Nekontrolētu zemes aprobežoto teritoriju palielināšana Latvijā ietekmē ikviena zemes īpašnieka tiesības. Valsts nesakārtotā sistēma saistībā ar aprobežojumu noteikšanu zemes īpašniekus padara par ķīlniekiem bez rīcības brīvības. Ne viens vien zemes īpašnieks palicis bez iespējām saimniekot savā zemē un zaudējis iztikas avotus.
Kā liecina Valsts meža dienesta dati, pašlaik gandrīz trešā daļa Latvijas mežu ir iekļauta kādā aizsargājamo teritoriju kategorijā. Valstī no jebkādas mežsaimnieciskās darbības ir izslēgti 133 tūkstoši hektāru, taču šīs zemes uzturēšana ir uzlikta uz tās īpašnieku pleciem.
Zemes īpašniekus bieži vien pat neinformē par jaunu aizsargājamu teritoriju veidošanu vai aprobežojumu pastiprināšanu esošajās teritorijās. Nav skaidri noteiktu kritēriju jaunu aizsargājamo teritoriju veidošanai. Pat uzzinot par jauniem plāniem, cilvēkiem nav iespēju iepazīties ar skaidri formulētiem apsvērumiem šādas teritorijas izveidei, nav praktisku iespēju apstrīdēt lēmumu. Rezultātā īpašnieki negūst ienākumus, pašvaldības zaudē daļu no nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumiem, valsts nesaņem nodokļus no ražošanas.
Lai situāciju mainītu, Latvijas Mežu īpašnieku biedrība (LMĪB) kopā ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP) aicina ikvienu apmeklēt portālu «Manabalss.lv» un nobalsot par iniciatīvu, tādā veidā aizsargājot zemes īpašnieku tiesības, nepieļaujot nekontrolētu aprobežoto teritoriju palielināšanu.
Nobalsot var ikviens, reģistrējoties portālā ar savu internetbanku. Balsošana aizņem mazāk kā divas minūtes!
Iniciatīva paredz, ka ir jābūt skaidri noteiktiem kritērijiem aprobežojumu noteikšanai, ir jāmaina shēma, kādā valsts lemj par aprobežoto teritoriju platībām Latvijā. Tāpēc, lai saglabātu zemes racionālu apsaimniekošanu, sargātu zemes īpašnieku tiesības izvēlēties sava īpašuma apsaimniekošanas veidu, tiek rosināts papildināt likuma «Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām» 12. panta 1.daļu («Lai pieņemtu lēmumu par aizsargājamās teritorijas izveidošanu, teritorijas robežu, zonējuma, kategorijas, kā arī aizsardzības režīma maiņu, nepieciešami šādi dokumenti:») ar 7.punktu šādā redakcijā - «Rakstiska vienošanās ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju».
Viens no iniciatīvas atbalstītājiem, Priekuļu novada pašvaldības mežzinis, Meža īpašnieku biedrības «Dižsils» vadītājs Ainārs Amantovs uzsver, ka šī brīža situācijas mainīšanā ir jāiesaistās ikvienam zemes īpašniekam.
«Diemžēl pašlaik rodas iespaids, ka tik daudzas aizsargājamās teritorijas tiek veidotas tāpēc, ka valstij par tām nekas nav jāmaksā vai ir jāmaksā simboliska samaksa. Principā viss tiek uzlikts uz privāto meža īpašnieku pleciem, bet milzīgi administratīvie resursi aiziet uzraudzīšanai. Tas nav pareizi,» norāda Amantovs.
