Kāpēc ceļotājiem šogad ir vērts apmeklēt Latviju?

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA/Evija Trifanova

Pēc gastronomiskajām tūrēm Rietumeiropā, pārgājieniem pa Austrumeiropas un Dienvideiropas salām, kā arī dizaina iepazīšanas Skandināvijā... ko jūs varētu ieteikt saviem ārzemju draugiem? Protams, apskatīt Baltijas valstis! Raksturojamas ar zaļiem mežiem un Baltijas jūras ieskautas, pēdējos gados piesaista ceļotājus, kas izvairās no pūļa, bet ieraduši baudīt Eiropas vecpilsētas, bagātīgu nacionālo virtuvi un romantiskas ainavas, norāda portāls «Buro 24». 2018. gadā Latvija svin savu simtgadi, kas piešķir valstij pelnīto «ķeksīti» gadu uz priekšu. Simtgades svinību sauklis ir «Es esmu Latvija!» - tā ir laba iespēja iepazīt valsti caur kulināriju, kultūru, un tās nenovērtējamo dārgumu, - tās cilvēkiem. Ja esi ceļotājs, kas meklē «nākamo Berlīni» vai neatklātu dārgakmeni, nav jāskatās tālāk par šo Baltijas pērli. Piedāvājam 10 veidus, kā iepazīt Latviju!

 
Foto: LETA/Ieva Čīka

Iepazīsties ar Latvijas dizainu

Pēdējā lieta, ko cerat atvest no Latvijas kā suvenīru, ir stikla dildo, bet tieši to varat te atrast. «an&angel» radošais direktors Artis Nīmanis ir par priekšstatu maiņu, ka stikls ir trausls materiāls. Latvijā radītais zīmols «an&angel» piegādā stikla un kristāla traukus restorāniem un viesnīcām Latvijā. Stikla divritenis pie «Maison&Objet» Parīzē ir tikai viens piemērs, kā lauzt priekšstatu par stiklu kā trauslu materiālu.

 
Foto: LETA/Sintija Zandersone

Pērc produktus Rīgas Centrāltirgū

Lai iepazītu valsts nacionālo virtuvi, dodieties taisnā ceļā uz galvaspilsētas centrālo tirgu. Rīgas Centrāltirgus tika ierīkots pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados un patlaban sastāv no pieciem paviljoniem. Tirgus ir darbavieta vairumtirgotājiem un zemniekiem, kas izliek savu produkciju jau astoņos no rīta, lai piedāvātu to 70 000 pircējiem, kas vidēji ik dienas apmeklē tirgu. Daudzi produkti te ir svaigāki un lētāki nekā veikalos nopērkamie, turklāt te rodamas arī preces, ko lielveikalos neatrast. Ieteicams nopirkt sēnes, meža ogas, mājas sieru ar ķimenēm, marinētus dārzeņus un kūpinātas zivis. Bez Latvijas garšvielām šeit var atrast arī Centrālāzijas un uzbeku virtuves gardumus.

 
Foto: LETA/Zane Bitere

Atklāj Latvijas literatūru

Kā literatūras institūcija, kas uzglabā visu, kas ir uzrakstīts par Latviju, Latvijas Nacionālā bibliotēka neliek vilties. Kamēr arhitekta Gunāra Birkerta veidotā modernā bibliotēkas ēka paceļas virs Rīgas panorāmas kā «sāpošs īkšķis», tās saknes meklējamas kādā pasakā par princesi, kas dus stikla kalnā. Gaismas pils ir 12 stāvu «kultūras begemots», kas paceļas virs Daugavas un apvieno izstāžu zāles, koncertzāli, konferenču telpas u.c. Bibliotēkas iekštelpās var redzēt grāmatu sienu, kas veidojusies no latviešu ziedotajām grāmatām bibliotēkai.

 
Foto: LETA/Evija Trifanova

Aplūko jūgendstila arhitektūru Rīgā

Rīgā, kas zināma kā Ziemeļeiropas jūgendstila pērle, ir aptuveni 800 šā arhitektūras stila ēku, un tā konkurē ar tādām Eiropas pilsētām kā Parīze, Brisele un Vīne. Vislielākā jūgendstila namu koncentrācija ir Alberta, Elizabetes, Smilšu un Strēlnieku ielā. Krievu izcelsmes inženieris un arhitekts Mihails Eizenšteins (viņš ir arī Padomju Savienības kinorežisora Sergeja Eizenšteina tēvs) un latviešu arhitekts Konstantīns Pēkšēns ir galvenie «vaininieki». Šis arhitektūras stils sasniedza savu kulmināciju 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, kad ēku fasādes tika izdekorētas kā greznas kūkas.

