Mūsdienās pieejamas tehnoloģijas, kas skaita, cik soļus vienas dienas laikā noiet cilvēks. Tāpat sabiedrībā radies uzskats, ka katru dienu ieteicams noiet vismaz 10 tūkstošus soļu, lai uzturētu sevi formā. Taču vai tiešām tas palīdz cilvēka veselībai? No kurienes radies šāds uzskats?
Medicīnas žurnālists Maikls Moslejs kopā ar profesoru Robu Koplandu no Šefīldas universitātes nolēma veikt eksperimentu, lai noskaidrotu, vai tiešām cilvēka veselību uzlabo vienā dienā noieti 10 tūkstoši soļu, vēsta BBC.
To, ka dienas laikā jānoiet tieši šāds daudzums, pirmo reizi izmantoja kāds japāņu mārketinga uzņēmums, reklamējot 1964. gada Olimpiskās spēles Tokijā. Uzņēmums izveidoja ierīci, kas mēra noieto soļu daudzumu, lai mudinātu Japānas iedzīvotājus kļūt aktīvākiem.
Tomēr vai tiešām vairāk nekā 50 gadus vēlāk cilvēkiem dienas laikā ieteicams noiet tikpat daudz?
Moslejs un Koplands nolēma pārbaudīt šo teoriju, pieaicinot eksperimentā piedalīties brīvprātīgos. Daļai grupas tika lūgts dienā noiet 10 tūkstošus soļu, savukārt otrai daļai tika dots uzdevums veikt trīs 10 minūšu ilgas pastaigas (apmēram trīs tūkstoši soļu) dienā, taču paātrinātā tempā.
Apkopojot rezultātus, izrādījās, ka cilvēkiem, kuriem dienas laikā bija likts noiet 10 tūkstošus soļu, bija daudz grūtāk sasniegt šo skaitu, turpretī tie pētījuma dalībnieki, kuri trīs reizes dienā veica 10 minūšu ilgas pastaigas paātrinātā tempā, ar uzdevumu galā tika daudz vieglāk.
Izmantojot mūsdienu tehnoloģijas un analizējot iegūtos datus, izrādījās, ka grupa, kas devās sparīgās pastaigās, patērēja vairāk enerģijas un viņu fiziskās aktivitātes bija kvalitatīvākas. Lai gan šī cilvēku grupa nostaigāja mazāku attālumu, pēc pastaigas viņi bija aizelsušies, kā arī uzlabojās viņu sirdsdarbība.
Šādā veidā mazinās risks saslimt ar diabētu vai dažām vēža formām, tāpēc pētījuma autori secināja, ka šādas pastaigas cilvēka veselībai sniedz lielāku labumu.
