Maijā AS «Latvijas valsts meži» un citu mežsaimnieku un mednieku pārstāvošās organizācijas jaunā redakcijā parakstījušas memorandu «Par savstarpējo sadarbību medījamo dzīvnieku postījumu samazināšanā». Tajā veikti vairāki būtiski grozījumi, tomēr pamatmērķis palicis nemainīgs – apvienot mednieku un mežsaimnieku intereses, lai varētu izaudzēt kvalitatīvu mežu un tajā būtu vairāk medījamo dzīvnieku.
Kā jauninājums ietverts mērķis, kas rosina mainīt meža apsaimniekošanas praksi, ieviešot paņēmienus, kas orientēti uz briežu dzimtas dzīvnieku postījumu samazināšanu.
«Viens no paņēmieniem ir barības bāzes saglabāšana dzīvniekiem – kopjot jaunaudzes, jāatstāj lapu koki (kārkli, pīlādži, ozoli, apses u.c.), kas netraucē mērķa sugas augšanai. Nodrošinot papildu barības bāzi briežu dzimtas dzīvniekiem, mazāk tiek postīti mērķa koki. Šo principu var ievērot arī izlases cirtēs. Mērķa sugas retināšanu var sākt arī vēlāk − jo lielāka biezība jaunaudzē, jo procentuāli mazāks bojāto pieaugušu koku skaits,» stāsta Guntis Ščepaniks, LVM Meža infrastruktūras un medību vadītājs.
Jaunajā redakcijā izteikta mežsaimnieku interese: saglabāt vidējo nebojāto priežu apjomu jaunaudzēs vismaz 70% apmērā, tām sasniedzot 5-7 metru augstumu. Šāds mērķis dod iespēju mežsaimniekiem izaudzēt kvalitatīvus kokus līdz kailcirtes vecumam, kas nav dzīvnieku bojāti, līdz ar to tie ir pasargāti no mikroorganismu izraisītas koksnes iekrāsošanās, vēlāk – trupes.
Memorandā iekļauti arī mērķi, kas stiprina savstarpējo cieņu pret iesaistītajām pusēm. Pie tiem pieder mežsaimnieku pienākumi, piemēram, saglabāt medību infrastruktūru, veicot meža apsaimniekošanas darbus, savukārt mednieku pienākumi paredz to, ka medību infrastruktūru nedrīkst ierīkot vietās, kur tā var traucēt meža apsaimniekošanas vai meža aizsardzības darbus.
Kā būtisks memoranda papildinājums tiek aktualizēta vadlīniju izstrāde briežu dzimtas dzīvnieku populācijas apsaimniekošanas organizēšanai un mežaudžu postījumu samazināšanai, uz kā pamata tiks iesniegti priekšlikumi izmaiņām normatīvos aktos. «Šāda nepieciešamība radusies, jo esošajā sistēmā nepieciešami uzlabojumi, proti, nav pārliecības par pašreizējās dzīvnieku uzskaites un nomedīšanas apjoma noteikšanas metodes atbilstību mūsdienu prasībām,» uzsver Guntis Ščepaniks.
Jaunā memoranda redakcija paredz, ka visas iesaistītās puses reizi gadā tiekas un izvērtē tā izpildes gaitu, kā arī izskata jautājumus, kas saistīti ar pušu sadarbības turpmāku veicināšanu un pilnveidošanu. «Tikai savstarpēji sadarbojoties un sēžoties pie sarunu galda, ir iespējams izaudzēt ražīgu, kvalitatīvu un veselīgu mežu, vienlaicīgi nodrošinot medību pieejamību un medījamo dzīvnieku kvalitāti,» pārliecināts Guntis Ščepaniks.
