlas savu radošumu izpaust legāli, jādodas uz būvvaldes klientu apkalpošanas centru.
Jāiesniedz aizpildīta krāsu pase. Krāsu pase ietver saskaņojumu ar ēkas īpašnieku un konkrētu, krāsainu paredzamā darba vizualizāciju par konkrēto ieceri divos eksemplāros. Būvvaldes speciālisti konkrēto ieceri izvērtē mēneša laikā. Ja darbs paredzēts Rīgas vēsturiskajā centrā, ieceri izvērtē arī Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome.
Esi pamanījis kaut ko neparastu? Varbūt pavisam ikdienišķu, bet kam būtu jāpievērš uzmanība?
Aicinām iedzīvotājus iesūtīt savus stāstus, situācijas un notikumus dzīves sadaļā «Tava balss» par dažādām piedzīvotām vai novērotām nejēdzībām, neizdarībām un izdarībām. Kopīgi aktualizēsim sabiedrībai svarīgus un arī ikdienišķus tematus, kas skar mūs visus!
Redakcija izskatīs visus iesūtītos materiālus un nepieciešamības gadījumā sazināsies ar raksta autoru vai iesaistīsies situācijas risināšanā. Ziņu iesūtītāji aicināti īsi un konkrēti aprakstīt situāciju, kā arī pievienot fotogrāfijas vai videomateriālus.
Sūti savu stāstu uz tavabalss@co.tvnet.lv.
