29.septembrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar AS «Latvijas Valsts meži», Dabas aizsardzības pārvaldi un ekoskolām no visas Latvijas devās izglītojošā ekspedīcijā mežā, lai mācītos par klimata pārmaiņām un oglekļa mazietilpīgu attīstību (OMA), kā arī iestādītu OMAs mežu. Dienas laikā 111 skolēni no 14 Latvijas skolām iestādīja aptuveni 500 priedes.
Bērni piedalījās arī 14 dažādās darbnīcās, kurās bija iespēja uzzināt gan par koku ietekmi uz klimata pārmaiņām, purvu lomu oglekļa dioksīda uzkrāšanā, klimata pārmaiņām Latvijā, gan arī par bioloģisko daudzveidību mežos, mežu atjaunošanu un kopšanu u.c. Kā atzina pasākuma dalībnieki, šī ir bijusi vērtīga pieredze bērniem un pieaugušajiem.
«Priecājos piedalīties šajā pasākumā, lai aktualizētu jautājumus, ar kuriem nākas saskarties klimata pārmaiņu un vides problēmu risināšanā. Lai novērstu klimata pārmaiņas un veicinātu ilgtspējīgu attīstību, ir svarīgi īstenot pasākumus arī vietējā līmenī,» pasākumu atklājot, teica Norvēģijas karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens (Steinar Egil Hagen).
OMAs meža stādīšana ir 2017. gada 30.-31. oktobrī, Rīgā VARAM rīkotās starptautiskās konferences «Baltijas ceļš uz oglekļa mazietilpīgu un klimatnoturīgu attīstību» ieskaņas pasākums.
«OMA jeb oglekļa mazietilpīga attīstība ir viens no lielākajiem izaicinājumiem un arī vislabākā iespēja ilgtspējīgai valsts attīstībai un klimata pārmaiņu ierobežošanai. Jauniestādītie koki veicinās klimata pārmaiņu ierobežošanu un kompensēs konferences organizēšanas, piemēram, siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņa, dalībnieku ceļa uz un no konferenci, radīto slodzi uz vidi, tādējādi iemiesojot konferences vadmotīvu – OMA jeb oglekļa mazietilpīga attīstība,» atzīmēja VARAM Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse.
Galvenie ieguvumi no OMA īstenošanas ir klimata pārmaiņu ierobežošana un ar to saistīto risku novēršana, kā arī stimuls ekonomikas izaugsmei, pateicoties «zaļo tehnoloģiju» attīstīšanai, jaunu «zaļo darbavietu» veidošanai; iespēja resursu patēriņa efektivitātes uzlabošanai un patērēto daudzumu samazināšanai, tajā skaitā enerģija, izejmateriāli, zeme un ūdens. Palīdzība enerģētiskās neatkarības palielināšanai, samazinot atkarību no fosilo energoresursu importa. Ieguvumi veselībai dēļ pozitīvās ietekmes uz gaisa piesārņojumu samazināšanu un ieguldījums klimata pārmaiņu ierobežošanā, lai pēc iespējas ātrāk minimizētu klimata pārmaiņu radīto zaudējumu izmaksas.
Aprēķināts, ka, izvērtējot visus klimata pārmaiņu radītos riskus un iepriekš tiem sagatavojoties, nākotnē būtu iespējams izvairīties no daudzu miljonu zaudējumiem, piemēram, vidēji katrs pielāgošanās klimata pārmaiņām (adaptācijas) pasākumos tagad ieguldītais eiro tuvā nākotnē varētu novērst ap sešu eiro lielus zaudējumus.
Pasākumu finansē no Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta programmas «Nacionālā klimata politika» līdzekļiem.
Koki ir oglekļa dioksīda (CO2) piesaistītāji. Fotosintēzes procesā tie no atmosfēras piesaista CO2 un atbrīvo skābekli. Piemēram, viena iestādīta priede 50 gadu laikā vidēji piesaista 191 tonnu CO2.
Oglekļa mazietilpīga attīstība nozīmē nacionālās ekonomikas izaugsmi un attīstību, nepalielinot siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, no kurām visizplatītākā ir oglekļa dioksīds. OMA ir cieši saistīta ar zaļajām tehnoloģijām un darba vietām, resursu patēriņa efektivitātes uzlabošanu.
