Kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi» un kāpēc lidmašīnas mēdz kavēties?

Eiropas Komisijas

Regula Nr. 261 skaidro «ārkārtas apstākļus» kā tādu situāciju, no kā nebūtu iespējams izvairīties, pat ja tiktu veikti visi iespējamie pasākumi.

Ja tas tiek pierādīts kā lidojuma kavēšanās vai atcelšanas galvenais iemesls, tad augstākā vara atbrīvo aviosabiedrību no kompensāciju izmaksāšanas cietušajiem pasažieriem. Šādas situācijas ir, piemēram, lidojumam nelabvēlīgi laika apstākļi, drošības jautājumi un slēptie ražošanas defekti.

Pēc lidojuma kavēšanās vai atcelšanas aviokompānijas savu rīcību skaidro, attaisnojoties ar ārkārtas apstākļiem, nesniedzot detalizētāku informāciju par notikušo. Tādējādi pasažieriem tiek ierobežota iespēja izvērtēt situāciju un iegūt kompensāciju. Neraugoties uz to, ka ES likums paredz, ka pārvadātājiem ir jāpamato savi paziņojumi ar pierādījumiem, pasažieri bieži vien paļaujas uz aviosabiedrības sniegtajiem apgalvojumiem un kļūst vieglāk manipulējami.

Lidojumu eksperti norāda, ka pasažieriem vienmēr būtu jāpieprasa precīzs iemesls, kādēļ lidojums aizkavējās vai tika atcelts,

nevis jāpieņem frāze «ārkārtas apstākļi» kā galīgā atbilde.

«Ārkārtas apstākļus ir sarežģīti definēt, un tas nevar tikt paziņots kā neapstrīdams iemesls. Sākotnēji var būt grūti paredzēt, kā tiesā tiks uzrādīti aizkavēšanās iemesli, ko pēc pretenziju saņemšanas un izskatīšanas būs norādījusi aviosabiedrība. Šā iemesla dēļ, protams, ja vien tas nav bijis vulkāna izvirdums, sadursmes ar putnu radīti bojājumi lidaparātam vai kāda cita acīmredzama nelaime, ir vērts iesniegt prasību, lai pārbaudītu, vai sarežģījumi pasažierim varētu tikt kompensēti,» komentē lidojumu kompensāciju pieprasījumu uzņēmuma «Skycop» izpilddirektors Marius Stonkus.

Likums ap terminu «ārkārtas apstākļi» ir kļuvis plašāks. Piemēram,

vēl joprojām mehāniskās kļūmes, kas identificētas lidmašīnu regulāro tehnisko apskašu laikā, aviosabiedrības bieži vien uzdod par «ārkārtas apstākļiem»,

lai arī Eiropas Komisija kopš 2015. gada šo noteikumu ir mainījusi – pārvadātājs ir pilnībā atbildīgs par visām tehniskajām problēmām, izņemot ražošanas defektus. Citi bieži sastopamie iemesli lidojumu traucējumiem, kam būtu jātiek kompensētiem no aviokompāniju puses, ir: zibens spērieni, personāla komplektēšanas problēmas, lidojumam trūkstoša dokumentācija, drošības pārbaudes un ekspluatācijas problēmas.

Nesenākie ārkārtas situāciju gadījumi bija vulkāna izvirdums, kas izraisīja Denpasaras Starptautiskās lidostas slēgšanu Bali, izejošo reisu apturēšana Londonas Hītrovas lidostas 3. terminālī, jo persona vēlējās aizbēgt no drošības pārbaudes, kā arī Džona Kenedija Starptautiskās lidostas slēgšana Ņujorkā, kad kādā no lidostas termināliem bija notikusi ūdens noplūde. Tomēr tā vietā, lai aviosabiedrības pieteiktu dažus pamatotus negadījumus gadā, šis apzīmējums plaši tiek izmantots ļaunprātīgi un ir samulsinājis daudzus ceļotājus kopš tā «stāšanās spēkā» 2004. gadā.

«Eurocontrol» 2017. gada Q3 Gaisa Transporta analīze uzrāda, ka

70% lidojuma traucējumu laika posmā no jūlija līdz septembrim ir bijuši aviokompāniju vainas dēļ - lidmašīnas vai apkalpes aizkavēšanās (45% gadījumu) un aviokompānijas izraisīta kavēšanās (25% gadījumu).

Savukārt ražošanas defekti veido tikai 0,6% gadījumus no visiem kavējumiem. Tomēr, neskatoties uz faktiem, pārvadātāji turpina plaši izmantot terminu «ārkārtas apstākļi», tādējādi apgrūtinot tūkstošiem pasažieru un izvairoties no tiesiski noteikto kompensāciju izmaksāšanas.

Lidojumu kompensāciju pieprasījumu uzņēmums «Skycop» cīnās par pasažieru tiesībām ar aviolīnijām, kas izvairās no kompensāciju izmaksāšanas par kavētiem vai atceltiem lidojumiem. Uzņēmums piedāvā ceļotājiem, kas vīlušies aviolīnijās, viegli atgūt naudu par kavētu, atceltu vai pārpildītu lidojumu, izmantojot starptautisko platformu www.skycop.com.