Neraugoties uz grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos «Par koku ciršanu mežā», kas paredz atļaut kailcirtes piekrastē, piejūras zonā saglabāsies priežu mežaudžu būtiskā loma rekreācijā un tūrisma attīstībā, aģentūrai LETA, komentējot virknes organizāciju un privātpersonu pārmetumus par iecerētajām izmaiņām MK noteikumos, sacīja Zemkopības ministrijā (ZM) Meža departamentā.
«Arī nākotnē piejūras zonā tiks saglabāta priežu mežaudžu būtiskā loma rekreācijā, tūrisma attīstībā un tiks palielināta šo mežaudžu lomu ogļskābās gāzes (CO2) piesaistē, samazinātas meža atjaunošanas un kopšanas, kā arī administratīvās izmaksas, palielinātas selekcionēta meža reproduktīvā materiāla pielietošanas iespējas mežaudzes atjaunošanā,» norādīja ZM Meža departamentā.
ZM Meža departamentā atzina, lai arī MK noteikumu projektā atcelts kailcirtes aizliegums Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā sausās minerālaugsnēs augošās priežu mežaudzēs, nosacījumi par koku ciršanu galvenajā cirtē attiecas tikai uz priežu mežaudzēm Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā. Grozījumi neskar krasta kāpu aizsargjoslu, kurā joprojām liegts veikt galveno cirti. Lai nākotnē Baltijas jūras piekrastē saglabātu priežu mežaudzes, izstrādāts priekšlikums priežu mežaudzēs atļaut veidot līdz divu hektāru lielus atvērumus, kas nodrošina kvalitatīvu, produktīvu, vitāli noturīgu priežu mežaudžu atjaunošanu.
Lai panāktu priežu mežaudžu atjaunošanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā, papildus kailcirtes aizlieguma atcelšanai noteikumu projektā par meža atjaunošanu un ieaudzēšanu ietverts nosacījums, ka pēc kailcirtes Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā mežaudzēs, kurās valdošā koku suga bijusi priede, mežs ir jāatjauno ar priedi. MK noteikumu grozījumi neattiecas uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem, skaidro amatpersonas.
ZM Meža departamentā atzīmēja, ka galvenās cirtes caurmēru nepieciešams mainīt, lai palielinātu meža kapitālvērtību, ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu meža nozarē un meža nozares konkurētspēju. «Atbilstoši Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētījumu rezultātiem par galvenās cirtes parametru noteikšanu, mainot galvenās cirtes caurmēru, meža kapitālvērtību iespējams palielināt par 440 miljoniem eiro, ja vien mežs tiek mērķtiecīgi atjaunots ar saimnieciski vērtīgāku meža reproduktīvo materiālu,» skaidroja ZM Meža departamentā, piebilstot, ka šādas izmaiņas ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu palielinātu par 12 miljoniem eiro. Tāpēc noteikumu projektā mainīts ne tikai galvenās cirtes caurmērs, bet noteiktas arī stingrākas prasības attiecībā uz galvenās cirtes izpildi un meža atjaunošanu pēc galvenās cirtes pēc caurmēra kailcirtē.
Vienlaikus ZM skaidroja, ka grozījumi par galveno cirti pēc caurmēra neattiecas uz 730 tūkstošiem hektāru jeb 22% meža, kur normatīvajos aktos noteikts šīs cirtes aizliegums, tajā skaitā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā sausās minerālaugsnēs augošās priežu mežaudzēs. Tāpat pēc grozījumiem MK noteikumos netiek prognozēts kailciršu apjoma palielinājums. Valsts mežos koku ciršanas maksimālo apjomu hektāros un kubikmetros sadalījumā pa valdošajām koku sugām, ko atļauts nocirst galvenajā cirtē piecos gados, aprēķina Valsts meža dienests un apstiprina MK.
ZM Meža departamentā arī uzsvēra, ka Meža likumā noteikts valsts mežus apsaimniekot saskaņā ar meža apsaimniekotāja izstrādātu meža apsaimniekošanas plānu, nodrošinot koksnes resursu maksimāli vienmērīgu un ilgtspējīgu izmantošanu, radot labvēlīgu vidi ekonomikas attīstībai, saglabājot meža ekoloģisko vērtību un apmierinot sabiedrības sociālās vajadzības.
LETA jau ziņoja, ka virkne organizāciju un privātpersonu apvienojušās sabiedriskā iniciatīvā «100 kailcirtes Latvijas simtgadei», aicinot sabiedrību parakstīt petīciju pret plānotajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos «Par koku ciršanu mežā», kas paredz atļaut kailcirtes piekrastē un samazināt koku ciršanas caurmēru valstī.
Sabiedriskajai iniciatīvai «100 kailcirtes Latvijas simtgadei» pievienojies biedrības «Zemes draugi» projekts «Ilgtspējas skola», Latvijas Dabas fonds, Pasaules Dabas fonds, biedrība «Zaļā brīvība», Latvijas Ornitologu biedrība un Vides Aizsardzības klubs. Iniciatīvas mērķis ir pievērst Latvijas sabiedrības uzmanību ierosinātajiem grozījumiem, to ietekmei uz Latvijas mežu un iesaistīt plašu cilvēku loku diskusijā par to, kā Latvijā tiek veidota mežu apsaimniekošanas politika.
Organizācijas, eksperti un privātpersonas iebilst pret grozījumiem, jo uzskata, ka tie palielinās mežistrādes intensitāti Latvijā un negatīvi ietekmēs dabas daudzveidību. Kailciršu atļaušana piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā varot radīt augsnes erozijas risku, samazināt nekustamo īpašumu vērtību piekrastē, negatīvi ietekmēt piekrastes tūrisma industriju. Grozījumi organizāciju ieskatā arī ignorē valstī notiekošo biotopu kartēšanas procesu, tādējādi apdraudot piekrastē esošos Eiropas Savienības nozīmes biotopus.
Tāpat iniciatīvas autori pauduši uzskatu, ka, cērtot kailcirtes piekrastē uz vairākiem gadu desmitiem var tikt iznīcināti mellenāji un sēņu vietas, kas daļai Latvijas iedzīvotāju ir nozīmīgs iztikas avots, un tiks noplicināta piekrastes ainava kopumā. Savukārt ciršanas caurmēra samazināšana un arvien jaunāku koku ciršana visā valstī samazināšot veco mežu platības.