 
Foto: LETA/Edijs Pālens

Iepazīsti vēsturi, klejojot pa Rīgas vecpilsētu

Vārds «vecpilsēta» uzbur ar bruģi klātas ieliņas un viduslaiku arhitektūru. Rīga nepieviļ. Vecrīga ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. 2014. gadā Rīga tika atzīta par Eiropas kultūras galvaspilsētu, un tās vecpilsēta Daugavas labajā krastā ir īstā vieta, kur apmaldīties, ar panorāmu, ko veido Rīgas baznīcu un katedrāļu torņi. Ir iespēja uzbraukt ar liftu Sv. Pētera baznīcas tornī, lai palūkotos uz pilsētu no putna lidojuma. Ekskursija pa Vecrīgu ir arī ceļojums arhitektūras stilu pasaulē - gotika, romānika, baroka iezīmes. Mazā Pils iela ir mājvieta vecākajām viduslaiku ēkām Rīgā, kas tiek dēvētas par Trīs Brāļiem un atrodas tur kopš 1490. gada. Interesantus fotokadrus nodrošina Zviedru vārti, kas ir senākā saglabājusies ieeja Vecrīgā, kā arī Brēmenes muzikantu skulptūra, kur labai veiksmei var parīvēt purniņus brāļu Grimmu pasakas varoņiem.

Vietējie galvenokārt pulcējas divās galvenajās vietās: Doma laukumā pie iespaidīgās Rīgas Doma baznīcas, kā arī Līvu laukumā, kuru var atrast, vadoties pēc Melnā kaķa, kas tup uz kāda torņa smailes.

 
Foto: LETA/Gatis Dieziņš

Izbrauc ārpus galvaspilsētas

Latvijā ir divi ievērības cienīgi pusdienu galamērķi ārpus Rīgas: Bērzciems un Tērvete. Zvejnieku sētā «Dieniņas» jums būs iespēja nogaršot kūpinātas zivis, ko sagādās pati māju saimniece Iveta. 1890. gadā celtā māja ir omulīgi iekārtota un mudina uz mīlestību, cieņu un patiesumu.

«Zoltners» - līdzīpašnieka vecvectēva vārdā nosauktais restorāns Tērvetē pieder «bed&breakfast» kategorijai un lieliski der aizbēgšanai no pilsētas. Restorāns atrodas nekurienes vidū un ir lauku un mežu ieskauts, kas dod cerību sastapt pat lapsu. Skaistā un nomierinošā daba ļaus jums atpūsties un samazinās asinsspiedienu.

 
Foto: LETA/Edijs Pālens

Pievienojies Latvijas mūsdienu mākslas «kustībām»

Ja Miera iela Rīgā ir hipsteru paradīze, tad Āgenskalns ir tās «nenovērtētā māsa». Pēc Kalnciema ielas tirdziņa apmeklējuma, kur iespējams iegādāties zemnieku un amatnieku produkciju, jums būs iespēja apmeklēt «Mākslai vajag telpu» turpat Kalnciema kvartālā. Biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns jau sācis pārvērst bijušo korķa fabriku par mākslas centru «Zuzeum», kur tiks izvietotas izstādes, radošās un biroju darba vietas. Taču ēka Lāčplēša ielā 101 jau tagad ir atvērta dažādiem publiskiem un privātiem pasākumiem.

 
Foto: LETA/Edijs Pālens

Palutiniet sevi ar mūsdienu latviešu virtuvi

Lai uzzinātu ko vairāk par latviešu virtuvi, pirmā vieta, ko apmeklēt, ir «Kolonāde» - gaisīgs restorāns netālu no Brīvības pieminekļa un Laimas pulksteņa, Latvijas Nacionālās operas dārzā. Sāciet maltīti ar rupjmaizi ar ērkšķogu, dzērveņu ievārījumu vai vienkārši sviestu. Restorānā iespējams pasūtīt arī strausu gaļu, kas iegūta no vairākām saimniecībām valstī.

Kādā Vecrīgas ieliņā atradīsiet «Restorānu 3», kur iespējams baudīt tradicionālo latviešu virtuvi. Savukārt bērnības garšas ieliktas zemeņu un kondensētā piena desertā.

 
Foto: LETA/Lita Krone

Iepērcies Rīgas konceptveikalos

Labākās Latvijas modes preces iespējams iegādāties konceptveikalā «Bold». Divstāvu modes veikalā atrodama arī kafejnīca, kur var nopirkt konditores Annas Pannas eklērus. Kā multikonceptuāls veikals «Bold» iesaistās arī modes skatēs un sadarbojas ar «Riga Fashion Week».

Mājas lietas savukārt var meklēt veikalā «Riija», kur nopērkamas tādas oriģināllietas kā linu dvieļi, lampas, kas pagatavotas no žāvētām jūraszālēm, un sveces, kuru sastāvā ir savvaļas puķes. Piebalgas porcelāna krūzes, kas izskatās kā no saburzīta papīra, ir pieprasītākie suvenīri.

 
Foto: LETA/Ieva Makare

«Noej pagrīdē» ar Latvijas dīdžejiem

Latvijā jaunās paaudzes mūzikas un mākslas cienītāji jeb hipsteri pulcējas divās galvenajās vietās - «One One» un Fon Stricka villā. Pirmais ir mājvieta elektromūzikas cienītājiem. Savukārt Fon Stricka villa ir vēsturiska ēka, kas piedāvā mūzikas festivālus, eksperimentālus priekšnesumus un mākslas tirdziņus, kur var «rakties» cauri vinila platēm un atbalstīt vietējos juvelierizstrādājumu ražotājus. Villa ir piemērs kustībai, kas rod lietojumu pamestām vai neizmantotām ēkām, iedvešot tām jaunu elpu.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu