5 izplatītākie mīti par ūdeni

1. mīts: Ūdens ar garšas piedevām ir kaitīgāks nekā parastais ūdens. Latvijas iedzīvotāju vidū ir vērojama tendence vairāk izvēlēties ūdeni ar aromatizētājiem, kas skaidrojams ar tieksmi pēc veselīga dzīvesveida, jo ūdens ar augļu vai ogu garšām tiek uzskatīts par stapposmu starp limonādēm, sulām un minerālūdeni. «Tieši šī iemesla dēļ piedāvājām izvēlei divus jaunus ūdens veidus – ar dabīgu citrona un dzērveņu garšu,» stāsta «Venden» izpilddirektors, «tajā pašā laikā sabiedrībā pastāv mīts, ka ūdens ar garšas piedevām ir kaitīgāks par parasto ūdeni.» Uztura speciāliste Ksenija Adrijanova skaidro: «Ir jāpievērš uzmanība pudeles etiķetei: ja sastāvā ir norādīts cukurs, tādā gadījumā nebūtu ieteicams izvēlēties šo ūdeni. Veikalu plauktos ir sastopami tādi ūdens veidi, kuros cukura ūdens nav mazāks kā limonādēs, turklāt lepojas ar uzrakstu «sport» uz šāda veida pudeles. Tajā pašā laikā ir arī ūdens ar garšām, kurš nesatur cukuru, kas vienlaikus kalpo par lielisku izvēli tiem, kuri ir atteikušies no limonādēm, bet joprojām nevar izbaudīt minerālūdens garšu.»

2. mīts: «Sport» ūdens sastāvā esošais magnijs palīdz muskuļiem ātrāk atjaunoties pēc sporta nodarbībām. Uztura speciāliste skaidro – magnija pievienošana dzeramajā ūdenī, nenozīmē, ka tas veicinās muskuļu atjaunošanos pēc treniņa: «Diemžēl nav šādu pētījumu, kas pierādītu, cik daudz magniju saturošu ūdeni ir nepieciešams dzert, lai organisms ātrāk atjaunotos – šāds uzskats ir tikai mīts. Kaut arī magnija un B6 vitamīna kombinācija palīdz novērst krampju rašanos, dotajā gadījumā runa, pirmkārt, ir par vitamīniem, otrkārt, tiek runāts par noteiktu daudzumu, ko nevar attiecināt uz ūdens patēriņu,» komentē uztura speciāliste. Pircējus bieži vien piesaista «sport» uzraksts uz pudeles etiķetēm, savukārt Aldis Škutāns skaidro, ka lielākoties šāds uzraksts neliecina par ūdens maģiskajām spējām: «Kā piemēram, mūsu ūdenim ir «sport» uzraksts tā iemesla dēļ, ka šāda veida pudele ir ērta izmantošanai trenējoties uz trenažiera, braukšanai uz velosipēda vai mašīnā. Citiem vārdiem sakot – paredzēta aktīvam dzīvesveidam.»

3. mīts: Nedrīkst daudz dzert minerālūdeni. Sākotnēji lietošanai mājas apstākļos, bija pieejams tikai ārstnieciskais ūdens, kas saturēja paaugstinātu minerāļu un sāļu daudzumu, bet šie laiki jau sen ir pagājuši. Šobrīd minerālūdens iedalās četrās kategorijās: ūdens ar zemu, mērenu un augstu mineralizācijas pakāpi un dziednieciskais minerālūdens. Šī klasifikācija balstās ūdens sastāvā dominējošajos sāļos, tādēļ – jo sāļāka ir ūdens garša, jo augstāka ir mineralizācijas pakāpe. Tomēr lauvas tiesa ūdens piedāvājuma, kuru šodien var iegādāties veikalu plauktos, atšķiras ar pieļaujamo mineralizācijas pakāpi, un to var lietot neierobežotā daudzumā, bet var sastapt arī dziedniecisko ūdeni. Tādēļ uztura speciāliste pirms ūdens iegādāšanās iesaka pārbaudīt ūdens mineralizācijas pakāpi, lai tas būtu optimālā līmenī, bet ne paaugstināts. «Ne reti daudzi neatšķir minerālūdeni no dzeramā ūdens, ņemot vērā, ka abi ūdens veidi tiek pārdoti veikalos un izskatās ļoti līdzīgi. Tomēr vēlams dot priekšroku minerālūdenim, jo tas, atšķirībā no dzeramā ūdens, tiek mazāk pakļauts apstrādei, ko diemžēl nevar attiecināt uz dzeramo ūdeni.»

4. mīts: Treniņu un sacensību laikā nedrīkst dzert ūdeni. Cilvēku vidū, kuri nesen ir uzsākuši pastiprināti nodarboties ar sportu, viedoklis par ūdens uzņemšanu treniņu laikā ir atšķirīgs. Balstoties pieņēmumā, ka agrāk profesionāliem sportistiem sacensību laikā nebija ļauts dzert ūdeni, uzskatot, ka tādā veidā viņi kļūst lēnāki un grūtāk ir veicami manevri, tādēļ arī šodien daudzi izvairās dzert ūdeni sporta nodarbību laikā. Tomēr patiesībā dzert ūdeni drīkst un pat ir nepieciešams. «Treniņu laikā optimālākais risinājums ir uzņemt nelielu ūdens daudzumu ik pēc 15 minūtēm,» stāsta trenere Sendija Gabriela Oficiere, «ja izdzert pārāk lielu daudzumu ūdens, tiešām būs grūti aktīvi trenēties, bet tas noteikti nenozīmē, ka nedrīkst dzert ūdeni.»

5. mīts: Nedrīkst dzert ūdeni 30 minūtes pirms un pēc ēšanas. Uztura speciāliste komentē, ka tas ir plaši izplatīts mīts: «Pastāv uzskats, ka uzņemtais ūdens daudzums šķīdina kuņģa sulu, kas pasliktina pārtikas gremošanu, tādējādi sekmējot liekā svara palielināšanos. Patiesībā tas ir aplams uzskats: nerekomendējams uzņemt ūdeni, kad pārtika mutē vēl nav sakošļāta. Sākotnēji pārtika ir labi jāsakošļā un jānorij, tikai pēc tam var uzdzert ūdeni. Šajā kontekstā vecākiem nepieciešams sekot līdzi, vai bērni ēd pareizi. Bet uzskats, ka nedrīkst dzert ūdeni pusstundu pirms un pēc pārtikas uzņemšanas, ir mīts,» skaidro Ksenija.