Tu droši vien iztēlojies, ka daudzās valstīs Lieldienas «grozās» ap olu krāsošanu un olu kaujām ģimenes lokā. Daudzās valstīs pavasara saulgriežu svinības saistās ar dažādām tradīcijām, kuru izcelsme bieži vien nemaz nav zināma. Te būs dažas no tradīcijām, ko var mēģināt ieviest, lai pievilinātu saules atnākšanu.
Dažās Eiropas valstīs, piemēram, Itālijā un Šveicē, sastopama tāda pagānu tradīcija, kas saucas Velnu deja jeb «Il ballo dei diavoli». Maskās tērpti velni, kas simbolizē nāvi, dejo cauri pilsētai, baidot svešiniekus. Viņi tos liek mierā tikai tad, kad dabū naudu vai ko ēdamu.
Tāpat Lieldienu laikā zināma tāda tradīcija kā siera rituļa ripināšana, lai gan arī šīs aktivitātes izcelsme nav īsti zināma. Galvenais šīs tradīcijas mērķis - aizripināt siera rituli, cik tālu vien iespējams.
Kas gan būtu Lieldienas bez olām? Daudzās Eiropas valstīs populāras ir dažādas izklaides un atrakcijas, kurās iesaistītas olas. Iecienītākās no tām ir olu meklēšana brīvā dabā, olu ripināšana, skriešana, cik tālu vien var, nesadauzot olas čaumalu, kā arī olu ēšanas sacensības.
Kāda pavisam neparasta tradīcija Lieldienu laikā novērojama Sicīlijā, kur piekrastes pilsētiņas iedzīvotāji sacenšas svaigi cirsta apelsīnkoka pacelšanā ar vienu roku. Uzvarētājs ir tas, kurš ar vienu roku spēj visilgāk noturēt 50 kilogramus smago koku sev virs galvas. Šai tradīcijai saknes meklējamas jau ap 19. gadsimta vidu.
Kā izpaužas Lieldienu procesija ar Svēto Jaunavu Mariju? Skrienot ar to, cik vien ātri iespējams, protams! Vismaz tādā veidā procesija izpaužas Itālijas pilsētā Sulmonā.
Kad procesija sasniedz galveno laukumu, Marijas statuja tiek novietota tā, lai tā «saskata» augšāmceltā Jēzus statuju pretējā pusē. Pēc tam Marijas statujas nesēji sāk skriet uz to tik ātri, cik vien iespējams. Tas parāda Marijas satraukumu, kad viņa saprot, ka viņas dēls patiešām ir dzīvs.
Kad viņa sāk «skriet», Marijas sēru apmetnis nokrīt, debesīs tiek palaistas dūjas un atskan petaržu šāvieni dramatiskākam finālam.
Salento reģionā Itālijā lelles karājas no balkonu malām, ģērbtas melnās drānās, simbolizējot raganu. Iespējams, lelles rokās tur vārpstu vai apelsīnu, kā simbolu 40 dienu atturības periodam, un ir rotātas ar septiņām spalvām: viena katrai nedēļai; tās tiek izņemtas, kad paiet nedēļa.
Lieldienu svētdienā, kad palikusi pēdējā spalva, lelles tiek sadedzinātas kā simbolisks žests, lai atzīmētu Kristus augšāmcelšanos.
Viena no populārākajām tradīcijām Lieldienās ir olu kaujas, kad cilvēki sacenšas, kura ola būs stiprāka. Ja tev ir izdevies sadauzīt pretinieka cieti vārītās olas čaumalu, tad tu to vari paturēt kā balvu. Jāpiebilst, ka mūsdienās cieti vārīta ola nav tā labākā un iekārojamākā balva, bet šīs tradīcijas saknes stiepjas tik tālā pagātnē, kad tā vēl bija vērtība.